Uldis Varnevičs
Ievēlētie tautas kalpi norāda, ka pašvaldības darbu turpinās sakārtot arī 2022. gadā, lai līdzsvarotu attīstību visā novadā
Nesen pieņemto Bauskas novada 2022. gada budžetu deputāti vērtē ļoti dažādi. Gan kā pārmaiņu, gan kā vēl nesakārtotas sistēmas budžetu, kuru atzīmē kā vienkārši pakāpienu administratīvi teritoriālās reformas mērķu realizēšanai un sola daudz darba ieguldīt šogad, domājot jau par 2023. gadu.
Jautājumus par 2022. gada budžeta izvērtējumu «Bauskas Dzīve» nosūtīja visiem deputātiem, bet atbildēja ne visi. Savu viedokli sniedza Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Runāt par budžetu bija gatavs arī domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, bet tehnisku iemeslu dēļ šī saruna gāja secen. Atbildēja uz jautājumiem deputāti Mārtiņš Mediņš, Voldemārs Čačs, Inita Nagņibeda, Raitis Ābelnieks, Laine Baha, Juris Krievs un Ināra Pētersone. Pārējie acīmredzot ar iedzīvotājiem dalīties informācijā un viedoklī neuzskata par vajadzīgu, cerams, viņu vēlētāji to novērtēs.
Plāno atbilstoši
Viena no galvenajām problēmām, ko uzsver novada vadība, skatoties uz šī gada budžetu, – lai arī bija norādes, ka novadu apvienošanās varētu ļaut ietaupīt līdzekļus uz administrācijas efektīvu pārmaiņu rēķina, tomēr šie ietaupījumi nespēja segt izdevumu pieaugumu, izlīdzinot maksājumus starp novadiem un vienādojot pakalpojumu un atbalstu izmaksas.
«Izstrādājot 2022. gada budžetu, pašvaldības finanšu resursi plānoti atbilstoši Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Rundāles novadā iepriekš apstiprinātajām attīstības prioritātēm un aktivitātēm, kuru īstenošana jau sākta. Svarīgs budžeta plānojuma nosacījums – Bauskas novada līdzsvarota attīstība, kur paredzēti ieguldījumi visu apvienību pārvalžu teritorijās, sabalansētība pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai,» tā savas domas par budžetu pauž novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Nav izdevies ideāls
Deputātiem skatījums uz budžetu katram ir savs.
«Kopumā 2022. gada budžetu vērtēju kā pārmaiņu budžetu. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, izveidojot Bauskas novadu, noteica prioritātes 2022. gada budžetam – izglītība, sociālā aizsardzība, ekonomiskā darbība, teritoriju un mājokļu apsaimniekošana, kultūra, sports, vadības dienesti, veselība. Izglītības jomā lielāko daļu izdevumu veido investīcijas izglītības infrastruktūras objektos Iecavā, Skaistkalnē, Vecumniekos, Bauskā,» pauž deputāts no Nacionālās apvienības Mārtiņš Mediņš (Bārbeles pagasts).
«Nevaru teikt, ka pilnībā mani apmierina apstiprinātais budžets, bet uztveru to kā pārejas budžetu, kā ģenerālmēģinājuma startu nākamajam budžetam,» tā deputāte no Jaunās konservatīvās partijas, Īslīces pagastā dzīvojošā Inita Nagņibeda.
Līdzīgs viedoklis ir «Latvijas attīstību» pārstāvošajai deputātei Inārai Pētersonei no Vecsaules pagasta: «Budžets nav ideāls, es to vairāk raksturotu ar vārdu «pārejas», ar to domājot, ka pēc būtības tas veidots «pa vecam», kā to darīja katrs novads atsevišķi pirms apvienošanās, ar atsevišķiem pilnveidojošiem elementiem. Rezultātā apvienību budžetos ir atšķirība prioritātēs, naudas sadalījumā pa jomām, ikdienas tēriņos un attīstībā. Vienlaikus ir jomas, kuras ir izlīdzinātas visā novadā, piemēram, sociālie pabalsti, brīvprātīgās iniciatīvas. Labā ziņa, ka tomēr ir rasti līdzekļi sākto projektu turpināšanai un jauno projektu līdzfinansēšanai.»
«Jebkurš budžets ir zināms kompromiss starp ieņēmumiem un izdevumiem jeb iespējām un vajadzībām. Bauskas novada 2022. gada budžets tapa visai smagos un saspringtos apstākļos, ko noteica gan iepriekšējo novadu saimniecību apvienošana, gan jaunu struktūru izveidošana. Tam visam «piebēra sāli» globālā pandēmija un straujais energoresursu cenu kāpums. Šādā sarežģītā situācijā īsti apmierināts nevar būt neviens, katram varētu šķist, kādā jomā būtu līdzekļi jāpiešķir dāsnāk, bet citviet – trūcīgāk. Priecē, ka ir izdevies par aptuveni 600 000 eiro samazināt pašvaldības administratīvos izdevumus, salīdzinot ar šīs jomas tēriņiem četros iepriekšējos novados,» teic Nacionālās apvienības saraksta deputāts baušķenieks Raitis Ābelnieks.
«Budžets ir tik liels, cik ir, un naudas ir tik, cik ir. Uzskatu, ka nedrīkstam dzīvot pāri par līdzekļiem un dzīvot uz parāda. Šis ir apvienotā novada pirmais pieņemtais budžets, un turpinām praktiski visus iesāktos projektus,» pauž Nacionālās apvienības saraksta deputāts Juris Krievs no Iecavas.
Uztraucas par ceļiem
Daļa deputātu pauž vēlmi, lai vismaz nākamajos budžetos lielāka uzmanība būtu veltīta ceļiem, kuru nozīme Bauskas novadā tikai pieaug.
«Naudas, kā vienmēr, visam nepietiek, jo vajadzību vienmēr ir vairāk nekā iespēju. Manuprāt, 2022. gada budžets ir kompromisa budžets, kurš veidots tā, lai budžeta sadalījums pa izdevumu pozīcijām būtu līdzvērtīgs iepriekšējo gadu budžetiem iepriekšējo novadu teritorijās. Ja jāmin joma, kurai es vēlētos, lai budžeta ietvaros būtu pievērsta lielāka uzmanība, tad jāteic, ka tā ir ceļu tīkla sakārtošana. Novada ļaudis noteikti novērtētu, ja pašvaldības budžets piedzīvotu lielāku valsts mērķdotāciju ceļu uzturēšanas izdevumu segšanai. Īpaši tagad, kad esam apvienoti vienā pašvaldībā un daļai iedzīvotāju nokļūšana uz novada centru – Bausku, kur koncentrējas lielākā daļa pakalpojumu, diemžēl ir ļoti apgrūtinoša,» pauž deputāte no «Latvijas attīstībai» iecavniece Laine Baha.
«Bauskas novada budžets pamatā mani apmierina. Vairāk gribējās naudu ieguldīt ielu un ceļu remontos, bet aptuveni 11 miljoni eiro šogad jānovirza izglītības iestāžu infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, 4,5 miljoni eiro sociālās jomas infrastruktūras objektiem. Attiecīgi ielu remontiem varam atlicināt stipri mazāk nekā iepriekšējos gados. Es personīgi vēlētos, lai lielāka uzmanība tiktu pievērsta attīstības projektiem,» vērtē Nacionālo apvienību pārstāvošais deputāts Voldemārs Čačs no Bauskas.
Atrada kompromisus
Dažādi ir viedokļi par budžeta tapšanas procesu. Daļa slavē par labu sadarbību gan pašus deputātus, gan administrācijas pārstāvjus.
«Budžeta sagatavošana sākās aizvadītā gada pēdējā ceturksnī. Darba grupās diskutēja par svarīgākajām aktivitātēm katrā pārvaldes funkcijā. Janvārī budžeta projekts izskatīts piecās komiteju sēdēs un apstiprināts 3. februārī domes sēdē,» informē A. Okmanis.
«Visi domē ievēlētie deputāti budžeta veidošanā strādāja ieinteresēti, vienotā komandā, jo darba apjoms bija liels. Novērtēju vadības un finanšu nodaļas ieguldīto darbu budžeta sagatavošanas gaitā, tāpēc negribu veltīt pārmetumus, ja kaut kas nav paspēts paveikt, jo budžeta veidošanu apgrūtināja arī attālinātais darbs «Covid-19» dēļ,» tā M. Mediņš. «Izprotu, ka veidot jauno lielā novada budžetu, kurā apvieno četru iepriekšējo pašvaldību finansējumu, bija sarežģīts process. To ietekmēja gan atšķirīgā pieredze, gan finansējuma sadalījums pamatfunkciju nodrošināšanai un attīstības vajadzībām, gan investīciju piesaiste,» pauž I. Nagņibeda.
«Kopumā šī budžeta pieņemšanu vērtēju pozitīvi, jo smagajās budžeta veidošanas sarunās izdevās atrast daudzus kompromisus, sabalansēt vajadzības un finansiālās iespējas, un beigu beigās budžetu apstiprinājām vienprātīgi. Tas ir ļoti labs rādītājs, jo šī lēmuma pieņemšanā piedalījās un vienojās 19 deputāti no dažādām politiskām partijām, ar dažādu pieredzi pašvaldību darbā un no visiem četriem bijušajiem novadiem. Cik zināms, tad citās līdzīgās pašvaldībās ar budžeta apstiprināšanu tik raiti un vienprātīgi neiet,» stāsta R. Ābelnieks.
«Pēc administratīvi teritoriālās reformas risināmo jautājumu skaits divkāršojās, un tādēļ bija jomas, kur kādam bija jāpiekāpjas, kādam jāpārskata prioritātes un kopējās lietas vārdā jāatliek savas vēlmes uz kādu laiku,» analizē J. Krievs.
Nebija noteiktas prioritātes
Ne tik pozitīvi veikumu vērtē deputāts V. Čačs: «Ja budžets tika pieņemts vienprātīgi, tad pamatā tas visus apmierina. Tomēr vērtēju, ka pietrūka politiskās gribas un varbūt arī laika, lai no 1. janvāra būtu vienāds atalgojums pašvaldības speciālistiem, kuri dara vienādu darbu. Ceru, ka šo jautājumu pirmajā pusgadā atrisināsim.»
«Budžeta pieņemšanas procesā daudz šķēpu lauzts par to, kādi ir budžeta veidošanas kritēriji un vai tādi maz ir, kā un pēc kādiem noteikumiem sadalīt finansējumu, lai nodrošinātu novada līdzsvarotu attīstību. Jautājumu bija daudz, un ne uz visiem atbildes budžeta izstrādes posmā ir gūtas,» vērtē L. Baha.
«Diemžēl budžeta kvalitāti tieši arī ietekmēja tas, ka nebija noteiktas budžeta veidošanas prioritātes. Deputātus ļoti maz iesaistīja budžeta veidošanā. Es šo iesaisti vairāk raksturotu kā «informācijas uzklausīšanu». Procesu īpaši ietekmēt nebija iespējams. Turklāt, kā sarunās noskaidrojās, arī analītiskā uzskaite par tēriņiem iepriekšējos četros novados bija atšķirīga, kas būtiski ietekmēja iespēju budžeta izstrādē izmantot dažādus salīdzinošos rādītājus,» uzskata I. Pētersone.
Darbs turpināsies
Gandrīz visi deputāti pauž, ka budžets pats par sevi ir tikai kārtējais solis apvienotā novada struktūras un darba vides sakārtošanai, kur 2022. gadā vēl plānots daudz ko paveikt un gaidāmi arī budžeta grozījumi.
«Turpināsim darbu pie atalgojuma izlīdzināšanas, izpilddirektora vadībā veidojot komisiju, lai atalgojuma sistēmu jaunajā novadā varētu sakārtot pirmajā pusgadā. Jāpiemin, ka, apvienojoties četriem novadiem, viszemākais atalgojums par līdzvērtīgu pienākumu veikšanu bija tieši Vecumnieku novadā. Cerībā uz budžeta grozījumiem izpalika vairāki pagastu apvienību un pagastu nodaļu rosinātie priekšlikumi par dažādu mazāku objektu sakārtošanu – jumtu nomaiņu, dzīvojamo ēku remontu, stāvlaukumu, bērnu rotaļlaukumu sakārtošanu pagastos,» saka M. Mediņš.
«Šogad pašvaldībām būs iespēja piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda līdzekļiem. Prieks, ka varējām budžetā paredzēt 500 000 eiro dažādu investīciju projektu līdzfinansēšanai. Vēl tuvākajā laikā noteikti jāizlemj jautājums par Bauskas Centrālās bibliotēkas projekta virzību,» teic V. Čačs.
«Jācer, ka šī gada gaitā izdosies pārpildīt plānotos ieņēmumus un varēs finansēt vēl vairākas svarīgas pašvaldības iestāžu vajadzības, kas vēlmju sarakstā palika «aiz strīpas»,» tā R. Ābelnieks.
Jāsāk jau tagad
Deputāti norāda, ka būtībā jau tagad sākas darbs pie 2023. gada budžeta, pieņemot gan saistošos noteikumus, gan veidojot projektus.
Šajā situācijā I. Pētersone cer, ka domes vadība vairāk padomās par paustajiem mērķiem un sadarbību: «Ja iedzīvotāji un uzņēmēji vēl būs gatavi ar šādu budžetu samierināties šogad, tad nākamgad diez vai. Tāpēc jau pašlaik jāsāk sagatavošanās darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas, jāvienojas par pamatprincipiem, prioritātēm, lai tas būtu sabalansēts un sniegtu iespēju visam novadam attīstīties vienmērīgi.»
«Es ļoti ceru, ka domes vadītāja dotais solījums pirms budžeta apstiprināšanas tiks pildīts un šogad mēs sakārtosim novada pārvaldību, tai skaitā atalgojumu personālam, izvērtēsim kapitālsabiedrību darbu un spēsim vienoties, kuras jomas jāpiedāvā brīvā tirgū, izveidosim produktīvu dialogu ar uzņēmējiem, iesaistot viņus novada attīstības plānu veidošanā, pārskatīšanā,» nepieciešamo darbu sarakstu iezīmē
I. Pētersone.
Gribējās drosmīgāk
Deputāti arī komentēja to, vai ir pamanāms administratīvi teritoriālās reformas ieguvums vai tieši pretēji – ir zaudējumi. J. Krievs atbildēja, ka pagaidām par šo tēmu pāragri runāt, jo daudzas lietas ir procesā.
«Deputātiem jāmācās lēmumu pieņemšanā redzēt Bauskas novada attīstību kopumā, neatkarīgi, kādu pagastu vai bijušo novadu viņi pārstāv, lai Bauskas novadā neveidotos nomales un visām apdzīvotajām vietām ir vienādas attīstības iespējas,» teic M. Mediņš.
«Iesāktajiem darbiem ir jāturpinās, un kopā mums jāsaredz lielā novada attīstības perspektīvas. Par ieguvumiem un zaudējumiem, visdrīzāk, varēs runāt pēc ilgāka laika posma, pašlaik tos nevaru komentēt,» tā I. Nagņibeda. Baušķenieks V. Čačs vērtē, ka ieguvēji no reformas būs izglītības un sociālā joma, kā arī sabiedriskās kārtības joma apvienotajā novadā.
«Man šķiet, ka lielākais zaudējums ir cilvēku emocionālā sasaiste ar savu pašvaldību kā vietējo vietvaru. Diemžēl zināmā mērā tā ir zudusi, un tas mani skumdina. Kā iecavniece, ik dienas satiekoties ar cilvēkiem, dzirdu, ka mani pagasta ļaudis sevi ar Bauskas novadu vēl īsti nespēj identificēt. Ir cilvēki, kas nezina, kas ir Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs, nezina, kas ir Bauskas novada domes priekšsēdētājs. Mums kā pašvaldībai arī šis ir izaicinājums, par ko būs jādomā. Jāsaprot, kas ir mūsu novada identitāte un kā šo identitāti iedzīvināt starp novadniekiem jau vienotā Bauskas novadā,» situāciju izvērtē L. Baha.
«Teritoriālās reformas viens no pamatmērķiem ir izlīdzināt pakalpojumu, infrastruktūras nodrošināšanas kvalitāti un izlīdzināt attīstības nevienlīdzību. Šajā budžetā ir atsevišķas jomas, kas uz šo virzienu norāda, bet man gribējās, lai tas būtu drosmīgāk. Vienlaikus jāsaprot, ka ar reformu naudas jau vairāk nekļuva, turklāt attīstības plānus būtiski ietekmēja energokrīze, augstā inflācija un no tā visas izrietošās sekas,» pauž deputāte I. Pētersone.
KOMENTĀRI
Trīs prioritātes
Deputāte Inita Nagņibeda no Jaunās konservatīvās partijas:
«Īsti nebijām vienojušies par prioritātēm 2022. gada budžetam. Kā vienmēr, lielākā pamatbudžeta sadaļa ir atvēlēta izglītībai, arī plānoto investīciju apmērs izglītībai ir 60 procenti no kopapjoma. Un mana prioritāte ir izglītība – izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana un modernizācija un infrastruktūras attīstība. Ieguldījums izglītībā noteikti ir viens no novada attīstības un izaugsmes rādītājiem.
Otra mana prioritāte ir ceļu sakārtošana un būvniecība. Gan pamatbudžeta, gan investīciju 2022. gada finansējums atvēlēts, aptverot visa novada pilsētu un lauku teritorijas, tomēr nevaru komentēt, vai tas ir pietiekams. Ir izstrādāti un tiks realizēti vai pabeigti būvprojekti, ir finansējums ceļu un ielu uzturēšanai, bet noteikti novada ceļiem naudas nekad nebūs par daudz.
Trešā mana prioritāte ir Bauskas Centrālās bibliotēkas pārcelšana uz citām telpām un pārbūves projekta izstrāde. Diemžēl nekur atsevišķi tam nav iezīmēts finansējums 2022. gada budžetā. Budžeta apspriešanas diskusijās to akcentēju un saņēmu atbildi, ka šajā gadā meklēs risinājumu finansējuma piesaistei.»
Samazinājums sociālajam atbalstam
Deputāte Laine Baha no «Latvijas attīstībai»:
«Bauskas novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja, tāpēc šķiet, ka tieši šim aspektam budžeta veidošanas kontekstā bija jāvelta lielākā uzmanība. Deputātu galvenais uzstādījums ir novada līdzsvarota attīstība un tikpat līdzsvarota budžeta līdzekļu pārdale novada teritorijām. Šis budžets cerības nespēj attaisnot tādēļ, ka jaunā pašvaldība ir saistību pārņēmēja. Ir jāizdara līdz galam tas, kas sākts vēl vecajās novadu teritorijās. Zīmīgi, ka pie šī gada budžeta veidošanas ar deputātiem nepieņēmām atsevišķu lēmumu par 2022. gada budžeta prioritātēm, kā tas ir bijis iepriekš. Jāsaprot, ka budžeta prioritātes pēc noklusējuma palikušas tās pašas, kas veco novadu teritorijās bijušas iezīmētas kā 2021. gadā sāktie attīstības projekti.
Vislielākais samazinājums administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir brīvprātīgo pabalstu jomā. Katra pašvaldība iepriekš dāsni varēja lemt par brīvpusdienu piešķiršanu pēc savām budžeta iespējām – par naudas balvām konkrētu vecuma slieksni sasniegušajiem, par pabalstiem daudzbērnu ģimenēm un tā tālāk. Tagad tieši brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti ir tie, par kuriem esam daudz diskutējuši. Šī budžeta kontekstā bija jāsaprot, ko vispār varam atļauties, vai un ko varam atstāt, kādas iestrādnes pārņemt no viena vai otra novada. Saprotu, ka sociālā joma ir ļoti jūtīgs temats sabiedrībā, tāpēc domāju, ka pabalstu jautājums mums būs vēl jāpārskata.»
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».
Bez pārmaiņām! Kā jau rajona politbirojam pieklājas radniecīgo politveidojumu biedri pašapmierināti viens otram sit uz pleca, vēl tikai izpalika ordeņu piešķiršana! Uzblīdusī pārvaldes struktūra, kurā paši lēmēji diez vai izprot, kurš par ko atbildēs un kurš būs darītājs! Nespēja (nevēlēšanās) sakārtot lielnovada “bardaku” speciālistu atalgojumā, iepriekš izcīnītā sociālā atbalsta ģimenēm izlīdzināšana “ar piegriešanas metodi”, jo to vairs “nevarot atļauties”! Iedzīvotājiem šis būs tradicionālais nav izdevies ideāls, pārejas, pārmaiņu, uztraucas, sola “pa vecam” un nesakārtotas sistēmas deputātu varējums! “Vajagot vairāk empātijas!” kā tuksnesī vārgi skanēs ceturtās varas saucēja balss!