Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Mūžībā devusies novadniece literāte Gina Viegliņa-Valliete

«7. marta vakarā mana mamma aizgāja debesīs. Visi, kas mammu pazina, padomājam labās domas,» savā Facebook profilā raksta dēls Jānis Viegliņš, «atvadīšanās no skolotājas, dzejnieces, rakstnieces, priecīga cilvēka un manas mammas Ginas Viegliņas notiks šo sestdien, 12. martā, Valles baznīcā plkst. 14.30. Apbedīšana Valles kapos plkst. 15. Pēdējā ceļā viņu izvadīs mācītājs Roberts Otomers. Ielūdzam visus, kuri viņu pazina un vēlas godināt šajā pēdējā ceļā.»

Bet vēl 9. februārī Gina savā Facebook profilā rakstīja: «Šogad būs 75. Tas jau ir brīnums, ka neviena negribēts un nemīlēts cilvēks ne tikai izdzīvoja, bet arī Dieva dotajā laikā sasniedza zināmu vecumu. Tas tik tiešām ir brīnums.»

Īstajā vārdā Gaļina Viegliņa. Dzimusi 1947. gada 22. jūnijā, mirusi 2022. gada 7.martā. Ienācēja Valles pagastā, taču kā rakstniece gan izpētījusi savas dzīvesvietas vēsturi un ļaužu likteņstāstus, gan ielūkojusies dziļāk Latvijas pagātnes lappusēs. Tas viss izklāstīts viņas grāmatās, kurās ir atklāts arī pašas Ginas nebūt ne vieglais mūžs. Strādājusi Valles skolā, mācījusi vēsturi. Rakstījusi dzeju, grāmatas bērniem un kultūrvēsturiskus romānus.

Kalkūnes bērnunamā viņai iedots vārds Gaļina, arī uzvārds tur izdomāts. Par Ginu kļuvusi, kad viņu tā nodēvējis mazs puisītis. Šis vārds paticis labāk nekā Gaļina.

***

«Bauskas Dzīve» atgādina dažus mirkļus no Ginas Viegliņas-Vallietes bagātā mūža, par ko bijušas publikācijas mūsu laikraksta lappusēs…

Ar Latvijas vārdu dvēselē

2015. gada 18. novembrī Latvijas 97. dzimšanas dienas sarīkojumā Vecumnieku tautas namā tika pasniegti Vecumnieku novada domes apbalvojumi.

Pašvaldības augstāko apbalvojumu – titulu «Gada cilvēks» – saņēma Gaļina Viegliņa no Valles. Vēsturniece, rakstniece un dzejniece, kas sabiedrībā zināma ar literāro vārdu Gina Viegliņa-Valliete, augsto novērtējumu saņēma par nozīmīgu ieguldījumu kultūras un izglītības jomā un novada vēstures atspoguļošanā. Viņa izdevusi vairākus dzejas krājumus un kultūrvēsturiskus pētījumus, pievērsusies bērnu daiļliteratūrai un zīmēšanai. «Paldies, mīļie novadnieki! Es ļoti priecājos par augsto novērtējumu. Tas bija tik negaidīti! Jūtos ļoti labi Vallē un savā Vecumnieku novadā, kur visvienkāršākais cilvēks un viņa darbs tiek pamanīts. Tas ir vajadzīgs iedzīvotājiem un mūsu Latvijai,» sacīja G. Viegliņa. Viņa nolasīja savu dzejoli «Nepaej Latvijai garām», kur ir arī šādas rindas: «..Nepaej Latvijai garām,/ Tikai šeit dzīvot mēs varam,/ Nebūs laime un mājas mums citas,/ Šajā zemē sirds straujāk sitas…». «Mīliet Latviju! Tā ir mūsu vienīgā zeme, lai kur arī mēs būtu,» pēc apbalvojuma saņemšanas sacīja Gaļina Viegliņa.

***

Vallē svinīgi atver grāmatu «Dievs, piedod!»

2017. g.

Ginas Viegliņas-Vallietes jaunākās grāmatas «Dievs, piedod!» atvēršanas svētki 9. martā Vallē, pirmsskolas izglītības iestādes «Cielaviņa» pakalpojumu centra sanāksmju telpā, bija kupli apmeklēti.

Apgādā «Jumava» klajā laistais romāns aizsāk kādas ģimenes sieviešu hroniku, kas aptver četras paaudzes, un patiesībā ir 2016. gadā izdotā darba «Atradene un eņģelis» pirmā daļa.

Jaunā grāmata ir daļēji autobiogrāfisks darbs. G. Viegliņa-Valliete augusi bērnunamā. Rakstīt romānu pamudināja kāda šofera stāsts par ceļa malā koferī atrastu meitenīti, kas nonākusi Kalkūnes bērnunamā, kur augusi rakstniece. To grāmatas atklāšanas sarīkojuma viesiem apstiprināja Edgars Rubīns, kurš par šo notikumu dzirdējis no sava tēva. Autore uzskata, ka atrastā meitene, iespējams, bijusi viņa.

Uzrunājot klātesošos, G. Viegliņa-Valliete pauda viedokli, ka māte, kas savu bērnu pametusi koferī ceļmalā, bijusi mākslas zinātniece, gleznotāja, keramiķe un dzejniece Taira Haļāpina (1922–2012). Rakstniece tomēr ir spējusi piedot mātes grēku, kā viņa sacīja uzrunā, – sevis dēļ.

«Pateicoties šim gadījumam un visai manai dzīvei, es rakstu par bērniem un bērniem,» teic G. Viegliņa-Valliete. «Vienmēr esmu domājusi, kā māte, sieviete varēja – un var arī šodien – pamest savu miesas augli? Kāpēc atstāja savu bērniņu, kuru gaidīja deviņus mēnešus? Pēc ilgām pārdomām pievērsos meitenes priekšteču dzīves gājumam, kas kā bumerangs skāra ikvienu no viņiem. Arī atradeni.»

***

Atklāj savu dzīvesstāstu

2016. g.

Ginas Viegliņas-Vallietes autobiogrāfiskā romāna «Atradene un eņģelis» atvēršanas svētkos Valles pagasta bibliotēkā 31. martā pulcējās pārdesmit interesentu.

Savulaik dzejolī «Dzīves līkloči» vietējā literāte un vēsturniece paudusi: «Kas piedzīvots, kas kādreiz teikts, tas tikai man ir zināms»; nu pienākusi reize, kad savas dzīves līkloču grūti atšķetināmo kamolīti G. Viegliņa-Valliete atritinājusi, atklājot ikvienam savu skaudro dzīvesstāstu.

«Var savu mūžu izdziedāt dzejā, taču ir jābūt lielai drosmei, lai savu likteni aprakstītu grāmatā, lai sanošās atmiņas savērptu stāstījumā – garā romānā, kas nupat ieraudzījis dienasgaismu,» sacīja Ingūna Kļaviņa, Valles pagasta bibliotēkas vadītāja.

«Atradene un eņģelis» ir caur asarām un sāpēm rakstīts stāsts par meiteni Betu, kura ir bārene. Mīlestības apvīta bērnība viņai ir sveša, tāpat kā mātes glāsts. Bērnunami, internātskola, ļauna audžumāte… Tomēr Betai izdodas sastapt cilvēkus, kas mazās meitenes sirdī «iedēsta jaunu puķi, kas lēnām izaug, uzplaukst un pārvēršas bijībā pret skaisto», stiprina viņu dvēselē un garā. Iespējams, tas tāpēc, ka vienmēr kopā ar Betu ir viņas Sargeņģelis. Lai gan meitene pārcietusi pazemojumus un sāpes, viņa ar mīlestību un piedošanu runā par dzīvē sastaptajiem ļaudīm.

«Ir grūti noteikt robežu, kur beidzas daiļdarbā paustais vēstījums un kur sākas stāsts par Ginu – cilvēku mums līdzās. Vallieši iepazina Ginu – skolotāju, vēsturnieci, pēc tam arī literāti, jo tieši šeit sākās viņas dzejošanas mānija, bet… tā jau būs autores dzīves romāna nākamā lappuse,» sacīja I. Kļaviņa. Viņa vēlēja, lai sargeņģelis tikpat saudzīgi vada savu aizbilstamo caur dzīves baltām un nebaltām dienām.

G. Viegliņa-Valliete pateicās visiem, kuri piedalījās sirsnīgā sarīkojuma scenārija veidošanā. «Cilvēki, kuriem nekad nav bijušas mājas, ģimene, nezina, kas ir tēvs un māte, viņiem tie ir svešvārdi. Tā ir arī man. Ļoti vēlētos, lai nevienam bērnam nebūtu jādzīvo bez saviem vecākiem un bez mīlestības, jo tas ir pats svarīgākais pasaulē, ko Dievs ir devis mums. Nedrīkst būt tā, ka kāds var paspert tevi ar kāju, pateikt, tu nekas neesi, ka esi niecība. Man gribētos, lai visi bērniņi izjustu gan Dieva, gan vecāku mīlestību,» pauda romāna autore.

Valles pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Radziņa pateicās autorei par uzdrošināšanos savu skarbo dzīvesstāstu ierakstīt grāmatā. «Apbrīnojami, kā cilvēks, izcietis šādus pārdzīvojumus un pārbaudījumus, spēj būt tik pozitīvs un gaišs! Ne reizi neesmu Ginā saskatījusi naidu uz apkārtējiem,» viņa atzīmēja.

«Atradene un eņģelis» bija daudzveidīgās autores G. Viegliņas-Vallietes piecpadsmitā grāmata, bet sestā, ko laidis klajā apgāds «Jumava». Sadarbība ar izdevniecību arvien turpinājās…

***

«Latvieši nav raudātājtauta, viņi visos laikmetos bijuši lepni un allaž cīnījušies par savu dzimteni,» 2015. gada septembrī, atverot savu pirmo romānu «Ar zobenu un mīlestību», sacīja grāmatas autore Gina Viegliņa-Valliete.

***

Kopā ar Aiju Zaļaiskalni izdevusi grāmatu «Valles pagasts» (2002. g.). Pēc tam tapis G. Viegliņas-Vallietes pētījums «Savieši» (2008. g.) – par Langu, Pliekšānu un Amtmaņu dzimtu.

Ar apgādu «Jumava» autore sākusi sadarboties pirms aptuveni desmit gadiem un bijusi izdevniecības daudzveidīgākā autore. Klajā nākušas vairākas viņas bērnu grāmatas, tostarp «Rūķa Pipariņa vasara» (2015. g.), dzejoļu krājumi, romāni, autobiogrāfiskie romāni «Atradene un eņģelis» (2016. g.), «Dievs, piedod!» (2017. g.), kā arī kultūrvēsturisks pētījums «Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gadsimtam» (2014. g.).

Viņas radīto darbu klāstā ir arī grāmatas «Valdnieka Nameja meita» (2018. g.), «Rainis un viņa mātes» (2018. g.), dzejas krājumi «Ziedu pļavā» (2014. g.), «Saule plaukstās» (2017.g.), «Tā saulespuķe» (2021. g.). Autore Gina Viegliņa-Valliete teic: «Dzeju rakstu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Pirmā publikācija bija Tukuma rajona avīzē, bet īstā dzejošana sākās Vallē, kur meži, bērzu baltās birztalas, stārķu ligzdas, dzērvju kliedzieni un zilās debesis aicināja domas, iespaidus sakārtot dzejā.»

Drīz «Jumavā» klajā nāks viņas darbs «Fantastiskā vēsture», tā vismaz skatāms viņu mājaslapā, bet autore šo mirkli vairs nepiedzīvos…

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.