Iecava vēlas būt svarīgāka

Pilsētai vietējie iedzīvotāji prasa reģionālā attīstības centra statusu

Turpinās Bauskas novada attīstības stratēģijas un programmas pirmās redakcijas apspriešanas process. Jau šovakar, 23. novembrī, tiešsaistē notiks kārtējā tikšanās ar iedzīvotājiem, šoreiz veltot lielāku uzmanību Rundāles apvienībai. Pirms nedēļas tikās ar mērķi vairāk runāt par Iecavas apvienību.

Tiešsaistes tikšanās ar iecavniekiem notika 16. novembrī. Sarunas dalībnieku bija vēl mazāk nekā pirms nedēļas, kad sprieda par Bauskas apvienības teritoriju. Šoreiz lielāko uzmanību veltīja uzņēmējdarbības tēmām un Iecavas kā pilsētas ambīcijām.

Nav identificēts nevalstiskais sektors
Sarunas ievadā Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks norādīja, ka izveidotais dokuments veidos Bauskas novada attīstību noteiktā virzienā pat neatkarīgi no tā, kas notiks vēlēšanās pēc četriem gadiem. «Tas, kas Iecavā un Vecumniekos bija attīstības dokumentos, ir jau iekļauts šajos dokumentos. Tagad ir iesaistīti darbinieki, uzklausa visus ierosinājumus. Mēģināsim kopā ar jūsu palīdzību nonākt līdz baudāmam rezultātam,» tiešsaistē pieslēgušos uzrunāja A. Mačeks.

Iecavnieki šoreiz uzmanību pievērsa nevalstisko organizāciju sektoram. «Rīcības plānā starp muzeju attīstības jautājumiem neredzēju ieplānotu Iecavas pilsētas muzeja «Arhīvs» veidošanu. Gribētu tomēr redzēt plānā Iecavas pašvaldības muzeja izveidi. Tas dotu nozīmīgu ieguldījumu «vizuāli izteiksmīgas vietas» veidošanā,» pauda iecavniece Agnese Hauka.

«Neesam identificējuši nevalstisko sektoru Bauskas novadā. Iecavas attīstības plānā bija biedrību apskats, deleģēšanas līgumi, kādas jomas biedrības «nosedz». Arī Bauskas novadā ir liela iedzīvotāju iesaiste, ir jaudīgas biedrības, ir deleģēšanas līgumi. Tam stratēģijā vajadzētu pieskarties pamatīgāk un aprakstīt plašāk,» norādīja iecavniece un Bauskas novada domes deputāte Laine Baha.

Krusts pāri
Skarbi savu runu sāka Iecavas pagasta iedzīvotājs Uldis Maniks. «Krusts pāri visai uzņēmējdarbības sadaļai! Nezinu, kāpēc tā, bet izpēte neparedz tādu situāciju kā konkurence. Mums ir konkurenti – konkrēti novadi, par kuriem kaut kas ir jāzina,» uzsvēra uzņēmējs. Viņš sacīja, ka ir uzskaitītas pozīcijas bez satura. Piemēram – novadā esot 3698 nodokļu maksātāji. «Tas ir daudz, maz? Ko tas izsaka? Nav kaujas spējīgas stratēģijas – vispār nav pētīts, kur esam,» pauž U. Maniks. Viņš rosināja noteikt novada konkurentus, izteikt rādītājus, salīdzinot ar šiem novadiem, iekļaut situāciju raksturojošus lielumus – rentabilitāte, darbaspēka pieejamība, uzņēmēju kopienu aktivitāte un tamlīdzīgi, kā arī izdarīt secinājumus un iezīmēt iespējamos risinājumus.

«Uzņēmējdarbības sadaļā ir maz rīcības. Ir ceļu infrastruktūra un degradējošo teritoriju sakārtošana. Apsveicama ir grantu politika. Bet vajag apstākļus, lai rodas uzņēmumi un ir nodokļiem bagātāks novads,» tā A. Hauka.

Deputāte un Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja L. Baha norādīja, ka ir uzņēmējdarbības atbalsta iestrādnes: «Veidojam vienotu uzņēmējdarbības atbalsta centru. Būs speciālists, kas strādās tieši uzņēmējdarbības attīstībai. Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes kontrolēs darbu no pašvaldības, būs sinerģija. Iekļauta jaunatnes politika – tieši jauno uzņēmēju atbalsts.» Jāatzīmē gan, ka pirms vēlēšanām veiktā analīze uzrādīja, ka ar vienu speciālistu apvienotajā Bauskas novadā būs stipri vien par maz.

Administrācijas pārstāvji analizēja, ka arī infrastruktūra ir liels atbalsts. «Asfaltēti ceļi Bauska–Vecumnieki un Iecava–Vecumnieki pozitīvi ietekmēs apdzīvotību šajā teritorijā,» piekrita A. Hauka.

Parādīs iedzīvotāji
Reizē A. Hauka aicināja arī «atvēzēties» uz lielākām idejām – iezīmēt attīstības plānā Iecavu kā reģionālu attīstības centru. Kopējās diskusijas arī parādīja, ka šāda ideja ir īstenojama, vienkārši uz nākamo reizi, kad valdība veidos plānus, apvienotajam novadam ir jābūt pamatojumam un konkrētām darbībām, lai to pierādītu un šo statusu iegūtu. «Nacionālās un reģionālās nozīmes centri ir apstiprināti ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Strādājot pie jaunā, var iesniegt citādākus priekšlikumus. Iecava jāstiprina kā pilsēta, ar savām funkcijām un nozīmi,» atzina Dace Vilmane, Zemgales plānošanas reģiona attīstības nodaļas vadītāja.

«To parādīs iedzīvotājs un uzņēmējs – mēs varam naudu likt dažādās programmās, bet to iedzīvotājs pats izvēlas, kur jūtas labi un grib dzīvot,» pauda A. Mačeks, reizē gan atzīmējot, ka šādai idejai piekrīt un ka savulaik Iecavas novadā toreiz Iecavas ciemam šādu statusu jau centās panākt.

KOMENTĀRS

Investīcijas – Bauskai
Bauskas novada attīstības stratēģijā un programmā iekļautais investīciju plāns parāda vairākas interesantas pozīcijas, kuras nav viennozīmīgi vērtējamas.

Uzreiz gan jāteic, ka visi plāni, visdrīzāk, mainīsies un arī šis nav akmenī kalts, tāpēc nevajag skaitļus pieņemt kā nemainīgus. Kopējā investīciju plāna summa, kas iezīmēta 2021. gadam un nākamajiem sešiem gadiem līdz 2027. gadam, ir vairāk nekā 270 miljoni. Tiesa, investīciju plānā ir virkne pozīciju, kas atkārtojas un attiecīgi vietām minētas divas reizes, bet tomēr jārēķinās, ka investīciju plāna summa ir vairāk nekā
200 miljoni eiro. Iezīmēti arī 2021. gada projekti, kas šogad ir iesākti vai būvniecība turpinās.

No vienas puses – tas ir plāns, kuram jāpamato iespējas iegūt Eiropas Savienības un valsts finansējumu dažādiem projektiem, kas nozīmē, ka plāna esamība nebūt uzreiz neparedz, ka to visu izdosies izpildīt. Tomēr, ja vēlas plānu tiešām īstenot, tas nozīmē, ka katru gadu investīciju projektos jāiegulda apmēram 30 miljoni eiro – paša novada finansējums, Eiropas Savienības, valsts vai citu fondu nauda, kā arī privātais kapitāls. Līdzšinējie aprēķini uzrādīja, ka kopējais apvienotā novada budžets varētu būt apmēram 60 miljoni eiro. Ņemot vērā, ka līdz šim visu četru bijušo novadu ieguldījums projektos veiksmīgu gadu laikā tikai tuvojās 20 miljonu eiro atzīmei, tad jāatzīst, ka no apvienotā novada projektu vadītājiem gaida jūtamu produktivitātes pieaugumu. Turklāt investīciju plānā ir iezīmēta vairāku ceļu pārbūve, kur summas nav minētas, – tās vēl aprēķina.

Nākamais, kam ir vērts pievērst uzmanību, – cik ļoti atšķiras tas, ko novada vadība savās runās slavē un ko speciālisti dara. Attīstības programmas apspriešanas gaitā novada vadība pievērš uzmanību tam, cik veiksmīgi strādājuši Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadā, kur bijušas attīstības programmas, kuras jau var veiksmīgi iestrādāt jaunajā dokumentā. Toties skaitļu mērogā tikai Bauskas pilsētā investīciju plānā ir paredzēts ieguldīt daudz vairāk nekā bijušajos Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novados kopā. Bauskā tie ir 92 miljoni, Iecavas novada teritorijā, kas gan nozīmē, ka praktiski gandrīz tikai Iecavas pilsētā ar retiem izņēmumiem – 34 miljoni, Vecumnieku novada teritorijā – 29 miljoni un Rundāles novada teritorijā – 15 miljoni. Bijušā Bauskas novada pagastos plānots ieguldīt 44 miljonus eiro, kas arī ir vairāk nekā jebkurā no bijušajiem novadiem. Savukārt projektos, kas plānoti visam novadam, – 55 miljonus eiro.

Par lielākajiem projektiem un sadalījumu pa pozīcijām pastāstīsim nākamnedēļ. Intrigai uzreiz var atzīmēt, ka tā sauktā «betona» politika, par kuru bijušo Bauskas novada domi eksperti kritizēja iepriekšējos periodos, turpināsies varbūt pat vēl lielākos apmēros. No otras puses – bijušo novadu iedzīvotāji šādu politiku novērtēja atzinīgi, ievēlot novadu vadītājus apvienotā novada domē.

Bauskas novada attīstības stratēģijas un programmas investīciju plānā minētā finansējuma sadalījums
pa teritorijām