Kas notiek kaimiņos? Izdod grāmatu par tomātiem; Abinieku glābšanai trūkst brīvprātīgo

Jelgavas novada Vircavas pagasta saimniecības «Dzērves» vārds daudziem ir pazīstams. Lielākoties cilvēki turp dodas vasaras otrajā pusē, kad siltumnīcās sārtojas tomāti, bet tagad saimniece Evita Gūtmane savu un vēl trīs tomātu audzētāju pieredzi apkopojusi grāmatā «Tomāts manā dārzā».

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Tomātu ēra Evitas saimniecībā aizsākusies pirms vairākiem gadu desmitiem, kad abi ar vīru nolēmuši no Jelgavas pārcelties uz laukiem. Sākotnēji gan esot audzētas zemenes, bet drīz vien tās nomainījuši dažādu krāsu un garšu tomāti.
Šogad saimniecībā «Dzērves» pirmie 350 tomātu stādi jau iedēstīti siltumnīcā, bet vēl aptuveni 2000 stādiņu savu kārtu gaida kastītēs.
«Dzērvju» saimniece, grāmatas autore Evita Gūtmane stāsta, ka šogad viņai ir ap septiņdesmit šķirnēm. Bet, par šķirņu izvēli runājot, saimniece atzīst, ka lielāko daļu nosaka viņas klienti. Nule kā izdotajā grāmatā «Tomāts manā dārzā» aprakstīta arī šķirņu izvēle. Kā skaidro autore, tās esot jāizvēlas atbilstoši garšas kārpiņām, siltumnīcas izmēriem, klimatiskajiem apstākļiem un arī izmantošanas mērķim. Viņas pieredze gan rāda, ka latvieši ir konservatīvi arī tomātu izvēlē. Tomēr katru gadu saimniece stāda arī jaunas šķirnes, jo, kā mēdz teikt – ja nepagaršosi, neuzzināsi.
Grāmatā E. Gūtmane padalījusies gan ar savām zināšanām, gan arī ar savām kādreiz pieļautajām kļūdām. Grāmatā apkopota pieredze tomātu sēšanā un piķēšanā un arī siltumnīcu izveidē, bez kurām tomātu audzēšana mūsu mainīgajos pavasaros praktiski nemaz neesot iespējama, jo tomāti ir siltummīļi. Grāmatā «Tomāts manā dārzā», kas izdota izdevniecībā «Latvijas mediji», E. Gūtmane aprakstījusi arī Lienes Mucenieces, Santas Meļķes un Dāvida pieredzi un padomus tomātu audzēšanā. Statistika liecina, ka gadā cilvēks apēd 12,6 kilogramus tomātu, un uztura speciālisti iesaka uzturā patērēt vēl vairāk. Tāpēc grāmatā ir arī recepšu nodaļa, kas iedvesmo gan gatavot tomātu ēdienus sezonā, gan koši un krāsaini tos paslēpt burciņās. ◆

Stāsti no Stāmerienas

Gulbenes novadā, Stāmerienas pilī 27. aprīlī pulksten 16 notiks jauno dramaturgu lugu lasījumi «Viņš. Viņa. Satikšanās. Stāsti no Stāmerienas».
Laikraksts «Dzirkstele»

Jauno dramaturgu Didža Ruicēna, Mariannas Stasivas un Elzas Vildaus lugas radītas, iedvesmojoties no Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotāju stāstiem, kas apkopoti dzīvesstāstu intervijās 2024. gada vasarā. Tagad skatītājiem būs iespēja pieredzēt lugas lasījumu formātā Latvijas Kultūras akadēmijas jauno aktieru un režisoru izpildījumā. Par to informē Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece.
Viņa atgādina, ka sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju jau no 2023. gada vasaras aizsākti «dzīvo stāstu» projekti, kuros vietējie iedzīvotāji ar pētniekiem dalās savos dzīves stāstos, kas vēlāk pārtop mākslinieciskās jaunrades darbos.

2024. gada vasarā socioloģes Ance Kristāla un Lote Katrīna Cērpa intervēja 20 vietējos iedzīvotājus. Intervijās piedalījās arī trīs jaunās paaudzes dramaturgi, kuri, iedvesmojoties no dzirdētā, radīja dramaturģiskus jaundarbus, pievēršoties dažādām tēmām. Didža Ruicēna lugas «Ne(notikušais)» uzmanības centrā ir vīrieša pasaules redzējums, Marianna Stasiva lugā «Spindzeles» runā par sievietes vietu laukos, savukārt Elzas Vildaus izvēlētā tēma lugā «Futura mobila jeb Projekts 4406» ir par utopisku projektu «4406», kurš tiek īstenots kādā ciemā Latvijas teritorijā.
      «Lasījumu formāts dod iespēju skatītājiem detalizēti iepazīties ar lugas tēliem un situācijām vēl pirms skatuves iestudējuma ar kostīmiem un scenogrāfiju. Šāda pieredze ir nozīmīga pašiem dramaturgiem, jo viņu radītais teksts pirmo reizi sāk dzīvot uz skatuves aktieru balsīs un interpretācijā. Tāpat arī aktieriem šī ir iespēja eksperimentēt un improvizēt, esot tēla meklējumos. Šādi lasījumi ļauj ieskatīties izrādes tapšanas «virtuvē» – brīdī, kad mēģinājumu procesā tuvojas noslēgumam tā saucamais galda periods un materiāla analīze, tiek veidotas pirmās mizanscēnas, tādējādi ļaujot iztēloties, kā varētu izskatīties topošais iestudējums,» skaidro A. Birzniece.
      Trīs lugu lasījumus Stāmerienas pilī veidos Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktiera un režijas mākslas 4. kursa studenti: Agate Marija Bukša, Polina Čerņenoka, Santa Breikša, Olafs Putrālis, Aleksandrs Bricis, Velta Birze un Rodrigo Struka. Gaismu mākslinieks – Mikus Svikulis.
      Pasākums top ar Latvijas Kultūras akadēmijas, Gulbenes novada pašvaldības un Stāmerienas pils atbalstu. Ieeja pasākumā – brīva. ◆

Abinieku glābšanai trūkst brīvprātīgo

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau ceturto gadu īsteno kampaņu «Misija – krupis. Izglāb princi!». Tajā brīvprātīgie tiek aicināti palīdzēt krupjiem līdz šim 51 apzinātā ceļa posmā, kur notiek krupju migrācija.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Citugad jau esam vēstījuši, ka Smiltenes novadā šādi krupju migrācijas punkti ir pie Brantu dzirnavu ezera un pie Mutulītes dīķa (Blomes pagastā). Šajos punktos joprojām tiek aicināti pieteikties brīvprātīgie.
Visvairāk migrācijas posmu fiksēts Vidzemē (24). «No visām apzinātajām abinieku pārvietošanās vietām, kur tiek iesaistīti brīvprātīgie, piecpadsmit punktos viņi vēl nav atsaukušies, tostarp šajos divos kartē atzīmētajos posmos Smiltenes novadā,» stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika un atklāj, ka iepriekšējos trīs gados arī šeit ir iesaistījušies brīvprātīgie.
«Krupis ir lēns rāpotājs. Pēc pamošanās pavasarī tas apsilst saulē, paēd un dodas no ziemošanas vietas uz nārsta vietu, savu dzimto ūdenstilpi, turpināt dzimtu. Ja starp ziemošanas vietu un ūdenstilpi ir satiksmes ceļš, tas noteikti jāšķērso. Taču vidēja izmēra ceļa šķērsošana krupim aizņem pat 15 minūtes, bet, redzot auto, tas sastingst nevis izvairās no auto, tādējādi pakļaujot sevi vēl lielākām nāves briesmām. Tieši tādēļ pavasaros līdzās ūdenstilpēm bieži redzam vienuviet tik daudz sabrauktu krupju,» atgādina I. Reinika.
Viņa pati iesaistās krupju glābšanas kampaņā Siguldas novadā un pastāsta, ka galvenie glābšanas darbi norit diennakts tumšajā laikā – starp pulksten 21 un 23. «Es krupjus glābju gar Gaujas malu noteiktās vakara stundās. Katrā punktā tas mēdz būt atšķirīgs laiks. Šeit krupju lielākā intensitāte ir pēc desmitiem vakarā. Paskaitīju, ka vakara gaitā tie ir aptuveni 20 abinieki, kuriem varēju palīdzēt droši nokļūt ceļa otrā pusē. Vienā dienā aizgāju intereses pēc pavērot, kas notiek pulksten astoņos vakarā. Tad ceļu šķērsoja tikai viens krupis un viena varde. Vēsā laikā abinieku migrācija pierimst. Tiklīdz atkal iestājas siltāks laiks, tā abinieku kustība atsākas. Parasti šis periods ilgst dažas nedēļas. Kas nepieciešams misijas īstenošanai? Kā jau teicu, dažas vakara stundas, tīri cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis. Kopumā ar iedzīvotāju atsaucību šobrīd Latvijā apzināts 51 krupju migrācijai bīstams ceļu posms, kur iespējama brīvprātīgo palīdzība.»
Kampaņā aicināts iesaistīties ikviens, kas savā ceļā redz krupi ceļmalā. Palīdzēt krupim ir pavisam vienkārši – tas jāņem aiz padusēm un jāpārnes ceļa otrā pusē. Plašāku informāciju par kampaņu un krupjiem var skatīt Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis. ◆

Zemgalē gada labākā darba devēja titulu saglabā «Virši-A»

Svinīgā ceremonijā 14. reizi sveikti un apbalvoti aptaujas «TOP darba devējs» uzvarētāji – Latvijā pērn
labākās un iekārojamākās darbavietas.

Laikraksts «Staburags

Akciju sabiedrība «Virši-A» otro gadu pēc kārtas saglabā līdera pozīciju kā populārākais darba devējs Zemgalē, liecina «TOP darba devējs 2024» aptaujas rezultāti. Šogad aptaujā piedalījās rekordliels respondentu skaits – vairāk nekā 18 000 darba ņēmēju no visas Latvijas, no kuriem gandrīz 7400 respondentu noteica Zemgales reģiona populārākās un iekārotākās darbavietas.
Kopumā labākai un populārākai darbavietai Zemgalē darba ņēmēji nominēja un balsoja par vairāk nekā 80 piedāvātajiem uzņēmumiem. Par labāko desmitnieku balsis atdevuši vairāk nekā 70 % šīs kategorijas respondentu. Titulu «TOP darba devējs 2024 Zemgalē» otro gadu pēc kārtas izdevās saglabāt AS «Virši-A», par kuriem balsoja turpat katrs piektais šīs kategorijas respondents. Otro vietu izdevās noturēt AS «Dobeles dzirnavnieks», bet trešajā vietā, pavirzoties par vietu augšup, ierindojas AS «Balticovo» Bauskas novada Iecavā. Par vietu zemāk, ceturtajā vietā, SIA «Bauskas alus», bet uz piekto vietu noslīdējis uzņēmums SIA «Amber Wood».
«Šī gada «TOP darba devējs» aptauju raksturo ne vien rekordliels dalībnieku skaits, bet arī izteikta dinamika rezultātos. Līderpozīcijas mainījušās trīs kategorijās, un gandrīz visās redzamas būtiskas izmaiņas, kas spilgti atspoguļo darba ņēmēju augošās gaidas un darba devēju centienus tām pielāgoties. Vienlaikus konkurence kļuvusi ievērojami sīvāka — šogad pieminēts lielākais darba devēju skaits pēdējo gadu laikā. Uzņēmumi, kuri turpina apzināti ieguldīt savos cilvēkos un organizācijas kultūrā, pelnīti saņem atzinību šajā topā – tas ir skaidrs apliecinājums viņu ilgtermiņa attīstības pieejai,» stāsta «Alma Career Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta
Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.