
Autors: Roberts Otomers, Bauskas iecirkņa prāvests
Klāt Lieldienas. Es atceros, ka man kā mazam bērnam, šie svētki likās nedaudz jocīgi – zaķis dēj olas, pēc tam tās olas vēl jākrāso, un ko man darīt, ja man olas nemaz tā negaršo? Tad es vēl nevarēja saprast, kāpēc šajos svētkos ir tik daudz dažādu svētku dienu nosaukumu – Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Klusā sestdiena un Lieldienas? Kāds šiem dienu nosaukumiem sakars ar olām? Ko nozīmē svētku nosaukums – kāpēc tās dienas ir tik lielas?
Tie bija jautājumi, ko skolas gados mēdzu sev uzdot, bet īsti atbildes uz tiem neatradu. Lieki piebilst, ka jaunības gados man likās, ka esmu izaudzis no šiem svētkiem, jo tie taču ir svētki tikai bērniem.
Tikai vēlāk, kad sāku iet uz baznīcu, man beidzot viss tapa skaidrs. Es sapratu, ka īstā Lieldienu svētku būtība kristiešiem ir saistīta ar Jēzu Kristu, Dieva dēlu, un Lieldienu olas ir šo svētku «blakusprodukts» no viduslaikiem. Atskārtu, ka Lieldienu svētki ir nopietni pieaugušo svētki un pēc nozīmes paši lielākie kristīgie svētki, kurus baznīcā svin nepilnus 2000 gadus. Svētku pamatbūtība kristiešiem ir saistīta ar kādu ļoti īpašu vīru, kas dzīvojis šeit uz Zemes pirms nepilniem 2000 gadiem – vārdā Jēzus Kristus.
Beidzot man tapa skaidri arī svētku dienu nosaukumi. Zaļā ceturtdiena – diena, kad Jēzus mazgāja saviem mācekļiem kājas un pirmo reizi ar viņiem kopā svinēja Svēto vakarēdienu.
Lielā piektdiena – šajā dienā Jēzus Kristus tika piesists pie krusta staba un nomira par visas cilvēces grēkiem – arī maniem un taviem! Dievs redzēja, ka cilvēks pats nav spējīgs nodzīvot perfektu dzīvi, lai iemantotu debesu valstību. Katram cilvēkam ir sava grēka nasta. Lielajā piektdienā pirms nepilniem 2000 gadiem pie krusta notika lielākā apmaiņa pasaules vēsturē – Jēzus uzņēma uz saviem pleciem visus mūsu grēkus un katram grēciniekam pretī dāvināja grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību.
Klusā sestdiena – tā ir diena, kurā Jēzus gulēja kapā.
Lieldienas – šajās dienās notika lielākais brīnums pasaules vēsturē – Jēzus Kristus augšāmcēlās no mirušajiem pēc briesmīgas nāves un 40 dienu laikā parādījās vairāk nekā 500 aculieciniekiem atdzimis.
Šīs dienas bija tik lielas un Jēzus Kristus bija tik ievērojams vīrs, ka mēs vēl šobaltdien gadus skaitām pēc Viņa piedzimšanas Ziemassvētkos un kopš tā brīža esam nodzīvojuši 2025. gadus.
Kristīgās svētku tradīcijas veidotas kopš senbaznīcas. Kopš pirmajiem gadsimtiem kristieši aptvēra, ka šajās četrās dienās ir noticis tik daudz, ka grūti to būtu izstāstīt vienā dievkalpojumā un sprediķī. Tāpēc izsenis Lieldienu nedēļā lielākajās draudzēs tiek organizēti vairāki atšķirīgi dievkalpojumi, lai palīdzētu kristiešiem izdzīvot īpašās nedēļas notikumus un ļautu tiem dziļāk uzrunāt ticīgo cilvēku sirdis.
Zaļās ceturtdienas dievkalpojumos mācītājs vai bīskaps mazgā kādam no saviem mācekļiem kājas, kā Jēzus ir sacījis: «Ja nu es esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat.» (Jņ.13:14)
Lielās piektdienas dievkalpojumos baznīcā parasti pārdomā Jēzus lielo mīlestību pret cilvēkiem, ka Viņš, mūs mīlēdams, bija gatavs upurēt savu dzīvību mūsu dēļ pie krusta. Katru gadu Rīgā Lielajā piektdienā ekumēniskais (dažādu konfesiju – red.) krusta ceļš pulcina vairākus tūkstošus dalībnieku, lai pārdomātu Jēzus ciešanu ceļu 14 lūgšanu pieturās. Arī Vecumnieku draudzē, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, mēs katru gadu dodamies savā vietējā krusta ceļā.
Klusās sestdienas vēlā vakarā notiek Lieldienu sagaidīšanas dievkalpojums – tas ir īpašs dievkalpojums ar tumsas un gaismas saspēli. Parasti tas sākas ārā pie baznīcas, pie ugunskura iededzinot Lieldienu sveci un kopīgi dodoties iekšā baznīcā sveces gaismā, sakot «Kristus gaisma».
Lieldienu svētdienā svin svētku nedēļas noslēguma dievkalpojumu, kura centrā ir Kristus augšāmcelšanās un mūžīgās dzīvības svinēšana, kuru Jēzus ir apsolījis visiem saviem sekotājiem. Lieldienu svētdienas galvenā vēsts ir: Ja Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, tad arī visi ticīgie celsies augšā mūžīgai dzīvībai. «Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no mirušajiem.» (1.Kor.15:20)
Aicinu arī jūs šajā svētku nedēļā atklāt Lieldienu senāko nozīmi, kas dievkalpojumos tiek svinēta visā pasaulē, izdzīvojot Jēzus dzīves noslēguma svarīgākos notikumus, svinot kopā augšāmcelšanās cerību un mūžīgās dzīvības gaismu. Dosimies uz tuvāko baznīcu, lai izdzīvotu kopā svētku notikumus un priecātos kopā par Kristus upuri mūsu labā!
Kā saka, cerība ir muļķa mierinājums. Jo neviens vēl līdz šim nav augšāmcēlies. Jūdu pasakas par šo tēmu neskaitās.
Es pagans, un šiem pidariem neticu!!!
Man baznīca asociējas tikai un vienīgi ar krusta kariem un pedofīlijas lietām.