Lauku sieviešu asociācija Sudraba svētkos rod spēku paveiktajā un iezīmē virzību nākotnē
Atkalsatikšanās prieks, saviļņojuma asaras, krāšņi atmiņu stāsti, gandarījums par padarīto un cerības uz turpinājumu nākotnē – tāda noskaņa valdīja Latvijas Lauku sieviešu asociācijas (LLSA) Sudraba svētkos jeb 25 gadu jubilejas svinībās Saulaines profesionālajā skolā un Kaucmindes pilī 29. novembrī.
Uz jubileju bija sabraukušas čadīgās dāmas teju no visiem Latvijas novadiem, Lietuvas un Igaunijas sadarbības partneres, kā arī LLSA atbalstītāji no politiķu un amatpersonu vidus.
Svin ar vērienu
Tā kā viesu skaits pārsniedza 150, svētku koncertu, uzrunas un modes skati visi klausījās un vēroja Saulaines skolas lielajā zālē. Te aktīvās dāmas laipni sagaidīja direktore Iveta Leitlante un Codes sētas «Vaidelotes» saimniece Daira Jātniece ar pīrāgiem un plātsmaizēm, kas sevišķi tālāka ceļa braucējām bija pašā laikā.
Grupa «Mediante» izpelnījās ovācijas un līdzidziedāšanu galvenokārt ar Imanta Kalniņa dziesmām. Uz ekrāna mainījās fotogalerija, kurā varēja meklēt sevi un pazīstamās sievietes pirms desmit un 20 gadiem kopīgās mācībās, festivālos un darbnīcās.
LLSA pirmsākumus 1998. gadā kopīgā uzrunā atgādināja bijusī Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka un agrākā raidījuma «Savai zemītei» veidotāja Daina Bruņiniece. Viņas uzsvēra, cik liela loma lauku sieviešu aktivizēšanā un izglītošanā visā Latvijā bijusi Rasmai Freimanei, kura pēc asociācijas nodibināšanas 2000. gada 28. novembrī kļuva par tās pirmo vadītāju. Viņas izcēla arī profesores Baibas Rivžas ieguldījumu, kura turpina iedvesmot sievietes iegūt augstāko izglītību, Saeimas deputātes Aivas Vīksnas atbalstu, kura tolaik bija uzņēmējdarbības mentore un lektore.
Velte saimniecei
Rasmas Freimanes vēstuli svētku dalībniecēm nolasīja, jo viņa pati nevarēja atbraukt no Mūrmuižas. Rīkotājas nodeva sveicienus no bijušās zemkopības ministres un premjerministres Laimdotas Straujumas, kura darbības sākumā sniedza lielu palīdzību jaunveidotajai biedrībai.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks uzsvēra, ka stiprās sievietes audzina stiprus vīriešus un ir īstās pavarda sargātājas. Viņš nožēlojot, ka nav pajautājis vecmāmiņai biezpiena plācenīšu recepti un mammai – kā pareizi gatavojams kuģelis, jo pašam tik labi šie ēdieni neizdodas. Viņš svētku rīkotājai Vivitai Ķeizarei nodeva ziedu pušķi un dāvanu Kaucmindes saimniecei Aivai Dreimanei-Ozolzīlei, kura viesus pēc svinīgā sarīkojuma sagaidīja atdzimt sākušajā pilī.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Biruta Ingiļāvičute līdz ar sveicieniem no iestādes kolēģiem uzteica lauku sievas par arvien augošo līdzdalību un dāvāja Latvijā darinātas veltes.
LLSA vadītāja Vineta Geršebeka pauda – «pilsētā trokšņo, bet laukos elpo», tāpēc tieši lauku sievu spēja turēt stipru mugurkaulu un pasmaidīt arī grūtā brīdī uztur sabiedrībā stipru garu. Viņa uzsvēra, ka lauku dāmu klubu dalībnieces nereti ir starp balvas «Sējējs» saņēmējām un nominantēm.
Baltietes izceļas
Aiva Vīksna uzsvēra, ka aktīvās lauku sievietes nes gaismu katrā kopienā un visā Latvijā, turklāt Baltijas valstu dāmas izceļas starp citām Eiropas pārstāvēm ar spēku un prasmi visu panākt un darīt pašām.
Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere atgādināja, ka Rasma Freimane kļuva par pirmās Eiropas pilsoņu balvas saņēmēju.
Iecavas kluba «Liepas» vadītāja Agita Hauka uzrunā uzsvēra, ka lauku sievas neļauj ne sev, ne citiem «čīkstēt un gausties», visu padara un brīvajā laikā vēl arī dara labus darbus, kas palīdz citiem. Viņa nolasīja «Liepu» dalībnieces Astrīdas Vītolas veltījuma dzejoli LLSA Sudraba svētku dalībniecēm.
Viešņas no Lietuvas daļu uzrunas teica latviski, izpelnoties ovācijas. Viņas pateicās par līdzšinējo sadarbību un aicināja latvietes ciemos nākamgad, kad Viļņas Zemnieku pilij svinēs 100 gadus.
Savukārt Igaunijas pārstāves no Tartu vēlēja spēku un čaklumu nodot jaunajām paaudzēm un kopā ar Bauskas kluba «Apvārsnis» dalībniecēm uzsāka apsveikuma dziesmu «Daudz baltu dieniņu».
Kopīgs «Pūt, vējiņi!»
Igaunijas Sieviešu biedrības Tartu nodaļas pārstāves Malla Turka un Kulliki Pika «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka ļoti priecājušās par ielūgumu, jo viņām ir vairāk nekā 20 gadu sadarbība ar Baltijas sieviešu biedrībām.
«Mēs tiešām ilgojāmies pēc savām draudzenēm, ar kurām tikšanās pārtrūka Covid laikā, un tagad tās vēlamies atjaunot,» saka Kulliki. Viņa teic, ka lielākais ieguvums ir lietišķas darbnīcas, ideju apmaiņa un mācīšanās citai no citas – «laiks pamosties un atsākt jaunu dzīvesstilu!».
Malla stāsta, ka Tartu nodaļa apvieno 21 ciemata sieviešu grupas: «Katrā grupā ir 20-30 sievietes, kopā esam 150.» Kulliki skaidro, ka viņas vada nodaļu, kurā daudzas nodarbojas ar rokdarbiem, amatniecību, piepildot mērķi kaut ko darīt kopīgi.
Malla nosmej: «Mēs arī dziedam kopā – gluži kā latvieši! Apmaināmies idejām, ko darīsim, kādi ir mērķi. Ir daudz dažādu ideju arī sievietēm uzņēmējām, mūsu mērķis ir veselīga un laimīga dzīve. Tagad ir jauni plāni nākamajam posmam, ielūgsim latviešu sieviešu biedrības pie mums nākamajā oktobrī.»
Kulliki ir tūrisma speciāliste, savukārt Malla – mūzikas skolotāja. Viņa atceras kopīgu sarīkojumu, kurā sākusi igauņu valodā dziedāt «Pūt, vējiņi!», un latvieši un lietuvieši to dziedājuši līdzi katrs savā valodā.
Igaunietes izmantoja iespēju arī apskatīt Bauskas novadu, jo pēc svētkiem palika nakšņot Baltajā mājā pie Rundāles pils.
Saimnieču gars
Pirmo daļu noslēdza lauku dāmu veidotā modes skate, kurā asistēja lauksaimnieks un Bauskas novada domes deputāts Māris Leitlants un Rundāles kultūras organizatore Lilita Lauskiniece.
Svinību rīkotājas no Bauskas kluba «Apvārsnis» Raimondas Ribikauskas vadībā kopā ar Kaucmindes muižas saimnieci Aivu Dreimani-Ozolzīli ciemiņus uzņēma mielastā senās ēkas jau daļēji atjaunotajās telpās. Lauku sievām un muižas īpašniecei ir plāns, kā atjaunotne ritēs kopā.
Kā atklāja R. Ribikauska, te bija un būs daudz darāmā, jo pirms svētkiem notika pamatīga sakopšana un dekorēšana. Aiva Dreimane-Ozolzīle «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka 150 viesi ir lielākais skaits, kas līdz šim uzņemts pilī.
Notika mielošanās pie ugunskura zupas katla ārā, pirmajā stāvā varēja cienāties ar īsto latvju saimnieču spēcīgajiem ēdieniem un našķoties ar 25 dažādām kūkām. To vidū bija viešņu atvestās un vietējo ceptās, arī zorģenieces Ritas Rasnes torte pēc populārās Kaucmindes receptes parauga, kuru zina arī jaunieši.
Jāteic, ka jau daļēji sakārtotajās istabās ir ļoti mājīga un silta noskaņa. Lai arī darba vēl daudz, nu Kaucmindes nākotne šķiet cerīga. ◆
Kaucminde – Zemgales un visas Latvijas zīmols
Kaucmindes saimnieca Aiva Dreimane-Ozolzīle ciemiņus sestdien uzņēma kopā ar vīru Ilvaru Ozolzīli – galveno būvnieku, kā pati raksturo sarunā ar «Bauskas Dzīvi». Aiva ir būvinženiere un arhitekte, un Kaucmindes mantojums bijis arī viņas dzimtā. Saimniece uzskata – Kaucmindi palīdz atjaunot te kopš ziedu laikiem saglabājies spēcīgais gars, un ar lauku sievām tas atkal atplauks krāšņi.
Kā uzņēmāties Kaucmindes atjaunošanu?
– Es par to jau sen sapņoju kā par arhitektūras pērli, jo tā ir ļoti skaista un savdabīga ēka. Manā ģimenē bija kaucmindiete, kura tagad jau mūžībā. Mani fascinē, ko mēs kā bērni ģimenē dzirdējām – Kaucminde ir Latvijas sieviešu, izcilo mājsaimnieču zīmols. Tas mani uzrunāja, sāku lasīt par to. Pirmajā izsolē nevarēju piedalīties, otro nokavēju, bet trešajā tiku pie muižas. Ļoti vēlos to atjaunot. Kad pirmo reizi atbraucu, zināju, ar ko darīšana, tomēr reizēm liekas, ka šī vieta ne tikai novecojusi, bet demolēta. Par to ļoti sāp sirds. Taču nekas, būs labāk!
Kādas galvenās lietas jau esat izdarījuši?
– Sākām būvdarbus pagājušā gada 24. oktobrī, jau vesels gads riņķī. Sākām no telpām, kas bija cik necik labas. Jumta pārsegumā gan bija caurums – no pirmā stāva caur griestiem un jumtu varēja redzēt zvaigznes. Uzlikām pārsegumu, nomainījām otrā stāva griestu pārsegumu, kas vienā telpā bija pilnībā izbrucis. Meistari vecos kārniņus noņēma, spāres atjaunoja, nomainīja koka konstrukcijas un uzlika kārniņus atpakaļ. Tā jumta daļa ir kārtībā. Tā soli pa solim kreisā spārna lokā ejam uz priekšu, pirmdien sāka strādāt jumta meistari, kas to sakārtos līdz lielajai mājai.
Cik naudas tas jau prasījis?
– Savus 100 tūkstošus eiro. Vēl vajadzēs pāris miljonus, bet iesim soli pa solim.
Vai jūtat atbalstu no citiem cilvēkiem?
– Ļoti. Saulainieši ir lieli malači, viņi nāk un dara. Baušķenieki brauc palīgā un no Jelgavas. Bija atbraucis puisis no Rēzeknes. Ļoti liela atsaucība. Gribu pateikt lielu paldies Bauskas novada pašvaldībai, jo esam saņēmuši divus palīdzības grantus, kas ir labs atbalsts. Mēs jūtam labu attieksmi. Vēl viena pozitīva ziņa no Bauskas novada būvvaldes – Kaucmindei noņemts grausta statuss. Tas mums dod jaunas iespējas.
Kā izveidojāt sadarbību ar aktīvajām lauku sievietēm?
– Kad pie mums visu gadu brauc ekskursijas, skaties, no kuras puses gribi – Ventspils, Liepāja, Latgale – visur dzimtās ir kaucmindietes! Tas ir ne tikai Zemgales, bet visas Latvijas lepnums. Lauku sieviešu dzimtās ir kaucmindietes, kas pārņēmušas mājturības un rokdarbu prasmes.
Kāpēc, jūsuprāt, tas nezūd?
– Kaucminde bija augstākās kvalitātes zīmols. Ja esi kaucmindiete, tu visu māki – adīt, šūt, ēdienu gatavot, mājdzīvniekus aprūpēt, pareizi runāt un sevi pasniegt. Tas ir sievietes etalons. Mums svarīgi saglabāt līdzsvaru, lai sievietes steigā nav noskrējušās, darot viņām nepiemērotas lietas. Kaucmindiete ir sievišķīguma paraugs un mājas pavarda turētāja. Ja mēs varam atjaunot to slavu Latvijas sievietēm, tas būtu ļoti vērtīgi. Mūsdienās kaucmindietes prasme ir visu mācēt izdarīt laikus un sabalansēt, arī ja dari daudz vairāk nekā tikai mājas uzturēšanu. Latvijas paražas, tautastērpi, tam ir jābūt katras latviešu meitenes dzīvē.
Kāda palīdzība jums tagad būtu svarīga?
– Talkas rīkosim atkal pavasarī, jo tās notiek parkā. Ēkā varam laist tikai speciālistus, arī arhitektūras studenti te strādā, jo viņi saprot, kur drīkst iet, kur ne. Parku kopsim līdz pat Kaucītei, attīrīsim arī upīti. Tur mēs cilvēkus gaidīsim. Esam ļoti pateicīgi ikvienam, kas palīdz. Iecavas dārzeņu audzētājs Andris Bite ar busiņu atveda plēvi un kokmateriālus, kas pašiem palicis pāri un mums ļoti noderēja. Iedāvināja arī paša audzētos tomātus. Ir cilvēki, kas palīdz ar materiāliem, mums katrs atbalsts ir ļoti svarīgs. Cilvēki zina, ka te vajag materiālus, tie te aiziet vienā mirklī, un tas ir ļoti labi, ka saņemam atbalstu.
