Banku filiāļu karte vēl miglaina

Atgriežoties pie publicētā: klātbūtne reģionos komercbankām jāstiprina līdz nākamā gada sākumam

Teksts – Guntis Ščerbinskis, «Latvijas Avīze»

Kuldīga, Olaine, Sigulda, Bauska – tās ir tikai dažas no lielākajām apdzīvotajām vietām, kur pilsētniekiem un apkārtnes iedzīvotājiem pašlaik klātienē nav pieejama neviena no lielajām ban-
kām – ārpus Rīgas to filiāles darbojas tikai 17 vietās. Privileģēti var justies liepājnieki, daugavpilieši un valmierieši, kur pārstāvēts viss nozīmīgāko banku četrinieks, kamēr citviet bieži ir tikai vienas bankas klātbūtne. Cerību uz banku klātienes apkalpošanu citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem dod pērn pieņemtie Kredītiestāžu likuma grozījumi un Latvijas Bankas izdotie noteikumi par finanšu pakalpojumu sniegšanu klātienē. Vai ir cerība, ka būs arī lielāka skaidrās naudas pieejamība un vairāk bankomātu? Vairāk par bankām izvirzītajiem nosacījumiem lasiet jautājumu un atbilžu sadaļā.

Filiāles vietā speciālistu vizītes
«Bankas kopumā izprot jaunā regulējuma mērķi un šobrīd aktīvi strādā pie efektīvāko un optimālāko risinājumu atrašanas, lai nodrošinātu ne tikai finanšu pakalpojumu pieejamību, bet arī vienlaikus veicinātu finanšu pratību un klientu informētību,» vērtē nozares uzraugs Latvijas Banka (LB).
Atbildot uz «Latvijas Avīzes» jautājumu, vai līdz šim jau šajā jomā vērojamas kādas izmaiņas, LB pārstāvis Jānis Silakalns atzīmē, ka pagaidām viss atrodas vērtēšanas procesā. «Ņemot vērā, ka prasības jānodrošina no nākamā gada 1. janvāra, bankas pašlaik analizē to rīcībā esošo klientu informāciju, tiekas ar vietējām pašvaldībām, Latvijas Banku, kā arī ar potenciālajiem sadarbības partneriem, lai spētu savlaicīgi izpildīt likumā noteiktās prasības atbilstoši katra reģiona un bankas klientu vajadzībām,» skaidro
J. Silakalns. Viņš norāda, ka šobrīd vēl esot pāragri runāt par jauno banku klātienes pakalpojumu sniegšanas punktu atrašanās vietām, jo «turpinās darbs pie minēto noteikumu iedzīvināšanas».
«Swedbank» pārstāvis Jānis Krops skaidro: «Te gan jābūt atklātiem – likuma izmaiņas nenosaka, ka tiks atjaunotas tieši filiāles. Filiāļu slēgšana reģionos iepriekš notika tādēļ, ka klientu plūsma bija tik maza, ka filiālēm pat nebija darba pilnai darba nedēļai. Tad filiāles pārgāja uz saīsināto darba nedēļu, līdz ar to nebija gana, lai nodrošinātu filiāļu noslodzi. Tāpēc šo izmaiņu kontekstā mēs drīzāk runājam par bankas darbinieku vizītēm reģionos, lai konsultētu klientus noteiktos datumos.»

Bankomātu tīkls esot optimāls
Raugoties nākotnē, ar bankomātiem šobrīd ir lielāka skaidrība nekā ar banku filiālēm, jo tiek uzskatīts, ka ar naudas aparātu tīklu jau praktiski viss ir kārtībā. Latvijas Bankas pārstāvis J. Silakalns: «Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību un bankomātu tīklu – jau pašlaik tas ir optimāls, tāpēc tajā nav plānotas būtiskas pārmaiņas.» Pēc LB datiem, jau pašlaik vairāk nekā 99% iedzīvotāju tuvākais bankomāts ir mazāk nekā 20 km attālumā. Līdz ar to, kā to savā atzinumā secinājusi arī Eiropas Centrālā banka (ECB), šīs normas mērķis būtībā ir saglabāt esošo bankomātu tīklu Latvijā, nevis uzlabot piekļuvi skaidrai naudai mazāk apdzīvotās vietās. Kopējais bankomātu skaits Latvijā pašlaik ir ap 860–870. «Skaidrās naudas pieejamība ir stiprināta likumā no 2025. gada 1. janvāra, bet līdz tam finanšu sektors par to rūpējās ar sadarbības memorandu ar Latvijas Banku,» piebilst J. Silakalns.

Neērtībām pielāgojas
Lai arī banku nozarē uzskata, ka esošais bankomātu tīkls ir gana labs, cilvēki laukos gluži tā nedomā, lai gan pie neērtībām jau lielā mērā ir pielāgojušies. «Ir traki, jo tuvākais bankomāts mums ir Jaunpiebalgā, un ir ļoti jāplāno, ja vajag izņemt skaidru naudu. Kā tikt? Ja ir mašīna, tad tiec. Ja nav mašīnas, tad jālūdz palīdzība kādam citam. Tas, protams, apgrūtina, un tas nav nekas jauks. Bet vietējie iedzīvotāji ir pielāgojušies šai situācijai. Ja ir – izmanto, ja nav – tad arī neizmanto. Tā arī dzīvojam,» situāciju laikrakstam «Dzirkstele» apraksta rancēniete Lāsma Lancmane. Pirms vairākiem gadiem Rankā bijis SEB bankomāts. Savukārt Gulbenē pašlaik darbojas četri bankomāti, bet ārpus pilsētas vienīgais zināmais naudas aparāts atrodas Lizumā. Šī ierobežotā pieejamība var radīt neērtības pagastu iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams veikt skaidras naudas darījumus, bet lauku cilvēki, kuriem nav blakus bankomāta, ir pielāgojušies, secina laikraksts.
«Ja klientiem ir nepieciešamība pēc jauna bankomāta, tad noteikti ieteiktu arī rakstīt bankai. Mēs šo informāciju apkopojam un, kad jālemj par kāda bankomāta pārvietošanu vai uzstādīšanu no jauna, ņemam vērā arī klientu ieteikumus,» norāda «Swedbank» pārstāvis J. Krops.

Skaidra nauda svarīga uzņēmumiem
Arī Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka laikrakstam «Bauskas Dzīve» atzīmē: «Cenšamies laukus noturēt dzīvus, tāpēc pret cilvēkiem, kas dzīvo laukos, lielāka banku pieejamība būtu tikai cieņpilna attieksme. Īpaši funkcija, ka bankomātā skaidro naudu var iemaksāt, ne tikai izņemt, ir vajadzīga, lai attīstītu laukos mazo uzņēmējdarbību un tā noritētu gaišajā, nevis pelēkajā zonā. Bankas šeit labi pelna, tāpēc tām būtu pienākums pret sabiedrību nelielu daļu peļņas ieguldīt klientu ērtībām.»
Līdzīgi secinājumi ir arī Eiropas Centrālajai bankai, kura vērtē, ka Latvijā nav dzīvotspējīgu alternatīvu skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem: «Turklāt ir īpaši svarīgi nodrošināt, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu pietiekama un efektīva piekļuve skaidras naudas apkalpošanas punktiem, kur var iemaksāt un izņemt banknotes un monētas, tādējādi nodrošinot, ka mazumtirgotāji netiks atturēti no maksājumu pieņemšanas skaidrā naudā. Turklāt pietiekama un efektīva piekļuve skaidras naudas apkalpošanas punktiem ir īpaši svarīga tiem MVU, kas pieņem tikai skaidru naudu.»
ECB atzinumā minēta arī ierosinātā ES regula par eiro banknošu un monētu izmantošanu, kurā ietverts pienākums dalībvalstīm nodrošināt pietiekamu un efektīvu piekļuvi skaidrai naudai visā to teritorijā. Kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi minētās regulas īstenošanas aktus, skaidras naudas izņemšanas pakalpojumu prasības būs jāpārskata arī Latvijā, norāda ECB. ◆

Kam eirozonā biezākie maki?
Viens no Eirosistēmas skaidras naudas stratēģijas galvenajiem pīlāriem ir nodrošināt, lai skaidra nauda joprojām būtu plaši pieejama. Eiropas Centrālā banka (ECB) regulāri vērtē iedzīvotāju iespējas piekļūt skaidrai naudai, kā arī iespējas ar to norēķināties eirozonas valstīs. Saskaņā ar 2024. gadā veiktās aptaujas (SPACE) datiem, 11–12% Baltijas valstu iedzīvotāju atzinuši grūtības piekļūt skaidrai naudai, kas ir eirozonas valstu vidējais rādītājs. Šajā ziņā īpaši izceļas Beļģija un Spānija, kur attiecīgi 23% un 18% patērētāju norādījuši, ka piekļuve skaidrai naudai ir ļoti vai diezgan sarežģīta.
Minētajā pētījumā mēģināts arī izdibināt, kā eiropieši attiecas pret skaidras naudas uzkrājumu jeb rezervi. Kā atzīmē eksperti, rezervēs glabātās skaidrās naudas apjoms ietekmē skaidrās naudas izmantošanu darījumos, proti, jo lielākas ir rezerves, jo lielāka ir varbūtība, ka norēķinos tiks izmantota skaidrā nauda. Aptaujas dalībniekiem vaicāts par skaidras naudas daudzumu makā dienas sākumā. Eirozonas iedzīvotāji norādīja, ka viņiem pa rokai ir vidēji 59 eiro neatkarīgi no tā, vai tie glabājas makā, kabatā vai somā. Kiprā un Luksemburgā bija vislielākais vidējais skaidras naudas krājumu apjoms, savukārt Nīderlandē un Somijā tas bija viszemākais (skat. grafikā «Kam eirozonā biezākie maki?»).
Runājot par lielāku skaidras naudas rezervju glabāšanu, kā saka, nebaltai dienai, ECB pētījums apliecina, ka skaidrā nauda eirozonā joprojām kalpo kā vērtības uzkrāšanas līdzeklis. Tomēr respondentu īpatsvars, kuri glabā skaidras naudas rezerves, ir sarucis no 37% 2022. gadā līdz 35% pērn. Vislielākie skaidras naudas uzkrājēji ir slovāki (57%) un igauņi (44%), bet Francijā un Beļģijā šajā ziņā ir viszemākais rādītājs – abās valstīs 26%. Latviešu un lietuviešu vidū skaidras naudas glabāšanā «zeķē» atzinušies ap 40% aptaujāto, bet puse to noliegusi.

Jautājumi un Latvijas Bankas atbildes

l Kāpēc Latvijā tiek ieviestas jaunas prasības bankomātu un klātienes banku pakalpojumu pieejamībai?
Jaunās prasības noteiktas pērn pieņemtajos Kredītiestāžu likuma grozījumos un Latvijas Bankas izstrādātajos noteikumos. Tās ieviestas, lai veicinātu skaidras naudas un finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, jo īpaši reģionos, un lai nodrošinātu iedzīvotājiem tiesības izvēlēties sev vēlamo maksāšanas līdzekli.

l Uz kurām bankām attiecas jaunās prasības?
Jaunās prasības attiecas uz četrām lielākajām bankām Latvijā: «Swedbank», SEB banku, Citadeles banku un «Luminor» bankas Latvijas filiāli. Tās ir arī atbildīgas par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu.

l Kādas ir galvenās prasības attiecībā uz bankomātu pieejamību?
Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem šīm četrām bankām jānodrošina, lai:
1) vismaz 99% iedzīvotāju būtu pieejams vismaz viens bankomāts 20 kilometru rādiusā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā;
2) bankomātu skaits Latvijā nebūtu mazāks par 45 bankomātiem uz katriem 100 000 aktīvajiem bankas klientiem;
3) bankomāti būtu pieejami un darbotos katru dienu vismaz
12 stundas laika posmā no 6.00 līdz 24.00 (vai kamēr pieejama publiskā telpa, kurā bankomāts atrodas);
4) klienta saskarne bankomātos būtu latviešu valodā, papildus var būt ES kandidātvalstu valodas.

l Kādas ir prasības attiecībā uz bezmaksas skaidras naudas izņemšanu bankomātos?
Bankām jānodrošina saviem klientiem (fiziskām personām ar maksājumu karti) iespēja bez maksas izņemt skaidru naudu bankomātos ne mazāk kā 750 eiro mēnesī. Šai summai jābūt pieejamai izņemšanai vismaz piecās atsevišķās reizēs mēnesī, ja banka, izpildot prasību par 20 kilometra rādiusa bankomāta pieejamību, balstās uz citu banku bankomātiem. Ja klients 750 eiro saņem savas bankas nodrošinātajos bankomātos, tad naudas izņemšanas reižu skaits nevar tikt ierobežots.

l Ko jaunās prasības paredz attiecībā uz klātienes banku pakalpojumiem reģionos?
Bankām jānodrošina pastāvīga klātienes klātbūtne valstspilsētās un lielāko novadu (ar vismaz 25 000 iedzīvotāju) centros, ja konkrētajā bankā ir vismaz 20% klientu no šīs pašvaldības iedzīvotājiem un tuvāko 40 kilometru attālumā nav citas bankas filiāles. Pārējo novadu centros bankām jānodrošina klātbūtne pēc pieprasījuma, nevis obligāti pastāvīga filiāle. Bankas var lūgt izņēmumus, ja pierāda, ka lielākā daļa klientu konkrētajā vietā ir digitāli aktīvi un tas būtiski nemazina ekonomisko aktivitāti un finanšu iekļautību.

l Ko darīt, ja bankomāts nedarbojas vai nav pieejams?
Latvijas Banka ir atbildīga par bankomātu pieejamības un prasību ievērošanas pārbaudi. Bankas ir atbildīgas par bankomātu darbību un apkopi. Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par bankomātu darbības traucējumiem vai nepietiekamu pieejamību uz Latvijas Bankas e-pasta adresi bankomati@bank.lv. Saskaņā ar jauno regulējumu, ja banka nenodrošina noteikto attālumu, skaitu, darba laiku, bezmaksas izņemšanas limitu vai valodu, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot bankai sankcijas – brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro.

l Vai jaunās prasības garantē banku filiāļu atvēršanu katrā mazpilsētā?
Nē, jaunās prasības neparedz atgriešanos situācijā, kad katrā mazpilsētā ir pastāvīga bankas filiāle piecas dienas nedēļā. Tās nosaka kritērijus, pēc kuriem bankām jānodrošina klātienes pakalpojumi noteiktos reģionu centros, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, bankas klientu īpatsvaru un attālumu līdz citām filiālēm. Bankām ir dota elastība atrast piemērotākos klātienes apkalpošanas risinājumus, kas var ietvert bankas darbinieku konsultāciju vizītes noteiktos datumos, palīdzību un konsultācijas attālinātai pakalpojumu saņemšanai u. c.

l Kad jaunās prasības stājas spēkā?
Grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas nosaka šīs prasības, stājās spēkā šī gada 1. janvārī. Latvijas Bankas noteikumi, kas precizē šo prasību skaitliskās vērtības un piemērošanas nosacījumus, ir izdoti un stājas spēkā pakāpeniski – lielākā daļa jau no 2025. gada sākuma. Bankām ir dots laiks līdz 2026. gada 1. janvārim sagatavoties pilnīgai šo prasību izpildei.