Nokavētu protestu atbalsis: «Ignitis Renewables» vēja parka «Stelpe-1» ieceri akceptē Bauskas novada dome (44)

Bauskas novada domes sēdē deputāti nobalsoja par vēja parka «Stelpe 1» un ar to saistītās infrastruktūras būvniecības akceptēšanu, lai arī pret to iebilst vietējā sabiedrība.

Plānots, ka 2028. gadā Bauskas novadā darbību varētu sākt apmēram 70 vēja elektrostacijas. Visdrīzāk, to skaits būs mazāks, bet jārēķinās, ka vismaz pussimts sāks darboties. Turklāt daļai vēja elektrostaciju parku ierīkotāju nemaz nevajadzēs Bauskas novada domes deputātu piekrišanu, lai sāktu būvniecību un darbību. Galvenais pašvaldības instruments cīņā pret vēja elektrostaciju straujo izplešanos bija teritorijas plānojums, un tagadējie sabiedrības protesti jau ir nokavēti.

Pretrunīga informācija
Pētīt situāciju par vēja elektrostacijām (VES) ir sarežģīti. Dažādiem projektiem ir dažādi atvieglojumi un nosacījumi, kurus pēc publiski pieejamajiem dokumentiem ne vienmēr var saprast. Publiskā vide ir pārpildīta ar dažāda veida informāciju par to, kāda ir VES ietekme uz vidi un cilvēkiem. VES attīstītāji lielāko daļu apgalvojumu par kaitīgumu dabai, apkārtējai videi un cilvēkiem noliedz, bet ierobežojumu un nosacījumu skaits VES būves plānošanai un īstenošanai tomēr turpina pieaugt.
Zaļās enerģijas projektu atbalstītāji norāda, ka VES palīdz valstīm palielināt energoneatkarību, bet par to, kā pāreja no fosilās uz atjaunojamo enerģijas ražošanu ietekmē elektrības cenas, vēl aizvien ir daudz pretrunīgas informācijas. Kā atzīst paši būvnieki – pat aizķeršanās būvniecības procesā var radīt milzīgus zaudējumus un problēmas, kā rezultātā projekts var neatmaksāties. Tomēr viens ir skaidrs – kāds šajā jomā pelna ļoti lielu naudu, jo ap Vecumniekiem ir iecerēts būvēt vairākus desmitus VES torņu, bet to nedarītu, ja procesa dalībnieki neredzētu iespēju nopelnīt.

Noteikumi nāk no ministrijām
Galvenā lēmēja par vēja parku būvi Latvijā ir valdība. Noteikumus uzstāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Savukārt Bauskas novada domes deputāti par iespēju noteikt vēja parku izvietojumu pašvaldībā cīnījās ar teritoriālā plānojuma palīdzību.
Balstoties uz pagaidām vēl pilnībā neapstiprināto Bauskas novada teritoriālā plānojuma dokumentu, apkaimes, kur var atļauties būvēt VES, atrodas pārsvarā Vecumnieku pagastā vai tuvu tam. Daudz šādu vietu ir arī Kurmenes un Valles pagasta ziemeļos un austrumos, bet tur pagaidām nav pieprasījuma atvēlēt teritorijas VES.
Pašvaldības deputāta Mārtiņa Mediņa Bauskas novada domes sēdē paustais pārmetums laikrakstam «Bauskas Dzīve» par to, ka avīze iepriekš jautājumam par VES nav pievērsusi uzmanību, nav patiesa. «Bauskas Dzīve» ir publicējusi gan informāciju par sanāksmēm, gan iedzīvotāju vēstules, gan attīstītāju atbildes, kā arī informāciju par Bauskas novada teritoriālā plānojuma dokumentu sagatavošanas, publiskās apspriešanas un pieņemšanas gaitu.

Saslēdzas ar saules parku
Deputātus ar topošo VES parka projektu «Stelpe 1» attīstītāji «Ignitis Renewables» decembrī iepazīstināja divreiz – pirmo reizi apvienotās komitejas sēdē 17. decembrī un otro reizi Bauskas novada domes sēdē 23. decembrī. Par vēja parka «Stelpe 1» paredzēto darbību un tā infrastruktūras būvniecības akceptēšanu komitejas sēdē ziņoja kopienu sadarbības vadītāja Elīna Veidemane, vides speciāliste Anta Jantone un projekta vadītājs Gunārs Štrauss, savukārt domes sēdē viņiem pievienojās «Ignitis Renewables Latvija» vadītāja Baiba Lāce.
Uzņēmums šogad ir pabeidzis saules enerģijas projektu «Stelpe», kur uzbūvēti 145 megavatu saules enerģijas parki, kas šovasar sāka darbu. Galvenais iemesls, kāpēc attīstītāji aicināja Bauskas novada domes deputātus apstiprināt VES «Stelpe 1», bija saistīts ar to, ka līdz šī gada beigām apstiprināta vēja parka infrastruktūru var pieslēgt pie saules enerģijas projekta sistēmām, kas atvieglotu uzņēmējdarbību. Tāpēc vajadzēja atļauju no Ogres un Bauskas pašvaldības, jo «Ignitis Renewables Latvija» plānotie parki atrodas abos novados. Ogres novada pašvaldība jau pirms Bauskas novada domes sēdes deva savu piekrišanu.
Lietuvas valsts uzņēmumam «Ignitis Renewables» pašlaik jau ir seši saules un 11 vēja enerģijas parki Polijā un Baltijas valstīs. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 350 darbinieku. Savukārt VES parkā «Stelpe 1» plānots uzbūvēt 11 vēja elektrostacijas, no kurām četras atradīsies Bauskas novadā. Kopējās investīcijas plānotas 82 miljoni eiro.

Sola sakārtot ceļus
Jau prezentācijas ievadā G. Štrauss centās nomierināt sanākušos un pārliecināt, ka uztraukumam nav pamata. «Šis ir tikai būvniecības ieceres akcepts. Šis būs tikai vēl viens mazs solītis ceļā uz priekšu,» pauda speciālists. Viņš norādīja, ka ir izplānoti vēja elektrostaciju konstrukciju piegādes maršruti. Ceļiem, tiltiem, pagriezieniem paredzēta tehniskā izpēte. Diviem pašvaldības ceļiem neesot nekādas nestspējas – tie būšot jāpārbūvē. Mērķis – lai valsts un pašvaldība ceļus saņem atpakaļ ne sliktākā stāvoklī. Noslēgti apbūves tiesību līgumi, veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Priekšā pusotrs gads būvprojektēšanas ceļiem, kabeļiem, pamatiem.
Savukārt A. Jantone informēja par ietekmes uz vidi novērtējumu. «Izvērtēšanas procesa laikā, ņemot vērā dabas ekspertu atzinumus un saņemtos komentārus no iedzīvotājiem, pieņēmām lēmumu atteikties no atsevišķām vēja elektrostacijām, un esam palikuši pie 11 vēja elektrostacijām. Mirgošanas efektu vērtēja trīs kilometru attālumā. Bauskas novadā tas neietekmē nevienu dzīvojamo ēku,» norādīja speciāliste. Viņa pauda, ka par ledus mešanas riskiem no ģeneratoru lāpstu griešanās ziemā būs brīdinājumi un skaidrojumi, risku pārrunās ar medniekiem. Dabā pētīta ietekme uz sikspārņiem, putniem un biotopiem.

Administrēs cita pašvaldība
Aktuāls ir finansējums, kas no vēja parku ierīkotājiem nonāk pašvaldībās. Likums «Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai» noteic, ka par katru nominālo vienu megavatu ir jāsamaksā 2500 eiro vietējai kopienai, un summu sadala starp mājsaimniecībām ietekmes zonā un pašvaldību. Turklāt šis finansējums ir paredzēts konkrētai darbībai. Pašvaldība šos maksājumus var izmantot energoefektivitātes uzlabošanai, vides aizsardzībai, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanai, pašvaldības ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai, kultūrvēsturisko objektu un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī šīs nodevas administrēšanai.
Elīna Veidemane informēja, ka VES «Stelpe 1» maksājumu administrēs Ogres novada pašvaldība. Puse finansējuma nonāk kopienai, puse – pašvaldībai, kā paredzēts likumā. Tie nebūšot vienīgie ienākumi – plānots algot četrus cilvēkus parku apkopei.

Tūkstoši vai nulle?
«Nodokļi, kas nonāks pašvaldības budžetā, būs 1,5 miljoni eiro 30 gados,» rēķināja E. Veidemane, piebilstot, ka būšot arī ieguldījumi infrastruktūrā. Savukārt tiešais ikgadējais maksājums Bauskas novadam būšot 70 tūkstoši eiro, no kuriem puse nonāks tieši pašvaldības budžetā, solīja projekta pārstāve.
Skeptisks par nosauktajām summām bija Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks: «Man izskatās, ka tur nulle paliek Bauskas novada pašvaldībai. Lai nesanāk tā, ka mēs tagad piekrītam, bet mums no šīm četrām turbīnām ir nulle. Tur jātiek skaidrībā.»
Bauskas novada domes vadītājs ir neapmierināts ar to, ka obligātās nodevas budžetu administrēs Ogres pašvaldība, kam vēl tiks samaksa par pārskaitījumu administrēšanu. E. Veidemane skaidroja, ka administrēšanai var ieturēt ne vairāk par desmit procentiem no kopējā maksājuma. «Beigās būs 20 tūkstoši labākajā gadījumā,» aprēķiniem joprojām nepiekrita A. Mačeks.
Jau pašlaik ar «Ignitis Renewables» finansiālo atbalstu tapis multifunkcionāls sporta laukums Vecumniekos, rīko jauniešu brīvā laika pavadīšanas nodarbības Stelpē, Bārbelē un Dāviņos, un Stelpē ir uzsāktas iknedēļas āra fizisko aktivitāšu nodarbības.

Jauda un nauda
Jautājumus rada dati par plānotajiem VES Bauskas novadā. VES «Stelpe 1» elektrostacijām norādīta nominālā jauda septiņi megavati, kamēr turpat blakus esošajam VES «Romaņi» nominālā jauda norādīta astoņi megavati. Kurā momentā starp plānotajiem vēja elektrostaciju parkiem, kas atradīsies ļoti netālu viens no otra, iestāsies tik krass vēja spēka panīkums, ka jauda nokritīsies par vairāk nekā 12 procentiem, nav skaidrs, bet tas maksājumu pašvaldībai ietekmēs par 2,5 tūkstošiem eiro par katru vēja elektrostacijas torni.
Deputāti pievērsa uzmanību arī faktam, ka projektu īsteno cita nosaukuma uzņēmums SIA «SP Venta». B. Lāce mierināja, ka par to nevajagot uztraukties, jo tas tāpat esot «Ignitis Renewables» projekts. «Mēs esam Lietuvas valsts akciju sabiedrība, mūsu garantijas ir Lietuvas valsts, mums ir vērienīgas apdrošināšanas polises par mūsu saistībām,» klāstīja B. Lāce.

Nākamajam balsojumu nevajag
Lai kādas nebūtu tālākās diskusijas starp sabiedrības pārstāvjiem un VES attīstītājiem, un lai kādi nebūtu deputātu viedokļi, galvenā cīņa pret VES parkiem notika pēdējo divu gadu laikā, izstrādājot Bauskas novada teritorijas plānojumu, kurš vēl nav līdz galam apstiprināts. Ne velti prezentācijā par VES «Stelpe 1» bija norāde: «Atbilst Bauskas novada 2025. gada teritorijas plānojuma projektam.»
Bauskas novada domes sēdē izskanēja informācija, ka ir vēja parki ar atvieglotu apstiprināšanas procedūru, un šādas situācijas, kad deputātiem būs jābalso par ietekmes uz vidi atzinumu, nebūs visiem VES parkiem.
«Pamatojoties uz enerģētikas drošības likumu, attīstītāji var daudz ko neievērot. Pašvaldībai Ministru kabinets ar Saeimu ir devuši iespēju akceptēt un pieņemt lēmumu tikai tur, kur ir pilnais ietekmes uz vidi novērtējums. Par tiem, kur nav pilnā vides vērtējuma, mēs un iedzīvotāju lielākā daļa varam nemaz nezināt,» norādīja Bauskas novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» to apstiprināja «Ignitis Renewables Latvija» vadītāja Baiba Lāce: «Vēja parkam «Stelpe 2» notika sabiedriskā apspriešana, un dome par ietekmes uz vidi atzinumu nelems. Saskaņā ar likumu domei tas nav jādara, tas ir cits process. Pašvaldība izsniedz būvatļauju. VES «Stelpe 2» ir saīsinātā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas likumā paredz citu apstiprināšanas kārtību, un par šo projektu pašvaldība šādā formā nelems.»

Ar mērķi ierobežot
Šādās situācijās vienīgais faktors, kas ierobežotu VES attīstītāju vēlmes, ir pašvaldības teritorijas plānojums. Par to norādīts arī iesniegumos, kas saistīti ar ietekmes uz vidi vērtējumu: «Iesniegums sākotnējam novērtējumam ir sagatavots, ņemot vērā šādas prasības: Vēja elektrostaciju būvniecība ir atļauta ārpus pilsētām un ciemiem vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajā rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, uz mežu zemēm.»
Galvenie nosacījumi, kas var ietekmēt VES staciju skaitu un apbūves principus, ir pašvaldības teritorijas plānojums un dažādi dabas liegumi. Par to, ka liels darbs Bauskas novada teritorijas plānojumā ir ieguldīts tieši tāpēc, lai samazinātu vietas, kurās var būvēt VES, runāja katrā apspriešanā par topošo stratēģisko dokumentu. Plānojuma izstrādātāji ne reizi vien brīdināja, ka no pašvaldības puses iekļautās prasības ne vienmēr būs gatavi pieņemt ministriju pārstāvji.

Neatbalstīt nevarēja
Tieši novada teritorijas plānojuma izstrādes procesā ieguldīts visvairāk, lai varētu pretoties VES attīstītāju prasībām, iekļaujoties Latvijas normatīvajos aktos. Diemžēl nedz iedzīvotāju protesti, nedz arī deputātu balsojumi nākotnē būtisku ietekmi neatstās. It īpaši, ja vēja parkam spēs panākt procedūru, kurā pašvaldības deputātu akcepts nemaz nav nepieciešams. Tomēr arī ar deputātu balsojumu iznākums var neatbilst vietējās kopienas nostājai un interesēm, ja vien paši ievēlētie sabiedrības pārstāvji nedzīvo iecerētajā vēja parka apkaimē.
Deputāte Ināra Pētersone domes sēdē jautāja, kas notiks, ja balsojums par vēja parka ieceri pašvaldībā būs negatīvs. «Juridiski mēs diez vai uzvarētu. Esam apstiprinājuši, ka apmēram 80 procentos novada teritorijas nevar būvēt [vēja parkus]. Esam atteikuši daudziem vēja parkiem, kas vēlējās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kur šāda darbība nebija atļauta teritorijas plānojumā. Pamatojoties uz domes lēmumu, mēs atteicām trīs attīstītājiem,» par iepriekšējiem lēmumiem informēja A. Mačeks.
Šoreiz Bauskas novada domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumprojektu «Par paredzētās darbības vēja parka «Stelpe 1» un ar to saistītās infrastruktūras būvniecības akceptēšanu» ar 12 balsīm par, divām pret, un trīs deputāti atturējās. Projekts atbalstīts, neraugoties uz domes sēdē izskanējušajiem sabiedrības pārstāvju iebildumiem. ◆

Vai sabiedrības iebildumi novēloti?

Uz domes sēdi 23. decembrī bija atbraukuši vairāki Vecumnieku puses iedzīvotāji, kuri uztraukušies par vēja parka būvniecību un protestē pret ieceri. Paši gan arī atzīst, ka par vēlu pamodušies.

Pārmet steigu
Iedzīvotāji protesta vēstuli ar vairāk nekā 500 parakstiem uz 49 lapām A4 formātā dažādām institūcijām, tostarp Bauskas novada domei un neatkarīgā laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijai nosūtījuši tikai pirmdienas, 22. decembra, pēcpusdienā. Viņi uzskata, ka dome iepriekš iedzīvotājus nav pietiekami informējusi, rīkojusies sasteigti, par tik svarīgu jautājumu lemjot sēdē Ziemsvētku noskaņu laikā, kad lielākajai daļai sabiedrības ir citas domas.
Vēstules autori, kuru kontaktpersona ir Tamāra Šiškina, raksta: «Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojums ir aptuveni uz 300 lpp., tehniski sarežģīts dokuments. Tas prasa ilgāku un kvalitatīvu vērtēšanas laiku gan iedzīvotājiem, gan deputātiem. Deputātiem bija tikai dažas dienas, lai iepazītos ar visu IVN ziņojumu. Tas rada pamatotas šaubas par lēmuma kvalitāti, pilnvērtīgu risku izvērtējumu, informētu balsojumu.»
Vēstulē pausts: «Sabiedriskā apspriešana notika formāli, nevis saturiski. Notikušas tikai divas sabiedriskās apspriešanas bez starpsapulcēm, lai gan projekts ir apjomīgs, ar būtisku ietekmi uz vidi, ainavu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Sabiedriskā apspriešana nav nodrošinājusi reālu iespēju iedzīvotājiem ietekmēt lēmumu, bet kalpojusi tikai kā formāla procedūra. Pārkāpti labas pārvaldības un tiesiskuma principi, tiesības tikt uzklausītiem, pieņemot objektīvu un pamatotu lēmumu, vides aizsardzības likums – sabiedrības tiesības piedalīties lēmumos, kas ietekmē vidi, nav ievēroti teritorijas attīstības plānošanas principi – līdzsvarota attīstība un vietējo iedzīvotāju iesaiste.»

Dežurē policija
Protesta aktivitātes bija iezīmētas arī pirms Bauskas novada domes sēdes 23. decembrī, kas kļuva par iemeslu, kāpēc pie pašvaldības dežurēja policija, kas brīžiem ieradās arī pie sēžu zāles.
Sanākušo skaits gan nepārsniedza desmit cilvēkus un lielu ietekmi uz domes lēmumu neatstāja.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks informēja, ka trīs iedzīvotāju pārstāvji pieteicās paust savu viedokli. Viens no viņiem bija Vilnis Liberts. Viņš norādīja, ka ir piedalījies visās sanāk-smēs par vēja elektrostacijām Bauskas novadā un nav saņēmis atbildes uz saviem jautājumiem.
Sarunā V. Liberts pievērsa uzmanību, ka melnā stārķa dzīvotne ir 15 kilometru rādiusā un skar plānoto VES teritoriju. «Jūs esat pieņēmuši lēmumu par melno stārķi, kas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā, pretēju prasībām. Vai esat stāstījuši cilvēkiem, ka viņu īpašumu vērtība zaudēs līdz 30 procentiem? Nu jau daudzi nožēlo, ka iegādājās īpašumu Vecumniekos. Viņi domā, ka dosies prom, ja uzbūvēs vēja parkus, jo tas iespaidos dzīves līmeni,» pauda V. Liberts. Viņš pievērsa uzmanību VES mirgošanai, kas trīs kilometru attālumā var skart ēkas. «Es sanāksmēs jautāju cilvēkiem, kāda ir viņu attieksme pret vēja parku būvi. Gandrīz visi bija pret. Mēs kā Amerikas indiāņi mainām zeltu pret spogulīšiem, un tas beidzās ar to, ka indiāņu gandrīz vairs nav,» brīdina sabiedrības pārstāvis.

Dabas vietā torņi
Nākamais stāsts bija skumjāks – Jakobs Jaruševics no Vācijas ieradies Latvijā tieši neskartās vides dēļ. Viņa stāstījumu sanākušajiem tulkoja Tamāra Bujanova.
«Speciāli pārbraucu uz Latviju pēc pensionēšanās, jo piesaistīja skaista daba, tīrs gaiss un miers. Tam ir augsta vērtība. Cilvēki cieš no industrializācijas. Ikvienam jābūt tiesībām izvēlēties, kā grib un var dzīvot. Tagad būs traka vēja parku koncentrācija apkārt Vecumniekiem. Mēs runājam par vēja torņiem līdz 300 metru augstumā, un pēkšņi mēs pamodīsimies ar šiem mastiem visapkārt. Gribu aicināt, lai mēs būtu kopā, lai sekotu kvalitatīviem zinātnieku pētījumiem. Aizbrauciet uz Tārgali, iegūstiet reālu skatījumu, pieredziet to, kādas tur ir sajūtas viena, divu kilometru attālumā, un tie ir zemie,
152 metru torņi. Aizbrauciet, paklausieties – tas pilnībā maina dzīves telpu. Mūsu reģionā vēl aizvien ir dabas dažādība, cilvēki no Rīgas brauc atpūsties, izbaudīt mieru un klusumu. Tas būs traucēts,» nepatīkamu prognozi pauda J. Jaruševics.

Divi deputāti balso pret

Divi Bauskas novada domes deputāti Bruno Bahs un Mārtiņš Mediņš balsoja pret šo lēmumprojektu.

Bez gala atzinuma
Apvienotās komitejas sēdē savu nostāju pamatoja deputāts B. Bahs: «Nepamet puspabeigtības sajūta. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vēl gatavo atzinumu. Kā varu lemt, ja gala atzinums nav saņemts? Es nesaku nē vēja enerģijai, es saku, ka nespēju balsot par konkrēto ideju.»
Aktīvu nostāju pret šo ideju demonstrēja deputāts Mārtiņš Mediņš, kurš uzdeva gan daudzus jautājumus, gan norādīja uz nepilnībām informācijā, tai skaitā pievēršot uzmanību, ka demontāžas izmaksas projektā nav paredzētas. Viņš pauda – jau tagad esot skaidrs, ka Bauskas novada pašvaldībā būs seši VES parki un vēl diviem top ietekmes uz vidi novērtējums.

Prasa neatkarīgu ekspertu
«Iedzīvotājus neinformē par pašu galveno – par ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentu. Tas, ko jūs runājat prezentācijā, ir romantika, dzejolis. Nesaprotu, uz kāda pamata mēs pieņemsim šodien lēmumu – tikai uz prezentāciju, kas nav pieņemama? Viņi nesniedz visas atbildes savā atzinumā. Ir ļoti daudz zemūdens akmeņu, neiepazītu un neizvērtētu lietas. Nav normatīvo aktu par utilizāciju. Nav normatīvo aktu par avārijām, par ugunsdrošības vadlīnijām. Par investīcijām – es saprotu no ziņotājiem, ka investīcijas ir svarīgākas par vidi un iedzīvotāju veselību. Ja mēs pieņemsim pārsteidzīgus lēmumus, tas būs noziegums pret mūsu iedzīvotājiem. Tas ļoti skars Iecavu un Vecumniekus, kurus ieskaus ar vēja parkiem. Atzinumā ir minēts, ka troksnis izplatās līdz 12 kilometru attālumā, bet tur būs vairāki vēja parki nelielā attālumā. Es esmu pret vēja parku koncentrāciju tik nelielā teritorijā. Kas notiks Vecumnieku pagastā?» sašutis bija M. Mediņš.
Viņš norādīja, ka prezentācija veidota ar labu nosaukumu, atsaucēm uz investoriem un kompensācijām, bet deputātiem tomēr ir jādomā par pašvaldības iedzīvotāju veselību un labsajūtu. Viņš aicināja pašvaldību algot neatkarīgu ekspertu, kas sniegtu atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentiem.

UZZIŅAI

Aplenktie Vecumnieki

Publicēta informācija par vairākiem plānotajiem VES, kas ieskauj Vecumniekus un tuvāko apkārtni.

SIA «Enery Latvia» VES «Vecumnieki» ar desmit vēja elektrostacijām, kur katras stacijas nominālā jauda plānota astoņi megavati, plāno ierīkot uz ziemeļiem netālu no Beibežu ciema. Pēdējā vizualizācijā gan atrodami tikai astoņi torņi.
SIA «Enery Latvia» VES «Iecava» ierīkos Bauskas novada Codes, Dāviņu un Iecavas pagastā, uzstādot līdz 30 vēja elektrostacijām, kur katras nominālā jauda plānota astoņi megavati.

SIA «EWE Neue Energien 3», kas pieder dāņu «Eurowind Energy» un vācu «Neue Energien Ingenieurplanungen GmbH», plāno izveidot vēja parku «Romaņi» Vecumnieku pagastā, uzstādot ne vairāk kā 15 vēja elektrostacijas, kur katras nominālā jauda astoņi megavati. VES masta augstums – līdz 175 metriem, kopējais VES augstums ar spārnu rādiusu – līdz 280 metriem.

SIA «Latvijas vēja parki» attīsta VES parku «Bauska–Ķekava–Ogre» Ķekavas novada Baldones pagastā un Bauskas novada Vecumnieku pagastā. Paredzēts uzstādīt līdz 20 VES, kur katras stacijas nominālā jauda astoņi megavati.

SIA «SP Venta» sākotnēji vēja parkā «Stelpe 2» plānoja uzstādīt 20 VES ar kopējo jaudu līdz 148 megavatiem, kas ieskautu Dāviņu ciemu no dienvidiem. Tomēr sabiedriskās apspriešanas procesu pārtrauca. «Atbilstoši Iesniegumam un Dabas aizsardzības pārvaldes uzturēto dabas datu pārvaldības sistēmu «Ozols» publicētajai informācijai Izpētes teritorija D daļā robežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – dabas liegumu «Birzes purvi», savukārt Z daļā ~0,5 km attālumā atrodas dabas liegums «Iecavas staignāju meži». Izpētes teritorijas apkārtnē līdz 10 kilometru rādiusā reģistrēti 19 mikroliegumi. Tuvākais mikroliegums īpaši aizsargājamā putna aizsardzībai atrodas ~ 1,2 km attālumā no Izpētes teritorijas,» pausts Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā. Pašlaik ir plānots uzstādīt 12 VES, kuru jauda pārsniedz sešus megavatus un torņu augstums kopā ar rotoru diametru var sasniegt 267 metrus.

SIA «SP Venta» plāno būvēt vēja parku «Stelpe 1» Ogres novada Birzgales pagastā un Bauskas novada Valles un Vecumnieku pagastā. Plānotas 11 VES, kuru kopējā jauda sasniegs 77 megavatus, un četri torņi atradīsies Vecumnieku pagastā. Turpat blakus Vecumnieku pagastam Ogres novada Birzgales pagastā vēl vienu VES «Birzgale» plāno ierīkot SIA «Crosswind».
Pašlaik Bauskas novada teritorijā plānots uzbūvēt sešus vēja parkus.

Avoti – bauskasnovads.lv, ogresnovads.lv, eva.gov.lv, environment.lv