Varas vertikāles strukturēšana

Jaunajai Bauskas novada pārvaldes sistēmai būs jāveicina efektīva kontrole

Administratīvi teritoriālā reforma Bauskas novadā atnākusi ar ievērojamām pārmaiņām novada pārvaldes struktūrā. Parādījušies jauni un nozīmīgi amati – administrācijas vadītājs, kā arī jauni struktūras veidojumi – departamenti. Tiekoties ar novada vadību, skaidrojām šādu pārmaiņu lietderību.

Bauskas novada domes sēdē 28. oktobrī pieņemts Bauskas novada administrācijas nolikums. Savukārt jau iepriekšējā domes sēdē darbā apstiprināja administrācijas vadītāju. «Bauskas Dzīve» tikās ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Okmani, izpilddirektoru Ivaru Romānovu un administrācijas vadītāju Edgaru Paiču. Intervijā centāmies noskaidrot šādu pārmaiņu nepieciešamību.

Cik liela loma jaunā novada pašvaldībā būs administrācijas vadītājam?
Edgars Paičs (turpmāk – EP):
– Domes sēdē apstiprinājām administrācijas nolikumu. Pakļautība būs kā visām citām iestādēm, un administrācija būs viena no iestādēm. Viss sadalīts pēc pienākumiem. Izpilddirektors pārvalda iestādes un kapitālsabiedrības, izpilddirektora vietniekam – pagastu pārvalžu joma, būs arī Bauskas pārvalde, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku. Administrācijas vadītājs vadīs centrālo aparātu. Administrācijas vadītājs vajadzīgs, arī ņemot vērā, ka esam piektais lielākais novads Latvijā un dokumentu plūsma būs vēl prāvāka.
Vēlos veidot tiešām strādāt spējīgu komandu, kuras pārstāvji grib darboties un ar lepnumu strādā pašvaldībā. Lai Bauskas novads būtu labais piemērs, no kura var mācīties, lai veidotos lokālpatriotisms, lai cilvēks būtu lepns, ka viņš strādā Bauskas novadā. Tas ir liels mērķis, neteikšu, ka viegli sasniedzams. Jābūt mērķim, uz ko tiekties. Ir īstermiņa mērķi un ilgtermiņa. 17 gadus strādāju pašvaldībā un no pirmās dienas neesmu atbalstījis iedzīvotāju «futbolēšanu». Esmu runājis ar darbiniekiem, ka jāuzlabo komunikācija. Mēs esam profesionāļi. Jāspēj izskaidrot iedzīvotājam visu tā, lai viņš saprot, nevis jāatbild: «Likumā tā rakstīts!»

Kāpēc administrācijas struktūrā veidoti departamenti? Varbūt vajadzēja savienot nodaļas?
Ivars Romānovs (turpmāk – IR): – Saliekot kopā departamentā radniecīgās funkcijas vai pat ne radniecīgās, bet kaut kādā mērā pakārtotās, ja skatāmies, piemēram, uz attīstības departamentu, tad mēs velkam vertikāli un nodrošinām darbu izpildes procesu virzības secību. Kaut vai departamenta ietvarā.

Otra lielā problēma bija, ko esmu apzinājis un vadībā vairākkārt esam pārrunājuši, – liels vadītāju skaits savstarpēji nepietiekami komunicēja. Daudzu vadītāju pulcēšanās ap vienu plānošanas galdu ir resursu ietilpīga. Un laika vienmēr trūkst. Seši departamentu vadītāji visbiežāk būs pie vadības sarunu galda, un daudz vienkāršāk un konkrētāk būs virzīt jautājumus.

Jau pirmajā sēdē viens no deputātiem vaicāja, kāds šis modelis būs, – teritoriālais, funkcionālais vai kaut kas pa vidu, hibrīda modelis – atbildēju, ka jaukta tipa modelis. Ejam uz teritoriālo pārvaldības principu, ko ieviest šajā situācijā gan vienkāršāk, gan lētāk. Šīs struktūras jau ir strādājušas, vienkārši jārestrukturizē un jāpārkārto, lai tās sekmīgi pildītu savas funkcijas un nodrošinātu iedzīvotājiem vienādā kvalitātē sniedzamos pakalpojumus. Departamenta pārvaldības modelis dod ievirzi uz vairāk funkcionālu pārvaldību, kur esam sākuši vilkt vertikāli radniecīgo funkciju apvienošanai, centralizēšanai, un tādējādi tas kalpos vienotai izpratnei, vienkāršākai kontroles īstenošanai. Tā es to saredzu.

Aivars Okmanis (turpmāk – AO): – Pašlaik tas ir process. Mēs esam ceļā uz to. Labi, ka ir iepriekšējo novadu struktūras, tas mums ļauj būt drošiem, ka iedzīvotāji saņem pakalpojumus, un mēs to neizjaucam. Pamazām pārveidojam un centralizējam sistēmu tā, lai saglabātu pakalpojumus uz vietas. Šis laiks mums dod iespēju novērtēt darbiniekus, kā viņi strādā. Darba intervijās ne vienmēr tik precīzi var noteikt darbinieku spējas, taču tagad tās redzam praktiskā darbībā. Joprojām jebkura joma tiek deleģēta uz vietām. Ja ir kāds jautājums par izglītību, visiem četriem pārvalžu vadītājiem sūtām informāciju, un viņi strādā savās pārvaldēs. Vēl ir vecie darba līgumi un pienākumi. Tomēr pamazām veidojam vertikālo struktūru. Izstrādājot budžetu, redzēsim, cik būs darbinieku un kurās pozīcijās viņi atradīsies.

IR: – Šajā procesā nodarbojamies ar ļoti daudziem izvērtējumiem gan personāla, gan funkcionālajā jomā. Patiesībā pašlaik to darām lielā mērā paši, balstoties uz savu iepriekš gūto pieredzi, uz redzējumu, uz vīziju, ir arī deputātu vīzija, kura tiek pausta. Es ļoti lielu cerību saistu ar iekšējā audita un kapitālsabiedrību pārraudzības daļu, par kuru esam runājuši. Tā nekādā gadījumā nebūs represīvā struktūrvienība. Tai nav jābūt represīvai, ja nav klaju likumpārkāpumu, bet tā būtu tīri funkcionālā atbalsta struktūrvienība, kas sniedz vērtējumus, rekomendācijas par to, kā labāk piemērot to vai citu pakalpojumu, vai tas ir kapitālsabiedrības, vai pašvaldības sniegtais. Audits dos iespējas strukturāli sakārtot un auditēt, sagaidīt atzinumus un tad arī vērtēt.

AO: – Visās jomās, kur mums ir kapitālsabiedrības vai dažādas struktūras, kā Rundāles novadā, ir jāveic audits un jāsaprot, vai tā turpināt, jo katrai sistēmai ir plusi un mīnusi. Reizē jādomā par optimizēšanu. Ministriju ieskatā kapitālsabiedrības ir jāapvieno un jāsavieno, bet tas ir sarežģīti, tam jābūt nopietni ekonomiski pamatotam. Ja redzams ieguvums, tad, protams. Tas ir process, ko sāksim pēc budžeta apstiprināšanas. Vienlaikus jāstrādā pie mājokļu politikas, dzīvojamo ēku apsaimniekošanas, pašvaldībai piederošo dzīvokļu izīrēšanas nosacījumiem, kas ir dažādi katrā teritorijā, – tas viss ir priekšā.

Tā būs tā sauktā pārvaldes vertikāles strukturēšana?
EP: – Pašlaik redzam, ka nodaļas ir šauras savā jomā. Iepriekš Rundālē bija tādi universālākie darbinieki. Finansisti zināja gan par grāmatvedību, gan vēl par kaut ko. Šeit, veidojot iestādes, redzam, ka visi ir «šauri» savās jomās, bet nav koordinatora, kas plašāk virza jautājumus. Viens nezina, ko otrs dara. Tagad ir tas brīdis, kad var veidot kaut ko jaunu ar redzējumu, kā tas strādās. Citās pašvaldībās ir pārvaldes, bet mēs neizvēlējāmies šo nosaukumu, lai nejauktu ar pagastu apvienību pārvaldēm. Tāpēc ir departamenti, kur būs vadītāji, kas attiecīgā nozarē politiku izstrādās un īstenos.

AO: – Iedomājieties piramīdu! No piramīdas augšas uz leju ir domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, vietnieki, departamenti un tad arī visi citi. Katrs koordinēs savā līmenī, ko var koordinēt, un tikai lielākās problēmas nonāks augstākā līmenī. Arī pretējā virzienā uzdevumi departamentā sadalīsies. Līdz šim bija tā – priekšsēdētājs, izpilddirektors un tad n-tie nodaļu vadītāji un n-tie iestāžu vadītāji. Ja visi sasēžas pie galda un katram iedod divas minūtes, ko runāt, divas stundas runājam, bet nevienu problēmu nedz kardināli uztveram, nedz arī uzdevumus tālāk varam nodot.

IR: – Pirms desmit gadiem bija moderns apzīmējums «jomu nozaru politikas vadlīnijas». Šeit arī princips ir tas, ka strādājam vairāk radniecīgās jomās un nozarēs.

Līdz šim novada pašvaldības izpilddirektors visu pārzināja. Kā strādāsit pie efektīvas kontroles sadalīšanas? Viens ir varas vertikāles stiprināšana, otrs – darbs.
IR: – Jebkurā procesā ir svarīga atgriezeniskā saite, lai izpildes kontroles mehānismi strādātu.

Departamentu vadītāji, kas organizēs darbu nākamajos līmeņos, būs kontroles slieksnis, ja tā var lietot šo vārdu. Ilgtermiņa procesiem, kur nepieciešama kontrole, redzu kā risinājumu iekšējo auditu, lai dažādas jomas un darbības virzienus precizētu vai sakārtotu. Ir tik dažādas situācijas. Viens no kontroles izpildes mehānismiem ir tā pati elementārā dokumentu aprite – vai spēj izsekot no priekšsēdētāja rezolūcijas līdz galaizpildītājiem, un tas nav jādara pašam priekšsēdētājam. Tas ir viens no instrumentiem – dokumentu aprites sistēmas izveide, pie tā arī strādāsim, kas nodrošinās izpildes kontroles mehānismus ar saskaņojumiem, ar vīzām.

EP: – Strādājam pie tā, kuras funkcijas atdos, piemēram, pārvaldei. Iedzīvotājam nav jādomā, kur viņam vēl jāskrien.

AO: – Šajā apjomā izpilddirektoram tas nav iespējams. Jau pirmajā mēnesī, kamēr Jānis Kalinka strādāja, viņš faktiski nemaz ārā no telpām netika, dabūja tikai ar dokumentiem ņemties, kamēr nebija palīgu. Tāpēc bija skaidrs, ka būs administrācijas vadītājs, kurš uzņemsies administrācijas ikdienas vadīšanu, – komandējumu, atvaļinājumu kārtošanu un citas lietas. Izpilddirektoram nav jātērē resursi, administrācijas vadītājs vada iestādi, un visi darbinieki ir nokomplektēti.

Saimniecības nodaļa administrācijā nav plānota. Saimnieciskā dzīve pāriet uz pagastu apvienībām. Būs Bauskas pagastu apvienības pārvalde, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles pagastu apvienības pārvalde. Būs vadītāji, kas uzņemsies saimniecisko darbu. Administrācija darbosies vairāk ar stratēģisko vadību, politiku sagatavošanu, projektu ieviešanu un vertikālo izpildvaras nodošanu, bet faktiskie pakalpojumi iedzīvotājiem jānodrošina teritoriālajai pārvaldei.

Bauskas novadā savulaik rīkoja konkursus uz nodaļas vadītāja amatu. Vai konkursi būs arī turpmāk, vai administrācijas vadītājs darbinieku iecels amatā, saskaņojot to ar novada vadību?
EP: – Tāpat būs iekšējais konkurss un komisija vērtēs, nebūs tā, ka vienpersonīgi izvērtēšu un pieņemšu darbā. Ārējiem konkursiem būs nolikums. Prioritāri tomēr skatāmies uz iekšējiem resursiem.

AO: – Ja kāds darbinieks ir izaudzis un gatavs stāties aizgājušā vietā, kāpēc vajadzīga liela birokrātija?!
Kā tas notika ar informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļas vadītājas apstiprināšanu?

EP: – Visiem, kas veido departamentus un nodaļas, pašlaik ir uzdevums vienoties, kā strādās tālāk.

AO: – Lai paši vienojas, kurš var būt vadītājs! IT nodaļā ir izvēlējušies Zinaīdu Sparāni. Vadītāju izraudzījusies arī dzimtsarakstu nodaļa. Ja ir vismaz divi kandidāti, būs iekšējais konkurss. Ir arī tādi, kas pasaka, ka vajag ārējo konkursu, jo nevar vienoties. Saprotam, ka tur būs mūžīgs konflikts, tāpēc notiks ārējais konkurss, kur paši arī var piedalīties.

Sabiedrisko attiecību nodaļu plānots apvienot vienā departamentā ar uzņēmējdarbības atbalsta jomu. Kā tas ietekmēs uzņēmējdarbību?
AO: – Bijušajā Bauskas novadā uzņēmējdarbība bija «uzgrūsta» sabiedriskajām attiecībām. Savukārt pārējos novados nebija pilna štata, tikai Rundāles novadā bija viena speciāliste darbam ar uzņēmējiem, kas arī pašlaik ir viena. Atsevišķi departamentu vai nodaļu veidot nesanāca. Lai nodrošinātu saikni ar uzņēmējiem, tas saistās arī ar sabiedriskajām attiecībām, gan veidojot pasākumus, gan komunicējot, gan nodrošinot ikdienas sakaru kanālus. Bauskas vecajā novadā iestrādnes bija, arī citur sadarbība bija, tāpēc kopīgi nonācām pie slēdziena, ka viņi varētu strādāt vienā departamentā.

Bija Bauskas «Gada uzņēmēju» konkursa vērtēšanas sēde, izdevās tikties ar Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes vadītāju Aivaru Svarenieku, un viņš atzina, ka uzņēmējam no pašvaldības vajag stabilu komunikāciju, nevis, ka kaut ko dod un ņem, bet gan komunikāciju par problēmām un jautājumiem, palīdzību jautājumu risināšanā, un tas arī liek domāt par to, ka var būt vienā departamentā ar sabiedriskajām attiecībām.

Vai uzņēmējdarbības atbalsta centram būs savas telpas? Kāds būs sadarbības mehānisms departamentā?
AO: – Darbiniekiem jābūt telpās, bet jāizmanto izveidotā infrastruktūra gan Rundāles, gan Bauskas vecajā novadā. Vecumnieki mums ienāk ar lielu mājražotāju un mazo uzņēmēju skaitu. Iecavā vairāk ir lielie uzņēmumi, tāpat kā Bauskā. Bērstelē izveidots centrs, kur strādā pašreizējā uzņēmējdarbības centra vadītāja Santa Švāģere, arī Vecumniekos ir vietas, kas jāsaglabā. Pašreizējā projektu vadītāja, kas saistīta ar uzņēmējiem, visdrīzāk, tur paliks. Arī S. Švāģere var palikt Bērstelē strādāt. Nav jau brīvu telpu.

Vai administrācijas darbinieki paliks bijušajos novados vai strādās centralizēti?
EP: – Domāju, ka centralizēti varētu strādāt departamentu vadītāji, bet jāskatās. Departamentu vadītājiem būs jāparāda sava vīzija un redzējums. Centrālajai administrācijai pakļautie darbinieki Bauskā var neatrasties. Varbūt Iecavā, Vecumniekos, Rundālē… Vēl skatīsimies, kādas ir esošās telpas. «Covid-19» pierāda, ka var strādāt attālināti.

AO: – Neatrodam tik daudz jaunu telpu. Neredzu problēmas – finanšu departamenta vadītāja var «sēdēt» Iecavā, attīstības departamenta vadītāja – Rundālē. Varbūt pat viss departaments pārceļas, bet jāskatās, kā tas reāli būs.

Vai bijušajos novados paliks dažādi speciālisti, kas pildīs to, ko kādreiz darīja izpilddirektora vietnieki, kas kontrolēja būvniecības gaitu un tamlīdzīgi?
IR: – Būs būvniecības nodaļa, kur strādās speciālisti, strādās pēc teritoriālā principa ar atbildības zonām.

EP: – Ar ceļiem būs tā, ka pagastu pārvaldnieki kontrolēs ceļus, bet būvniecības nodaļa būs koordinatore, kas risinās lielos jautājumus.

AO: – Tāpat grāmatveži, kas apkalpo skolas ārpus Bauskas centra. Bauskas centralizēja, bet gribētu, lai nekustamā īpašuma speciālisti atgrieztos novada pagastos, kur reti parādās. Tomēr jāskatās, kāda būs nodaļas vadītāja izvēle un darba organizēšana. Viennozīmīgi, darbinieki paliks gan Vecumniekos, gan citur. Struktūras, kas bija centralizētas, varētu būt vairāk decentralizētas, lai būtu vieglāk sasniedzamas iedzīvotājiem.

Mūsu mērķis ir mēģināt tikt galā ar tādu pašu vai mazāku darbinieku skaitu. Vai tas izdosies? Izpilddirektors pieminēja auditu un funkcijas, pagaidām neizskatās, ka kaut ko ļoti varētu samazināt. Lai funkcijas un pakalpojumus nodrošinātu, vajag cilvēku, kas to visu dara.

IR: – Priekšsēdētājs tikko pieskārās tēmai par pakalpojumu nodrošināšanu, esam pārrunājuši, ka Bauskas novada pašvaldība virzīsies uz klientu apkalpošanas centru skaita palielināšanu, kas nodrošinās iedzīvotājiem ne tikai pašvaldības, bet arī valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus. Tāda vīzija ir, un uz to gribam iet.

AO: – Nākamo klientu apkalpošanas centru plānots atvērt Skaistkalnē, tas nepieciešams Uzvarā un vēl daudzās vietās. Nav normāli, ka no tālajiem pagastiem jābrauc uz Bausku, lai saņemtu pakalpojumu.

Rundāles novadā sākumā bieži mainījāt speciālistus un vadītājus, kamēr nonācāt līdz diezgan stabilai komandai. Vai iespējams, ka tuvākajos trīs četros gados personālā, kas neapmierina novada vadību, būs izmaiņas? Vai esat tikpat nopietni gatavs pieķerties kā Rundāles novadam?

AO: – Protams, ja kāda darbs neapmierina, tad es to skaidri pasaku.

Vai varas struktūra veicinās novada saliedēšanos?
AO: – Negribētu, ka iecavnieki vai vallieši sevi sāk saukt par baušķeniekiem. Tādu mērķi nevajag izvirzīt, bet tas, ka patriotisms jāveicina, ir skaidrs, un to varam darīt ar daudzām kopējām lietām, akcijām, sporta komandām, kas pārstāv mūsu novadu, balvām un apbalvojumiem. Ir vairāki instrumenti, kas būs kopēji, bet katrai apdzīvotajai vietai jābūt par sevi, jābūt patriotam katram savā apdzīvotajā vietā. Kā viens no instrumentiem varētu būt lokālās padomes – kur būs patriotiski iedzīvotāji, tur padomes izveidosies. Kur nav, tur nav. Līdzdalības budžets arī veicinās vietējo demokrātiju, patriotismu.

EP: – Es domāju, ja galvenā būs aktīva līdzdalība. Tagad Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts par pašvaldību referendumu, kas arī veicinās kopības izjūtu. Iedzīvotājs redzēs, ka ir veidi, kā ietekmēt novada dzīvi, un tas tikai attīstīs līdzdarbošanos.

Savulaik Aivars Okmanis bija pret novadu reformu, pat tiesājās. Nav nekādu pretrunu, ka esat apvienotā novada vadībā?
AO: – Es necīnījos pret novadu. Cīnījos pret uzspiesto sistēmu. Mūsu pretenzija Satversmes tiesā bija nevis par pievienošanu, bet gan par to, ka netika pienācīgi uzklausītas pašvaldības, iedzīvotāji, nebija pietiekami labas diskusijas, trūka argumentu. Sagatavotais Bauskas novada profils bija vispārīgs, neanalizējošs un tāds, ko var piemērot jebkuram novadam. Tiesas process bija pret to. Arī tad, kad gatavojām Satversmes tiesas pieteikumu, lēmumu par to un aptaujas, mēs bijām gatavi apvienoties un veidot kopā ar Bauskas novadu vienu pašvaldību. Saredzējām tur ieguvumus un normālu struktūru, bet nebijām gatavi iet kopā ar Iecavu, kam ir savs attīstības ceļš, un Vecumniekiem, kam ir pavisam citas problēmas. Sapratām, un tagad arī tas ir labi redzams, kādi ir pakalpojumi Rundālē un Iecavā, kas visvairāk zaudēs, ja izlīdzinās pakalpojumus, un Vecumniekos, kas visvairāk iegūs, jo tur bija viszemākās algas un mazākie pabalsti. Prasība bija pret procesu, nevis pret reformu. Pretruna jau nav tāda, jo, kā kalpoju Rundāles iedzīvotājiem, ar tādu pašu attieksmi varu kalpot Bauskas novada iedzīvotājiem. Mans galvenais uzstādījums – lai šo reformu, kas izskatījās pēc defekta, var padarīt pēc iespējas mazāk kaitīgu iedzīvotājiem, lai mēs varam strādāt.

IR: – Patīk vai nepatīk, Bauskas novads ir unikāls. Man unikāls kā cilvēkam, kas ienācis šeit, salīdzinot ar Jelgavu, kur ir viens dominējošs attīstības centrs, un tā ir Jelgavas pilsēta. Projicējot savu skatpunktu, Bauska ir unikāla ar to, ka ir divas labi attīstības pilsētas ar savu vēsturi un kultūrmantojumu. Nav noslēpums, ka iedzīvotājiem ļoti daudzi tīri sadzīviski paradumi saistās ar tiekšanos uz šiem attīstības centriem. Arī Iecavas apkārtnē, kur gan ir cita problēma, – daudzi sāk tiekties uz Rīgas pusi. Bauskas apkārtnē ir labākie sasniegumi sporta jomā, medicīnas pakalpojumos, tā ka tīri loģiski viss koncentrējas attīstības centrā. Katrā mazākā pagastā tādas kvalitātes pakalpojuma nodrošināšana būtu nesamērīgi dārga, jo nav tik liela pieprasījuma, kā tas ir attīstības centrā. Tāpēc tiekšanās uz attīstības centriem ir loģiska.