Lietuviešu biedrības vadītāja: “Cilvēkam jāapzinās savas saknes”

Mainās biedrošanās mērķi – agrāk tautiešus vienoja valstiskās neatkarības atgūšana, tad vairāk gribēja iesaistīties arī politikā

Bauskas novadā lietuvieši ir otra lielākā mazākumtautība aiz krieviem – pēc oficiāliem datiem te mīt 1929 lietuvieši. Savukārt, ja Zemgalē ir 25 dažādas mazākumtautību biedrības, tad Bauskas novadā tāda ir tikai viena – lietuviešu kultūras biedrība «Astra».
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» biedrības vadītāja Danute Slavinska atklāja, kā gadu gaitā biedrība attīstījusies, kādās aktivitātēs iesaistījusies, kā mainījusies un kāda ir pašlaik. Danute ir biedrības dalībniece kopš tās pirmsākumiem 1989. gadā, toreiz iesaistījusies mammas mudināta. Viņa skaidro, ka biedrības nosaukums «Astra» izraudzīts tādēļ, ka lietuviešu valodā tā dēvē puķi, kuru latviski sauc līdzīgi – astere, tādējādi uzsverot vienojošo abām tautām.

Prioritāte – valodas un tautas kultūras uzturēšana

2000.gadu sākumā izdotajā grāmatā «Lietuviešu biedrības Latvijā» tās autore Jovita Budzinauskiene rakstījusi: «Bauskas lietuviešu biedrība nav liela, bet darbīga. Viņi dzied, sporto un ir ļoti draudzīgi, lai gan liela daļa ir vecāka gadu gājuma cilvēki.» Tur arī uzsvērts, ka biedrība ļoti aktīvi piedalās pasākumos Lietuvā. Kā nozīmīgākā vērtēta sadarbība ar Pakrojas, Žeimes, Biržu, Germanišķu un Pasvales kolektīviem, piedaloties sadziedāšanās pasākumos, lietuviešu dienās, valsts neatkarības dienas svinībās un citās aktivitātēs.
Viena no svarīgākajām biedrības prioritātēm ir valodas un savas tautas kultūras uzturēšana – dalībniecēm ir Lietuvā darināti tautastērpu brunči un vestes, bet priekšautus un blūzītes gādājušas pašas. «Astras» aktivitātes visvairāk saistītas ar lietuviešu dziesmu dziedāšanu un dalību dažādos kultūras pasākumos gan Lietuvā, gan Latvijā, sadarbojoties ar folkloras kopām, muzejiem, Lietuvas pašvaldību un valsts institūcijām, sniedzot priekšnesumus un kuplinot dažādus abu tautu kultūru mijiedarbības un sadraudzības sarīkojumus.
Ilggadēji «Astra» bijusi pastāvīgā sadarbībā ar Žeimes lauku kapelu, daudz kopā muzicējuši. Arī pērn uzstājušies ar kopīgiem priekšnesumiem Vērmanes dārzā Rīgas svētkos. «Astra» ir piedalījusies Latvijas lietuviešu kolektīvu rīkotos pasākumos daudzviet Latvijā – Jelgavā, Dobelē, Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un citviet.
Līdz 2000. gadu sākumam dalībnieku skaits bijis visai kupls, sasniedzot ap 40 cilvēku. D. Slavinska atzina, ka laika gaitā sastāvs ir daudz mainījies, un, biedrības gadu skaitlim pieaugot, pieaug arī dalībnieku vidējais vecums un biedru skaits iet mazumā. Jaunākās paaudzes lietuvieši mūspusē neizrāda interesi par iesaistīšanos biedrībā, lai gan Latvijā darbojas arī jauniešu lietuviešu biedrība. «Kad cilvēkam pienāk pusmūžs, tikai tad viņš tā īsti sāk interesēties – kur ir manas saknes,» atzīst Danute.
Pašlaik «Astras» pulkā pastāvīgi darbojas tikai sešas dalībnieces, kuras regulāri tiekas reizi nedēļā. Tikšanās reizēs tiek vaļā vērtas sakrāto dziesmu mapes un dziedāts lietuviešu valodā, bet sarunas norit gan lietuviešu, gan latviešu valodā, jo divas dalībnieces ir latvietes. Danute atklāj, ka savstarpējās sarunās visbiežāk pārrunā ikdienas lietas un sadzīvi, mazāk to, kas notiek Lietuvā. Ļoti pietrūkstot iespējas skatīties Lietuvas televīziju, tas vairāk uzturētu ikdienas saikni ar Lietuvu. Mēģinājumi un ierosinājumi to mainīt bijuši nesekmīgi. Daudziem pierobežas lietuviešiem ir radi otrpus robežai, bet sabiedriskā transporta kursēšana starp Bausku, Panevēžu un Biržiem nav tāda, lai varētu aizbraukt ciemos un apmeklēt kapsētas.

Ierodas lietuvieši no visas pasaules
Iepriekš biedrība savas pastāvēšanas jubileju reizēs rīkojusi krāšņas svinības ar viesiem no citām lietuviešu biedrībām un folkloras kopām no Lietuvas un Latvijas. Pagājušajā gadā, kad «Astrai» apritēja 35. gadskārta, svinības netika rīkotas. D. Slavinska atzina, ka vērienīga pasākuma rīkošanai nebijis ne jaudas, ne līdzekļu. Biedrība iesaistās Latvijas Lietuviešu savienības (LLS) rīkotajos pasākumos. LLS apvieno deviņas lietuviešu biedrības. Īpašs notikums pērn bija dalība Lietuvas Dziesmu un deju svētku simtgades pasākumā Viļņā, ko organizēja LLS. Gatavojot kopīgu folkloras programmu ar tautas deju kolektīvu «Bijunas» no Rīgas un vokālo ansambli «Rasa» no Daugavpils, uz svētkiem devās četras «Astras» dalībnieces – Danute Slavinska, Anastasija Jankevica, Māra Ozoliņa un Nijole Strēlniece. «Saņēmām programmu, mācījāmies, pēc tam devāmies uz mēģinājumiem Rīgā. Svētkos folkloras dienu koncertos tiekas lietuvieši no visas pasaules, tā kopības izjūta, prieks un emocijas, ka varu tur būt, vārdos nav aprakstāma. Programmas bija piesātinātas un ar bagātu izdomu. To visu redzēt un izjust ir milzu ieguvums,» pauda D. Slavinska. Folkloras dienu koncerti norisinājušies trīs dienu garumā, tajos kolektīvi no katras valsts uzstājās atsevišķi ar saviem priekšnesumiem. Kopš 90. gadiem «Astras» sieviešu ansamblis ir piedalījies gandrīz visos Lietuvas Dziesmu un deju svētkos. Tur allaž dalībniekiem esot nodrošināti ļoti labi izmitināšanas apstākļi un kopumā viss teicami organizēts, visus izdevumus viņu dalībai svētkos finansējusi Lietuvas valsts. Šoreiz gan izpalikušas biļetes uz lielajiem koncertiem, kā arī uzturēšanās visas svētku nedēļas garumā, kā tas bijis iepriekš.
Danute dzied arī Codes pagasta jauktajā korī «Mēmele» un ir piedalījusies arī Latvijas Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Viņa vērtē: «Latviešu dziesmu svētki ir iespaidīgāki un galvenokārt atšķiras ar to, ka šeit visi – gan dejotāji, gan dziedātāji – ir tautastērpos, bet Lietuvā tā nav. Tam ir liela nozīme. Svētkos Lietuvā tautastērpos uzstājas dejotāji un folkloras kopas.» Danutei pašai ir četri tautastērpi, viens no tiem mantots no mammas. Šogad kopā ar Rīgas lietuviešu deju kolektīviem viņa dosies uz Briseli, kur norisināsies lietuviešu dziesmu un deju svētki.

Mājās atgriežas ar bagātiem iespaidiem
Atskatoties uz biedrības ilggadējo darbību, D. Slavinska pauda pateicību par atbalstu un labo sadarbību gan Lietuvas vēstniecībai Latvijā, gan LLS un tās vadītājam Rolandam Žalnierjum (liet.nom.– Rolandas Žalnierius). Viņš ir arī pedagogs Rīgas Lietuviešu vidusskolā un deju kolektīva «Bijunas» vadītājs. Arī pagājušajā gadā ar Lietuvas vēstniecības atbalstu «Astras» dalībnieces 35. jubileju atzīmējušas kopā ar «Bijunas» kolektīvu, dodoties ekskursijā uz Rokiškiem Lietuvā. «Par braucienu bijām ļoti gandarīti, tur bija tik daudz ko redzēt un baudīt – aplūkojām skaisto pilsētu, bijām baznīcā un pilī. Mūs cienāja ar cepelīniem un ciemojāmies pie koktēlnieka, apbrīnojot viņa skaistos darbus. Mājās atgriezāmies ar bagātiem iespaidiem,» atklāja Danute. Rokiškos biedrība saņēma arī kādu īpašu balvu – Lietuvas vēsturisko valsts simbolu, karogu ar sudrabkrāsas bruņinieku.

Latvijā lietuviešu ir 20155 (1,1% no valsts iedzīvotājiem), Zemgalē dzīvo 5466 lietuvieši (2,5%), bet Bauskas novadā – 1929 lietuvieši (4,7%).
Avots: CSP dati, 2024. gads

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar Rīgas Lietuviešu vidusskolu «Astru» saista īpaša tradīcija, gandrīz ik gadu piedaloties skolas Ziemassvētku pasākumā.
D. Slavinska augstu vērtē Lietuvas vēstniecības interesi par lietuviešu biedrību un kultūras kolektīvu darbību un pastāvēšanu, arīdzan sniedz finansiālu atbalstu aktivitātēm. Biedrību vadītāji tiek aicināti uz pieņemšanām vēstniecībā. Pērn Lietuvas vēstnieks Latvijā Valds Lastausks (Valdas Lastauskas) bija ieradies darba vizītē Bauskas novadā. Pēc sarunām ar novada pašvaldības vadību vēstniekam bija tikšanās arī ar «Astras» vadītāju.
Biedrība regulāri piedalījusies Pasaules lietuviešu sporta svētkos, kas tiek rīkoti ik pēc pieciem gadiem trīs dienu garumā. 2023. gada 11. sporta svētki norisinājušies Druskininku pilsētā. Sacensības organizētas gan profesionāliem sportistiem, gan amatieriem. Raimonds Jankūns no Bauskas novada Druskininkos ieguvis 1. vietu šautriņu mešanā. «Galvenais jau ir lietuviešu kopā sabraukšana no tuvākām un tālākām vietām. Tie pasākumi ir ļoti svarīgi – tad visi ir draudzīgi un saliedēti. Šķiet, ka svētkos cilvēki izmainās dažu dienu laikā,» pauda D. Slavinska. Tā kā 11. sporta svētki bija pārcelti uz 2023. gadu pandēmijas dēļ, šogad Palangā notiks jau nākamie – 12. Pasaules lietuviešu sporta svētki. Tajos plāno piedalīties septiņi dalībnieki no Bauskas novada.

Notikušas lielas pārmaiņas
Atceroties biedrības darbības pirmsākumus un lūkojoties tagadnē, D. Slavinska atzina, ka 35 gadu laikā notikušas lielas pārmaiņas: «Tagad mūs lielākoties saista dziedāšana dzimtajā valodā. Laikā, kad tika dibināta biedrība, cilvēkus vienoja tautas valstiskās neatkarības atgūšana. Atmodas laika iedvesmoti, tad vairāk gribēja biedroties un iesaistīties arī politikā. 90. gados starp mums bija cilvēki, kas bija karu piedzīvojuši, viņi prata novērtēt dzīvi, priecāties par katru dienu un iepriecināt apkārtējos. Tagad laiki mainījušies. Kad pagājis liels laika posms cilvēka dzīvē, tad var atskatīties, kā tu dzīvi esi nodzīvojis. Līdz ar darbošanos biedrībā tā bijusi ļoti piesātināta ar piedzīvoto un gūto prieku, citus cilvēkus uzmundrinot un iedvesmojot. Paši savu dzīvi veidojam. Cilvēkam jāapzinās savas saknes, citādi viņš ir tukšs. Valodas uzturēšana un dziedāšana ir liela bagātība. Kas tā par tautu, ja nav savas valodas?!» ◆

No vēstures

Bauskas lietuviešu kultūras biedrība «Astra» pērn atzīmējusi savu 35. gadskārtu, bet šogad aprit 90 gadi kopš lietuviešu biedrības pirmsākumiem pilsētā. Pirmā biedrība dibināta jau 1935. gadā, bet padomju okupācijas gados tās darbība pārtraukta.
Biedrība atjaunota 1989. gadā, un tās pirmais vadītājs bijis toreizējais Rundāles pils restaurators Rims Barvids.
Vēlāk biedrība pārreģistrēta par Bauskas lietuviešu kultūras biedrību ar nosaukumu «Dobiļelis», ko vadījis priekšsēdētājs Ēriks Klīvs.
Vēlreiz biedrība pārreģistrēta 2007. gadā, kad tā ieguva nosaukumu «Astra», un par vadītāju kļuva Danute Slavinska.