Kas notiek kaimiņos? Ārzemju studentu skaits Jelgavā audzis 30 reizes

Apkopojot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Studiju centra un Starptautiskās sadarbības centra datus, atklājas, ka universitātē Jelgavā studē 361 pilna laika ārzemju students jeb nepilni 10% no kopējā studējošo skaita, kas, precizējot datus 1. aprīlī, bija 3709.
Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Visvairāk – 139 – ārzemnieku mācās augstskolas mazākajā – Veterinārmedicīnas fakultātē. Tur ārzemju studentu īpatsvars ir 29%. Otrajā vietā ir Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte ar 120 ārvalstniekiem, un tie ir 17% no visiem šīs fakultātes studentiem.
LBTU ārzemju studentu vairākums ir Indijas pilsoņi (45%), otrajā vietā – ES (35%, viskuplāk pārstāvēta Vācija un Somija). Pa kādam studentam ir no Japānas, Mongolijas, Vjetnamas, Izraēlas, ASV, Uzbekistānas u. c. Vistālāk dzimtās mājas varētu būt studentam no Hondurasas Centrālamerikā.
Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko uzskata, ka ārzemju studentu pieplūdums fakultātes dzīvi ietekmē pozitīvi. Viņaprāt, līdz ar ārzemnieku uzņemšanu rodas pozitīvs «skats no malas». Pozitīvi tas ietekmē arī mācību spēku darba kvalitāti. «Agrāk vērojām, ka ārzemju studenti ir par latviešiem drošāki, brīvāki, labprāt iesaistās diskusijās, spēj argumentēti izteikt savu viedokli. Tagad brīvāki ir kļuvuši arī Latvijas studenti,» atzīmē dekāns K. Kovaļenko.
LBTU Starptautiskās sadarbības centra vadītājas vietniece Ligita Vaita norāda, ka zīmīga ir pilna laika ārzemju studentu skaita dinamika. Proti, pirmie ārzemnieki LBTU (tolaik LLU) parādījās rektores Irinas Pilveres laikā 2015. gadā. Tolaik viņu bija tikai 12, un septiņi Veterinārmedicīnas fakultātē. Līdz mūsdienām ārvalstu studentu skaits ir audzis 30 reizes.
«Kad 2018. gadā sāku strādāt Starptautiskās sadarbības centrā, mans pirmais pārsteigums darbavietā bija tāds, ka studentei no Vācijas nācās palīdzēt atrast stalli diviem viņas zirgiem.» L. Vaita piebilst, ka pašlaik augstskolā mācās vairākas studentes ar zirgiem. Ir arī tādas, kas bieži, dažkārt pat reizi nedēļā, veic simtiem kilometru garu ceļu uz mājām Somijā vai Vācijā zirgu dēļ.
L. Vaita novērojusi, ka, salīdzinot ar eiropiešiem, Indijas studenti parasti ir ierobežotāki savās finanšu iespējās. «Taču viņi ir strādīgi. Latvijas likums atļauj ārzemniekiem bakalaura studijās strādāt divdesmit stundas nedēļā. To daudzi arī labprāt izmanto,» teic L. Vaita. Visi ārzemnieki par savām studijām LBTU maksā. Mācību maksa ir 2500–9000 eiro gadā. Dārgākā studiju programma ir veterinārmedicīnā. Des-mit gados LBTU ir absolvējuši 107 ārzemju studenti.
Sabiedrības integrācijas fonda Zemgales konsultante Sņežana Zenovjeva stāsta, ka aģentūrai ir laba sadarbība ar LBTU. Fonda konsultāciju punktā Skolotāju ielā 8 vēršas trešo valstu pilsoņi, kas studē Jelgavā. Tur iespējams par brīvu saņemt juridisko, psihologa un cita veida palīdzību. «Dažkārt studenti meklē iespējas īrēt dzīvesvietu ārpus studentu kopmītnēm,» stāsta S. Zenovjeva. Fonds darba laikā pa tālruni 25915300 sniedz konsultāci-jas latviešu, krievu un angļu valodā. ◆

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei jauns komandieris

Valmierā, Vienības laukumā, notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Par brigādes komandieri iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti, kurš šo pienākumu pildīja kopš 2023. gada jūnija.
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Ceremonijā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, sadarbības partneri, 2. Vidzemes brigādes vienību personāls un citi aicinātie viesi. I. Harlapenkova saknes ir Ērģemes pagastā, tālākā dzīves ceļā viņš nopietni pievērsies militārajai karjerai.
Komandieru maiņa ir dabiska un plānota rotācijas sastāvdaļa militārajā dienestā, kas veicina vienību attīstību. Svinīgā ceremonija aizvadīta, klāt esot karavīriem, zemessargiem, sadarbības partneriem un valmieriešiem.
Pēc komandiera maiņas ceremonijas I. Harlapenkovs atzina: «Man šī diena bija īpaša, tā ne tikai iezīmēja jauna posma sākumu manā dienestā, bet arī atgādināja, cik spēcīga un nozīmīga ir cilvēku savstarpējā uzticība un sadarbība, uz to balstās mūsu kopīgais darbs. Esmu arī saviļņots atgriezties savā dzimtajā pusē Vidzemē, jo manas saknes ir no Ērģemes puses, tāpēc atgriezties, lai sargātu, man ir vēl lielāks gods. Esmu pateicīgs par silto uzņemšanu un par jūsu klātbūtnes radīto īpašo atmosfēru. Tas ir apliecinājums tam, ka brigāde nav tikai struktūra, tā ir dzīva kopiena, kuras spēks ir tās cilvēkos, arī iedzīvotājos.»
Stājoties amatā, jaunajam brigādes komandierim pulkvedim
I. Harlapenkovam tika vēlētas jaunas idejas Zemessardzes attīstībā un pilnveidošanā, izturība un pacietība, bet brigādei vēlējums – atbalstīt un stiprināt jauno komandieri.
Latvijas aizsardzība ir kopējs uzdevums. «Es apzinos, ka bez ciešas sadarbības ar sabiedrību, valsts un pašvaldību institūcijām, arī ar mūsu partneriem no citām drošības un aizsardzības struktūrām mūsu darbs nebūtu iespējams. Tāpēc mana apņemšanās šodien ir vienkārša, bet skaidra – turpināt stiprināt šo sadarbību, būt uzticamam partnerim un darīt visu, lai Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde augtu, attīstītos un kalpotu Latvijai ar godu. Esmu iedvesmots, stiprināts un gatavs rīkoties. Ar taisnu muguru un mieru sirdī iesim tālāk. Kopā,» paudis I. Harlapenkovs.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde dibināta 1992. gada 30. jūnijā, tās pakļautībā ir seši bataljo-
ni – 22. kaujas nodrošinājuma bataljons ar štābu Valmierā, 25. kaujas atbalsta bataljons ar štābu Stāmerienā, 26. kājnieku bataljons ar štābu Gulbenē, 27. kājnieku bataljons ar štābu Cēsīs, 31. kājnieku bataljons ar štābu Alūksnē un 54. kaujas atbalsta bataljons ar štābu Ogrē. Brigādes devīze ir «No zobena saule lēca». ◆

«Lukstiņu» dravu» atkal apciemo ķepainis

Izrādās, ka Lieldienu zaķa vietā ciemos var ierasties arī brūns ķepainis, kuram garšo medus. Par to pārliecinājās Beļavas pagasta bitenieks Rolands Krevics, jo tieši pirms Lieldienām viņa «Lukstiņu» dravu kārtējo reizi apciemojis lācis.
Laikraksts «Dzirkstele»

Šie bišu stropi ir Balvu novadā, bet tas ir salīdzinoši netālu – dažus kilometrus no Gulbenes novada robežas. R. Krevics stāsta, ka šis ir pirmais šogad reģistrētais lāča postījums bišu dravā Latgales reģionā.
«Bet katra jauna pieredze mums kaut ko iemāca. Biškopim ir jāmostas no ziemas miega agrāk nekā lācim. Dokumentēt postījumus bija ieradušies pārstāvji no Valsts meža dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un zinātniskā institūta «Silava», kas pēta lāču izplatību Latvijā. lzdevās atrast arī lāča spalvas kušķīti, kas bija pielipis pie vaska šūnas vietā, kur lācis bija mielojies ar medu. Šoreiz posts ir vislielākais nekā visās iepriekšējās reizēs. Ir izpostīti četri bišu stropi. Lācis mēģinājis izrakties pa apakšu elektriskā gana lentei un nolauzis stūra mietiņu, kas pavēra ceļu pie stropiem. Izsaucu attiecīgos dienestus, jo situācija ir tāda – ja ir lāča, kas ir nemedījama suga, postījumi, tad to aizsargā Dabas aizsardzības pārvalde, un, ja šī suga nodara postījumus lauksaimniecībai, tad viņiem par to ir jāziņo, jo viņi brauc un konstatē postījumu apjomu, lai pēc tam varētu piešķirt kompensācijas. Apskatās situāciju dabā, kas īsti ir noticis. Šoreiz gājušas bojā arī bišu saimes. Lācis izrakās caur elektriskā gana žogu un rakšanas procesā nolauza vienu mietu, līdz ar to drātis bija pie zemes un viņš pats varēja tikt pie stropiem,» stāsta Rolands.
Šis nav vienīgais gadījums, kad lācim kārojies medu. Šajās pašās dienās, kad ķepainis mielojās «Lukstiņu» dravā, turpat netālu pie cita biškopja arī ciemos bija atnācis lācis. Arī tur stropus sargāja elektriskais gans.
Rolands uzskata, ka elektriskais gans ir viena no efektīvākajām metodēm, lai aizsargātu bišu dravas no lāču uzbrukumiem, jo lāči ļoti ātri saprot, ka sāp, un parasti pēc pirmās reizes vairs nemēģina tuvoties.