ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Eiropieši pārāk maz apzinās ārvalstu dezinformācijas un iejaukšanās radītos draudus. Tā ir viena no galvenajām atziņām, kas tiek pausta eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavotajā ziņojumā.
Kaut gan īpašā komiteja par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos strādājusi pusotru gadu un ziņojums nācis klajā un apstiprināts janvārī, mēnesi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, atklājumi un secinājumi ir tikai likumsakarīgi un daudz paskaidro par pašreizējām norisēm, tālab «Bauskas Dzīve» publicē šo rakstu.
Teksta autors ARTJOMS KONOHOVS (Latvijas Radio korespondents Briselē), «Euranet Plus»
Sākotnēji Eiropas Parlamenta (EP) īpašā komiteja tika radīta ar mērķi iedziļināties dezinformācijas izplatībā. Tomēr deputāti ātri saprata, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, sacīja eiroparlamentāriete S. Kalniete: «Bet patiesībā aiz tā visa stāv aisberga neredzamā daļa, kas ir dati, platformas, nauda un, protams, arī ģeopolitiskās intereses.»
Pēc pusotra gada darba Kalnietes vadībā tapa komitejas noslēguma ziņojums. Dokumentā ir ietvertas atziņas no vairāk nekā 130 ekspertiem, kuri uzstājās tās sēdēs.
Elites sagrābšana vai uzpirkšana
Tostarp tiek runāts arī par tā dēvēto elites sagrābšanu vai uzpirkšanu. Šajā kontekstā ziņojumā ir minēti vairāku politiķu uzvārdi, kuri tagad strādā Krievijas vai Ķīnas interesēs. Runa ir ne tikai par bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, bet arī par bijušo Somijas premjeru Pāvo Liponenu. Abi ir saistīti ar Krievijas gāzes koncernu «Gazprom». Savukārt bijušais Francijas vadības vadītājs Fransuā Fijons un bijusī Austrijas ārlietu ministre Karina Kneisla, kuras kāzās savulaik piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tagad strādā Krievijas naftas uzņēmumos. Ir arī Francijas un Čehijas politiķi, kuri lobē Ķīnas intereses.
«Eiropas Savienības dalībvalstu augstas amatpersonas ļoti viegli ļaujas iekārdināties ar labi atalgotiem amatiem trešajās valstīs, tajā skaitā arī diktatūrās un autokrātiskos režīmos. Vienalga, vai mēs paskatāmies Francijas, Austrijas, Somijas virzienā, vienalga – mēs tur tādas amatpersonas varam atrast,» atzina S. Kalniete.
Viņa uzsvēra, ka ap uzvārdu minēšanu komitejā bija izcēlusies diezgan liela cīņa, jo daudzi politiskie spēki nevēlējās, lai viens vai otrs politiķis tiktu nosaukts.
Salīdzinoši maz dokumentā tiek runāts arī par ārvalstu finansējuma piemēriem galēji labējām un galēji kreisām partijām. Tas tādēļ, ka informācijas par to ir diezgan maz. Tomēr eiroparlamentārieši mudina liegt partijām saņemt naudu no ārvalstīm. Ir svarīgi arī apzināties, kādu ietekmi atstāj nedraudzīgo valstu darbs ar savām diasporām Eiropā.
Publicitātes foto.
Digitālā joma un mediji
Tomēr būtiskākais uzdevums, pēc S. Kalnietes domām, ir digitālās jomas sakārtošana.
«Ir pilnīgi skaidri jānosaka, cik daudz datu viena platforma vispār drīkst glabāt. Jo tas nav normāli, ka 5000 dažāda mēroga uzņēmumu glabā caurmērā par katru indivīdu aptuveni 10 000 informācijas vienību. Bet normāli tiek uzskatīts, ka jau 300 informācijas vienību ir pietiekami pilnīgs profils, lai ar šo cilvēku varētu manipulēt,» skaidroja S. Kalniete.
Platformu savāktie dati par katru no mums tiek izmantoti gan komerciālos, gan politiskos nolūkos. Tādēļ ir nepieciešami skaidri noteikumi un ierobežojumi par spīti industrijas lobiju pretestībai. Pirmais solis šajā procesā ir Digitālo pakalpojumu akts.
Tāpat deputāte mudina ļoti rūpīgi izturēties pret kiberdrošības prasībām. «Tāpēc arī Latvijā, vienalga, vai tā būtu pašvaldība vai ministrija, vai kāds cits formējums, kas strādā ar personas datiem, ar iestādes datiem, ar valstij nozīmīgām lietām, – ir jāapzinās, cik ārkārtīgi precīzi ir jāievēro drošības noteikumi digitālajā vidē.»
Visbeidzot deputāti uzsvēruši, ka ir ārkārtīgi svarīgi pienācīgi finansēt sabiedriskos medijus un faktu pārbaudītājus. Jo bez kvalitatīvas žurnālistikas sabiedrība kļūst vieglāk pakļaujama manipulācijām ar informāciju, kas izrauta no konteksta.
Cool that really helps, thank you.