Vecumniekos aktuālākie ir ceļi

Notikusi Bauskas novada attīstības stratēģijas un programmas pirmās redakcijas pēdējā apspriešana tiešsaistē

Apvienotajā Bauskas novadā līdz 5. decembrim notiek Bauskas novada attīstības stratēģijas un Bauskas novada attīstības programmas pirmās redakcijas publiskā apspriešana. Apspriešanas process šoreiz notika pārsvarā tiešsaistē, rīkojot arī četras tikšanās ar iedzīvotājiem.

Katra teritorija citādāka
Tikšanos šoreiz atklāja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs, kurš uzskaitīja lielākos pašlaik īstenojamos projektus apvienības teritorijā – Vecumnieku vidusskolas piebūves projekts un sporta halles būvniecība – , kā arī uzsvēra, ka jādomā tieši šajā virzienā par ciešāku sadarbību ar Lietuvas pašvaldībām. «Katra novada teritorija ir citādāka, īpaši uzņēmējdarbībā. Vecumniekos varam runāt par bioloģiskās lauksaimniecības attīstības iespējām, tūrismu un mājražotājiem, par daudzām tūrisma un kultūrvēstures vērtībām,» tā I. Romānovs.

Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis savā skatījumā pievērsa uzmanību, ka Vecumnieku pagasta teritorijā ir trīs potenciālās industriālo parku zonas – Vecumniekos, Misā un Piebalgās. «Skatījos Bauskas novada investīciju plānu – labs, man patika. Būtiski, lai valsts paredz iespējas reģionam un pašvaldībām pieteikties projektu konkursos, lai savas ieceres var realizēt un ieviest,» tā R. Madžulis.

Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone atzina, ka Bauska ir kā maģistrālais «mugurkauls» starp Jelgavas un Jēkabpils pilsētu. Tas atraisīja ceļu tēmu.

Gaida asfaltu
Bauskas novada domes deputāts no Bārbeles pagasta Mārtiņš Mediņš pauda cerību, ka attīstības plānā iekļaus arī vēlmi pēc projektiem uz valsts ceļiem. «Deputāti lēma, ka pirmā prioritāte ir Vecumnieki–Beibeži–Misa, kur projektu jau gatavo, otrā – Ozolaine–Bārbele–Valle. Es ceru, ka šo lēmumu iekļaus gan Bauskas novada plānošanas dokumentos, gan Zemgales plānošanas reģiona noteikumos. Nezinām jau, kāda nākamgad būs valdība, vai satiksmes ministrs būs tas pats. Tāpēc gribētu, lai šis lēmums parādās,» tā M. Mediņš. R. Madžulis piekrita, ka arī ceļa posmu Ozolaine–Skaistkalne–Kurmene vēlētos redzēt asfaltētu un attiecīgi arī par to būtu vērts runāt attīstības programmā.

Guntis Kalniņš, Bauskas novada domes deputāts no Vecumniekiem, norādīja, ka plānā attēlotas vecas kartes. «Jāprasa aktuālāka karte, nevis 2018. gada karte. Tāpat derīgo izrakteņu karte nepilnīgi izstrādāta. Neredzēju Vecumnieku novadā pieminētu ģipsi. Tam nevajadzētu pazust šajā redakcijā. Arī par citiem derīgajiem izrakteņiem – par smilti un granti – dzirdam tikai dažus vārdus,» tā G. Kalniņš.

Neredz kopēju stratēģiju
Ceļu tēma nerimās arī tālākajā diskusijā. «Man šovakar rada neizpratni, cik mēs dažreiz pareizi runājam un nepareizi darām. Runāju ar Vecumnieku speciālistiem, un tapa papildinājums investīciju plānam, kur mums attīstības programmā bija pavisam cita pieeja. Pagastiem paredzēti miljoni ceļu atjaunošanā – vai tiešām tie ir gatavie ceļu atjaunošanas projekti, vai tā ir neriktīga pieeja ceļu atjaunošanai?» vaicāja G. Kalniņš. I. Tijone skaidroja, ka dažiem ceļiem projekti ir gatavi, citiem ir nepieciešams tos īstenot, bet būs jāskatās, kādas būs novada iespējas. «Izvērtēšana jums kā deputātiem vēl stāvēs priekšā,» tā I. Tijone.

Savs skatījums un ierosinājums bija Vecumnieku apvienības izpilddirektores vietniekam Guntaram Veismanim. «Man liekas, ka tā lokāli katrs domājam par ceļu tīkla attīstību. Nav kopējas stratēģijas, kopēja skatījuma par visu lielo novadu. Jāskatās arī valsts vietējie ceļi, kas iekļausies šajā tīklā. Visu ņemot kopā, esmu par to, ka jātaisa šāda tiešām darba grupa vai speciālistu grupa vai pat nodaļa, kas šo analizēs. Pašlaik katrs deķīti velkam uz savu pusi, bet lielā stratēģija pilnīgi un galīgi nav izstrādāta. Pilnīgi to neredzu,» tā G. Veismanis. Viņam piekrita I. Vimba: «Katram tā joma ir sāpīga, un ceļi ir «asins dzīsla», lai kaut kur nokļūtu. Es ieteiktu veidot darba grupas, lai nesanāk tā, ka iegūst tas, kurš skaļāk bļauj. Ir jābūt līdzsvaram, lai mēs paši būtu gandarīti dzīvot savā novadā un cits citam nepārmestu, ko izdarīja vai neizdarīja iepriekšējie.»

Prasa vairāk no valsts
Teiktais atvēra vēl vienu diskusiju posmu par valsts ieguldījumu un tā nozīmi attīstībā. «Jaunajam būvniecības departamentam vajadzētu izvērtēt katrā pagastā valsts vietējās nozīmes ceļus un veidot plānu par tiem, kurus skaidri zinām, ka valsts savā plānā neuzņems. Tāpēc attīstības stratēģijā jāparedz katru no šiem ceļa posmiem, kas ir aktuāli, apzināt, minēt attīstības plānā. Tam ir nozīme. Piemēram, kamēr no Aizkraukles nevarēja aizbraukt uz Jēkabpili, bija atpalikuši ciemi šajā posmā. Kad valsts izbūvēja asfaltu, tur kustība notiek, izbūvē mājas, atplaukst ciemi. Tāpat var attīstīties Bauskas novads,» tā
M. Mediņš.

M. Madžulis aicina domāt arī par iespējām formulēt teritorijas, lai var paredzēt lielāku finansējuma ieguldījumu. «Esmu redzējis, kā Kurmenē viss aiziet uz leju, – skolas nav, viss kļūst švakāk, nezinu, vai vispār ir bankomāts. Pakalpojumu aiziešana prom un neesamība nosaka statusu, un tas atkal traucē citām attīstības lietām. Cīnāmies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par funkcionālajām teritorijām. Aizkraukles novada funkcionālās teritorijas un Bauskas novada, ja paskatās, iet ko-
pā – attīstības virzieni gar maģistrālēm, gar ceļiem. Redzams, kā no Ērberģes uz Vecumnieku pusi attīstības zona savienojas ar Bauskas novada Skaistkalnes un Kurmenes virzienu. Ja nebūs šīs zonas, tad naudiņa aizies garām šīm teritorijām,» tā R. Madžulis.

«Mūsu novadā un arī Jēkabpils un Aizkraukles novadā ir nelīdzsvarotība, kad liela daļa iedzīvotāju brauc strādāt uz Rīgu un ir radiālā struktūra, kad savieno ar Rīgu, nevis savieno reģionus, un tas veicina jauno iedzīvotāju aizplūšanu. Veiksmīgi pierobežas problēma ir risināta Latgalē, bet Zemgales balss nav sadzirdēta. Ceļu attīstībā gribētu, lai veidotos spēcīga programma un profesionāļi, ar kuriem gribētu strādāt,» tā I. Tijone.

Bēdīgi aprakstīta
Pašreizējais attīstības dokuments saņēma daudz kritikas. «Kontekstā, ko arī iepriekš minēja, mani pārsteidz, ka tīri stratēģiju kaļam, balstoties uz esošo situāciju, piešķirot citas nozīmes lomu konkrētajai vietai. Attīstībai vajag analizēt pašreizējo situāciju dziļāk – vai teritorijā ir bērni un tamlīdzīgi. Ja runājam par attīstību, svarīgi, vai saskata, kāds ir potenciāls konkrētai vietai. Balstīt stratēģiju un attīstību tikai uz esošo faktu – pakalpojums ir mainīga lieta. Ja nav pieprasījuma, nav jāuztur, bet tur var rasties cits pakalpojums. Vajadzētu pavērtēt un paskatīties, it īpaši, ja uz šīs bāzes veido nākamos projektus,» pauda Bauskas novada domes deputāte Ināra Pētersone.

«Var minēt dažus piemērus. Uzrādīts, ka Vecumnieku pasta nodaļa strādā tikai darbdienās un pārējās pasta nodaļas pagastos strādā dažas stundas, kas neatbilst. Tas pats par sadaļu par interešu izglītību, ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Akcents ir uz Bauskas pilsētu un Bauskas apvienības pagastiem, kur tas vairāk izpētīts, bet attiecībā uz Iecavu, Vecumniekiem un daļēji Rundāli esošā situācija ir bēdīgi aprakstīta. Varu pateikt desmit piemērus pa lapaspusēm, bet tā ir laika tērēšana. Ja nav fiksēta esošā situācija, tad arī stratēģiskajā daļā neparādās,» neapmierināts bija G. Kalniņš.

«Mēs nevaram šajā brīdī iziet cauri visiem projektiem. Investīciju plāna sadaļā ir daudz projektu, kas saistīti ar ceļu, ielu, tiltu infrastruktūras uzlabošanu. Jāskatās, vai tur ir visi aktuālie projekti. Par prioritāti īstenojamiem projektiem – tā būs pašvaldības atbildība un lēmumi,» komentēja konsultantu uzņēmuma SIA «Baltkonsults» valdes priekšsēdētāja Jolanta Gūža.