Laukos mazajām tirgotavām gadu gaitā pircēju kļūstot mazāk galvenokārt demogrāfiskās situācijas dēļ
Tirgotājiem teju katrs gads nāk ar jaunām prasībām. Pērn uz visu produktu cenu zīmēm bija jānorāda ražotājvalstis, šogad ierobežots alkohola tirdzniecības laiks.
Lielajiem tīkliem ir resursi un tehniskais nodrošinājums, lai pildītu nemitīgās izmaiņas, bet mazo lauku veikalu iespējas ir ierobežotas. Vai un kā ierobežojumi ietekmējuši ciemu pārtikas bodīšu dzīvi – devās skaidrot «Bauskas Dzīve».
Īpaši ietekmē mazos
Prasības par saīsinātu alkohola tirdzniecības laiku stājās spēkā šogad no 1. augusta. Darba dienās un sestdienās grādīgos var iegādāties no pulksten 10 līdz 20, svētdienās – līdz pulksten 18. Ir arī citi ierobežojumi.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs publiski jau paudis satraukumu, ka izmaiņas īpaši sāpīgi ietekmēs tieši lauku veikalus. «Bauskas Dzīvei» viņš skaidro, ka alkohols ir prece, kurai veikali var uzlikt lielāku piecenojumu, atšķirībā no ikdienas pārtikas. Tagad noteiktās darba stundās veikalam izpaliek dārgāki pirkumi un samazinās ieņēmumi.
H. Danusēvičs min, ka asociācijas aplūkotajiem veikaliem, atkarībā no rīta vai vakara stundām, gan pirkumu skaits, gan ieņēmumi ir kritušies no 10% līdz 30%. Tad veikalam ir jādomā un, lai izdzīvotu, jāliek lielāks piecenojums citām precēm, kas samazina konkurētspēju ar lielajiem tirdzniecības tīkliem. Turklāt, ja lielveikali var kompensēt tās stundas, kad strādā mīnusos, mazajiem manevrēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Tie var samazināt darba laiku, taču tas jau atkal var nospēlēt par labu lielveikaliem, jo pircējs, kurš var iepirkties tikai rīta stundās vai vēlāk vakarā, visdrīzāk, izlems par labu lielajām tirgotavām.
Bez pircējiem nevar
Arī veikalu tīkla «Aibe» pārvaldnieces – Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas – attīstības direktors Juris Lamberts ziņu aģentūrai LETA paudis – ja uzņēmējiem nav iespējas nopelnīt pietiekami, tad nav iemesla veikalu turēt atvērtu: «Jau tagad aptuveni 80% mazo veikalu strādā tikai tajās stundās, kad alkoholu atļauts tirgot, jo nav izdevīgi maksāt algas pārdevējiem, ja veikalā nav pircēju. Jo lielāki ierobežojumi, jo sarežģītākā situācijā būs tirgotāji».
J. Lamberts novērojis, ka mazo veikalu īpašnieki vēlas uzņēmējdarbību izbeigt, vai nu pārdodot uzņēmumus, vai slēdzot veikalus. Viņš LETA uzsvēris, ka mazo veikalu attīstība ir bremzēta, kas pašreizējos konkurences apstākļos ir ļoti negatīvs signāls.
H. Danusēvičs pašlaik nevarēja raksturot kopējo veikalu situāciju laukos, jo nedz Ekonomikas ministrija, nedz Pašvaldību savienība vēl nav pabeigušas pētījumus par pārtikas ķēdes noturību mazajos un vidējos uzņēmumos. Pēc datiem, ko LTA sniegušas veikalu kooperācijas, 10% tirgotāju jau ir slēguši veikalu un vēl apmēram tikpat to varētu darīt ziemā, jo aukstais laiks nāk ar apkures rēķiniem, tāpēc nav zināms, cik lielā mērā tirdzniecības vietas spēs izturēt.
Līdz šim stabili
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Bauskas novadā 2024. gadā darbojās 189 mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuros darbinieku skaits nepārsniedz deviņus cilvēkus. Tiesa, detalizētāks sadalījums, cik no tiem atrodas lauku reģionos un cik ir tieši pārtikas veikalu, uz kuriem alkohola tirdzniecības ierobežojumi attiecas – nav zināms. Var tikai salīdzināt, ka kopš 2021. gada šo veikalu skaits nav ievērojami mainījies. Kādas izmaiņas nesīs šis gads, to redzēsim vien 2026. gada statistikā.
«Bauskas Dzīve» apmeklēja septiņus veikalus Svitenes, Ceraukstes, Grenctāles, Dāviņu, Stelpes un Bārbeles ciemā. Vairākums ietilpst kādā no mazumtirgotāju apvienībām. Veikalos piedāvājums ir atšķirīgs – kādā bagātīgāks, citā tikai ikdienā vajadzīgākās preces, taču nevar teikt, ka tirdzniecības telpās pārņemtu padomjlaikā tik ierastā «tukšo plauktu sajūta». Atsevišķās bodēs pat gluži pretēji – neskatoties uz knapo platību, sarūpēta iespaidīga produktu daudzveidība.
Samazina darba laiku
Alkohola tirdzniecības ierobežojumi atšķirīgi ietekmējuši veikalu ikdienu – tā nākas secināt pēc tirgotavās dzirdētā. Starp aptaujātajiem negatīvu ietekmi izjutis veikals Stelpē un «Vesko» Bārbelē. Pārējo tirdzniecības vietu ikdienu, pēc pārstāvju teiktā, jaunās normas iespaidojušas minimāli vai nemaz.
Nozīmīgākā izmaiņa – daļa veikalu, kuri strādāja ilgāk nekā noteiktās alkohola tirdzniecības stundas, darba laiku samazinājuši par stundu vai nu rīta, vai vakara cēlienā. Ir veikali, kuru darba laiks palicis nemainīgs – Grenctālē un Stelpē. Pēdējā tas ir ilgākais, salīdzinot ar citiem veikaliņiem. Kā atzina tirdzniecības vietas pārdevēja – pagaidām vēl «mokoties», taču pircēju ir mazāk rīta stundās un pašā vakarā.
Svitenes veikalā «Aibe» jaunās prasības darbu daudz nav ietekmējušas, pauž tirgotavas īpašniece Gunita Braže. Ir īsāks darba laiks vakaros, jo apmeklētāju skaits bijis tik mazs, ka nebija vērts turēt veikalu atvērtu. Vērojams neliels ieņēmumu kritums, taču, kā atzīmē G. Braže, tāds rudenī tirdzniecībā ir ierasts, jo cilvēki cenšas ietaupīt komunālajiem maksājumiem.
Tukšs svētdienas vakaros
Ceraukstes veikala «Elvi» īpašnieks Matīss Mollis, kurš tirgotavu atvēra pirms gada, īpašu ietekmi nav jutis, ja nu vienīgi svētdienās pēc sešiem, kad gan pircēju gandrīz vairs neesot. Viņš teic, ka pēc maizes vien cilvēki vakarā pakaļ nenāk, kā tas bija tad, kad varēja pirkumus apvienot un iegādāties arī «kādu kokteilīti». M. Mollis piebilst – tā kā paši strādā par pārdevējiem, darbošanās esot vienkāršāka nekā tad, ja būtu arī darbinieki. Tomēr visu laiku esot jādomā, kā uzlabot veikala piedāvājumu, lai piesaistītu pircējus.
Veikalā «Rasiņas» Grenctālē, kur jau 20 gadus par pārdevēju strādā Anita Tumova, lielas pārmaiņas jaunie ierobežojumi nav nesuši. Pircēju skaitu tie nav sarucinājuši, gan ar piebildi – cik nu viņu Grenctālē un tuvējā apkārtnē vispār vēl ir! Apgrozījums arī turas pēdējo gadu līmenī. Pat darba laiks šim veikalam palicis nemainīgs. Sarunā puspajokam secinām, ka pat nelielu medus karoti darvas mucā var saskatīt – ja agrāk rīta stundās ļaudis pēc alkohola devās uz tuvējo degvielas uzpildes staciju, tad tagad visur tas nopērkams vienās un tajās pašās stundās, samazinot konkurentu priekšrocības.
Vairāk iespaidos lielāka akcīze
Bārbeles veikalā «Vesko» gan ir samazinājies pirkumu skaits, norāda vadītāja Inese Gedroviča. Veikalā no rītiem, dodoties uz Rīgu, mēdza iegriezties caurbraucēji no Lietuvas, kas kopā ar kādu alus pudeli iegādāja arī citus produktus. Tagad šie klienti tik bieži vairs nepiestāj. Tomēr vēl lielāka ietekme, viņasprāt, būs no nākamā gada, kad plānots paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam.
Savukārt Bārbeles veikala «Aibe» vadītāja Elīna Baltgalve izsakās sarkastiski – ietekmi no ierobežojumiem nejūt, tik to, ka dzer vairāk. Arī Bārbeles «Aibē» darba laiks samazināts, taču vadītāja par to nebēdā – tagad varot ilgāk pagulēt un palielināt algu darbiniekiem.
Pircēju mazāk, jo iedzīvotāju mazāk
No tirgotavu paustā secināms, ka ne jau dažādo likumu prasības samazina pircēju skaitu, bet gan demogrāfiskā situācija. Laukos kopumā iedzīvotāju skaits samazinās – jaunākie pārceļas uz dzīvi citviet, vecākie pamazām aiziet taisaulē. Iedzīvotāju skaita sarukumu īpaši izcēla gan Svitenē, gan Grenctālē un Bārbelē.
G. Braže minēja piemēru. Veikalā parasti iepirkās strādnieki no tuvējās lielsaimniecības, taču to pēdējā laikā kļuvis mazāk, līdz ar to arī pircēju Svitenē mazāk.
E. Baltgalve norāda, ka pircēju skaits Bārbeles veikalā pēdējos gados nav īpaši mainījies, taču liels atspaids esot tas, ka veikals atrodas lielceļa malā. Piestāj daudz caurbraucēju, tūristu. Tāpēc nav tik sarežģīti, kā būtu veikaliņam, kas atrodas nost no ceļiem kāda ciemata viducī.
Grozs nemainās, iepērkas retāk
Neskatoties uz to, ka pārtika kļūst arvien dārgāka, vidējais pirkumu grozs lauku veikalos nav krasi mainījies. No gada gadā tajā galvenokārt ir pamatprodukti – maize, gaļa un tās izstrādājumi, piena produkti, arī pa kādam našķim – cepumi, konfektes, augļi. Nelielas izmaiņas vērojamas sezonu gaitā, taču nav tā, ka no kāda produkta cenas dēļ pircēji būtu pilnībā atteikušies.
Bārbeles veikala «Vesko» vadītāja I. Gedroviča gan ievērojusi, ka iepirkšanās kļuvušas retākas, jo īpaši, iestājoties aukstajai sezonai, kad laba tiesa naudas cilvēkiem jāsamaksā par apkuri vai kurināmo. Kādreiz uz veikalu nāca ne mazāk kā trīs reizes nedēļā, bet tagad gadās, ka tikai vienu. Arī pirkumi kļūst mazāki, kas negatīvi ietekmē veikala apgrozījumu.
G. Braže savukārt novērojusi, ka uz svētkiem cilvēki vairs tik dāsni neiepērkas. Iespējams, mēģina ietaupīt, bet varbūt vienkārši ēšanas paradumi mainījušies, iemeslus min Svitenes veikala «Aibe» īpašniece.
Grādīgo patēriņš nemainās
Piens, maize, sviests, jogurts, augļi, smalkmaizītes – apmēram tāds ir Grenctāles «Rasiņu» klienta vidējais pirkums. «Mums veikalā nekā ekskluzīva nav, ir tikai ikdienas pārtika. Mēs pasūtinām tik to, ko pērk, līdz ar to nekas īpaši nav mainījies,» teic pārdevēja A. Tumova.
Arī E. Baltgalve Bārbelē piekrīt, ka pārtikas dārdzībai īpašas ietekmes uz vidējo pārtikas grozu nav. Turklāt, kā norāda veikala vadītāja, te nebaidās no lielveikalu konkurences, jo cenas esot pat labākas, un katram veikalam esot savs pircējs.
Vai tirdzniecības laika ierobežojumi ir mazinājuši alkohola iegādi? Veikalu pārstāvju atbildes sakrīt – grādīgo dzērienu patēriņu tas īpaši nav mainījis. Tie, kas dzēra, dzer tāpat, tik tagad nāk pēc pudeles no rītiem vēlāk vai pasteidzas vakarā – tāds veikalnieku secinājums. Ceraukstes veikala «Elvi» īpašnieks M. Mollis rezumē – nepērk mazāk, bet nepērk arī vairāk. Bārbeles «Aibē» novērots, ka dzeršana pat palielinājusies, turklāt esot lielāks noiets nelegālajās alkohola pārdošanas vietās.
Vairākos veikalos atklāja, ka tūliņ pēc izmaiņu ieviešanas ar «uzlāpīties gribētājiem» rīta stundās bijis jāpacīnās, bet tagad gan jau ielāgojuši, ka pirms desmitiem grādīgo nopirkt nevarēs.
Jāraksta ar roku
Alkohola tirdzniecības ierobežojumi nav vienīgais jauninājums, kas ietekmējis veikalu ikdienu. Pērn no 1. septembra mazumtirgotājiem produktu cenu zīmēs rakstiski vai ar karoga attēlu bija jānorāda valsts, kurā pārtikas produkts ir ražots, lai tas pircējiem būtu uzskatāmāk. Šo pienākumu mazie veikali uzskata par vienu no nejēdzīgākajiem. Atšķirībā no lielajiem tirdzniecības tīkliem, mazajās bodēs, kur nav dārgu sistēmu un pat printeru, tas bija pamatīgs roku darbs.
Svitenes «Aibē» ir vairāki tūkstoši preču, nācās tās visas izskatīt, atrast ražotājvalsti un uz cenu zīmēm ar roku uzrakstīt, kur prece ražota. Turklāt tas nav vienreizējs process – tas jādara atkal līdz ar katru jaunu preci vai izmaiņām jau tirgotu produktu ražotājos. Bārbeles «Aibē» ironizē, ka ražotājvalsts tagad esot kā «svētā govs», kas vissvarīgākā.
To apliecina arī uzcītīgas uzraugošās iestādes pārbaudes, kaut tajā pašā laikā nav retums, kad ražotājvalsts uz produkta norādīta nepareizi. Turklāt pircējiem tas atklājis pavisam netīkamu ainu, kad šķietami vietējais uzņēmums visu ražo ārpus Latvijas. Veikali ar to ir tikuši galā, jo nav, kur sprukt, taču jēgu apšauba. Stelpes veikala pārdevēja uzskata, ka pircējs pats ražotāju uz produkta var apskatīt, ja viņu tas interesē: «Es tak neatklāju nekādu noslēpumu! Tagad man ar lupu viss jāpēta, bet man ir daudz citu pienākumu.» ◆
Pircēji mazajiem uzticas
Lai gan ne visiem mazajiem lauku veikaliem ir viegli laiki, iepriecinošu ziņu atklāj uzņēmuma «EY» Baltijas mēroga patērētāju uzvedības pētījums: Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas tieši mazajiem un neatkarīgajiem tirgotājiem. Tikai tad seko lielās veikalu ķēdes vai franšīzes, savukārt tiešsaistes veikali saņēmuši zemāko uzticības rādītāju. Latvija šajā kategorijā ir Baltijas līdere, jo mazajiem un neatkarīgajiem tirgotājiem uzticas 72% iedzīvotāju, informē pētnieku pārstāve Elīna Meilarde. Pircēji joprojām augstāk vērtē fizisku kontaktu, personalizētu servisu un iespēju preces saņemt uzreiz.
