Sabiedriskais transports reģionos jau gadiem ir kā vēža spīlēs – pasažieru laukos kļūst mazāk, naudas nepietiek, lai uzturētu esošo maršrutu tīklu, taču atstāt ļaudis bez autobusa arī nevar, jo daudziem tā ir vienīgā iespēja, kā nokļūt ne tikai uz veikalu, bet galvenais – arī uz darbu.
Par maršrutu tīklu vēl spriež
Šo gadu pasažieru pārvadājumu nozare sagaidīja ar kārtējām izmaiņām. Viena no tām stājās spēkā jau janvāra vidū, biļešu cenām pieaugot par 20 centiem. To, vai sadārdzinājums būs samazinājis iedzīvotāju vēlmi izmantot sabiedrisko transportu, izvērtēt varēs tikai pēc pasažieru plūsmas pirmā ceturkšņa rezultātiem – tā pauž Autotransporta direkcijā (ATD).
Otrs iecerētais solis – maršrutu tīkla optimizācija, kas paredzēja arī reisu samazināšanu, īpaši tajos posmos, kur pasažieru plūsma ir maza, pērnā gada nogalē tika apturēts. Tas sastapies ar vietvaru, tostarp arī Bauskas, pretestību. Bauskas novada pašvaldībā informē, ka plānotās izmaiņas būtu skārušas aptuveni 20 maršrutus novadā, paredzot gan kustības laiku korekcijas, gan atsevišķu maršrutu pārskatīšanu vai pat slēgšanu. Pašlaik ar šiem jautājumiem strādā īpaša darba grupa, kuras uzdevums ir trīs mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus Satiksmes ministrijai par turpmāko rīcību. Tiek izvērtētas iespējas pilnveidot esošo maršrutu tīklu un meklēti alternatīvi risinājumi, kā reaģēt uz pasažieru skaita samazināšanos reģionālajos pārvadājumos.
Nozare, kas jau ilgstoši saskaras ar demogrāfisko un ekonomisko spiedienu, šobrīd piedzīvo vēl vienu satricinājumu. Degvielas cenas pēdējo nedēļu laikā pieaugušas gandrīz par 40%. Sabiedriskā transporta padome ir atbalstījusi ATD sagatavoto lēmumu palielināt avansa maksājumu apmēru reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātājiem. Pēc ATD aprēķiniem šāds risinājums ļaus pārvadātājiem nodrošināt stabilu naudas plūsmu degvielas cenu kāpuma apstākļos un sabiedriskā transporta nepārtrauktību.
Jaunie uz autobusiem neraujas
Kamēr sabiedriskā transporta nākotni reģionā lemj nacionālā līmenī, tepat uz vietas darbs neapstājas. Kopš 2021. gada pasažieru pārvadājumus Bauskas novadā veic AS «Nordeka». Līgums paredz, ka viņi to darīs vēl līdz 2031. gada 31. jūlijam.
Lai palūkotu, kāda ir ikdiena lauku maršrutos, rīta reisā uz Mežotnes pagasta Strēlniekiem «Bauskas Dzīves» žurnālistus laipni uzņem šoferis Juris Dubinskis. Braucam ar vidējās klases 25 sēdvietu autobusu. No Bauskas autoostas izbraucam pulksten 7.40, bet Strēlniekos mums jābūt pēc 45 minūtēm. Turpceļā pasažieru nav pārāk daudz, taču nebraucam arī tukšā. Daļa no tiem dodas uz darbu sociālās aprūpes namā Mežotnes pagasta Garozā.
Juris Dubinskis par autobusu šoferi kopumā strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Kaut nu jau varētu doties pelnītā atpūtā, viņš atsācis darbu, jo vēlējies nopelnīt naudu papildu pensijai. Tāda ir nozares realitāte – darbinieki pārsvarā ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Arī «Nordekas» Bauskas filiālē apliecina, ka autobusu šoferi galvenokārt ir ar lielu darba stāžu. Kopumā šobrīd novadā pasažierus pārvadā 64 šoferi. Akūts darbinieku trūkums pašlaik uzņēmumā neesot, taču vienmēr tiekot gaidīti jauni strādātgribētāji. Kāpēc jaunieši neraujas strādāt uz autobusa? Viens no iemesliem ir atalgojums. Ja vari tādā jomā kā, piemēram, celtniecība nopelnīt vairāk, kāpēc gan izvēlēties profesiju, kur darba ritms nebūt nav vieglāks?
Juris novērojis, ka jaunajiem nepatīk agrā celšanās. Torīt viņš modies ap pieciem, jo pirms Strēlnieka bijis vēl viens reiss. Taču ir reizes, kad darbā jābūt jau pirms četriem. Darba diena sanāk gara, pa vidu reisiem ir dīkstāve, kas ir apmaksāta, taču krietni mazāk nekā darba stundas. Ja vien nedzīvo turpat Bauskā, ir grūti aizpildīt šo laiku kaut kā lietderīgi. Todien Juris jau pussešos devās uz darbu, bet mājās viņš atgriezīsies ap pulksten 20. Tā kā autobusi atrodas Saulainē, jārēķinās vēl ar to, ka turp jānokļūst ar savu automašīnu. Neskatoties uz to, Bauskas filiālē strādā šoferi arī no attālās Skaistkalnes, Iecavas, Jelgavas novada.
Daži autobusu pārvērš tualetē
AS «Nordeka» Bauskas filiālē kā vēl vienu svarīgu iemeslu, kas jauniešus attur no autobusu šofera profesijas, min darbu ar cilvēkiem, kas nav viegls. Arī Juris domā, ka negaidītie pavērsieni, kurus pasažieri mēdz sagādāt, esot viena no darba rūgtākajām garoziņām. Katru braucēju uzmanīt nevar, bet pārmetumi pēc tam jāuzklausa autobusa šoferim.
Lielākās problēmas sagādā iereibušie. Tieši tāpēc tos nelabprāt uzņem autobusā. Var gadīties, ka viņi ne tikai paslepus tukšo kārtējo dzēriena pudeli, bet arī pielej salonu un traucē pārējiem līdzbraucējiem. Bijušas reizes, kad šādi pasažieri pieslapina krēslu. Bet trakākais, kas piedzīvots autobusā – piekakāta sēdvieta. «Tas tikai parāda, kāda mēdz būt cilvēku attieksme,» ar rūgtumu atzīst Juris. Dažkārt cilvēkiem pieklibo arī personīgā higiēna. No tā cieš ne tikai šoferis; pretenzijas pauž arī pārējie pasažieri.
«Bauskas Dzīves» brauciens šajā ziņā noritēja bez starpgadījumiem. Turklāt patīkami bija redzēt, ka cilvēki aizvien pasaka paldies un dažkārt novēlē šoferim arī jauku dienu.
«Nordekas» Bauskas filiālē neslēpj, ka saņem sūdzības arī no iedzīvotājiem. Bijuši pārmetumi par to, ka kādai pieturai autobuss pabraucis garām par ātru, citviet tas kavējies, ka mikroautobusā māmiņām problēmas iekļūt ar bērnu ratiņiem. Cilvēkiem ir pretenzijas arī pret konkrētiem šoferiem. Neviena sūdzība netiekot atstāta novārtā. Ja nepieciešams, ar darbiniekiem tiek pārrunāti konkrētie starpgadījumi.
Baidās no reisu optimizācijas
Pērn, kad «Bauskas Dzīve» viesojās vairākos novada nomaļajos ciemos, vietējiem jautājām arī par sabiedrisko transportu un iespējām nokļūt novada centrā. No visām šīm apdzīvotajām vietām kaut reizi dienā autobuss uz Bausku brauc. Seniorus apgrūtina tas, ka, agrā rīta stundā nonākot pilsētā, līdz mājupbraukšanai ilgi jāgaida. Savukārt strādājošajiem pieskaņoties transporta grafikam ir sarežģīti. Teiksim, ja no Vecrundāles uz darbu lielveikalā vēl tikt varētu, tad pēc garās darba dienas iespēju atgriezties mājās nekādu. Punslavu pusē sūdzējās, ka sanāk braukt lielu līkumu apkārt, lai aizkļūtu līdz Bauskai, arī biļešu cena mazo pensiju saņēmējiem esot pārāk dārga. Bet Taurkalnē slikto ceļu dēļ cilvēki labāk dodas Aizkraukles virzienā, nevis uz novada centru Bausku.
Tomēr daudzi laukos dzīvojošie bez autobusa iztikt nevar, jo tikai tā viņi var tikt uz darbu. Strēlniekos dažu minūšu uzgaidīšanas laikā izdevās pajautāt arī vienai no pasažierēm San-drai Cīrulei, kā viņa vērtē sabiedriskā transporta nodrošinājumu. Sandrai ļoti bieži sanāk braukāt, arī uz darbu Rīgā. Viņa smejas, ka burtiski dzīvojot autobusā. Kopumā par servisu sūdzību viņai nav: «Man galvenais, ka vispār autobuss ir.» Sandru ļoti satrauc tas, ka cilvēku autobusos kļūst mazāk un kādus reisus varētu arī likvidēt. Tas viņai radītu šausmīgas neērtības, un situācija ar transportu kļūtu praktiski neatrisināma: «Man nav šofera tiesības, nav automašīnas un nav arī, kas aizved. Man ir tikai autobuss. Uzskatu, ka autobuss ir ļoti vajadzīgs, un baidos par to brīdi, kad atkal sāks kaut ko optimizēt. Tad pat nezinu, kā tas izvērtīsies,» Sandra neslēpj satraukumu. Vienīgo kritiku no viņas puses izpelnās ceļu stāvoklis. Nesen pat, braucot uz Rīgu caur Emburgu, autobuss gandrīz palicis meža vidū. Nevarēja saprast, vai vispār tiks uz darbu un vakarā mājās.
No Strēlniekiem atbrauc pilns autobuss
Pēdējo četru gadu statistika dramatiskas izmaiņas pasažieru skaita ziņa neuzrāda. 2025. gadā, salīdzinot ar 2024., sarukums gan bija par aptuveni 21 tūkstoti. Kā iespējamo iemeslu ATD min nerentablo reisu skaita samazinājumu, kas tiek darīts, lai iekļautos bāzes budžetā.
Direkcijas mājaslapā redzams, kāda ir pasažieru plūsma Bauskas novada sabiedriskā transporta pieturās pēdējos pāris gados. Bez Bauskas, Iecavas un Vecumniekiem, visvairāk pasažieru šogad iekāpuši un izkāpuši pieturās «Lauktehnika», «Code», «Saulaine», «Misa», «Kaucminde». Savukārt ir pieturas, kur autobusu nav gaidījis neviens, tāpat ir desmitiem tādu, kur uzņemti mazāk nekā 10 pasažieri. «Strēlniekos», kurp devās «Bauskas Dzīve», šogad bijis nedaudz vairāk kā 900 pasažieru.
Atpakaļceļā no Strēlniekiem uz Bausku praktiski visas sēdvietas bija aizņemtas. Mežotnē vien iekāpa 10 cilvēki. Pasažierus bija jāuzņem arī katrā nākamajā pieturā līdz pat Bauskai.
«Nordekā» novērojuši, ka plūsmai tendence palielināties ir mēneša otrajā pusē, kad cilvēki saņēmuši algu, pensiju vai pabalstus. Izrādās, ka lauku maršrutos iedzīvotāji arvien lielākoties norēķinās ar skaidru naudu. Citas norēķina iespējas izmanto vien trešdaļa. Tā novērojis šoferis J. Dubinskis.
Kopumā dažādos maršrutos un reisos pasažieru daudzums ir ļoti atšķirīgs, taču, kā rezumē šoferis, vairs nevar salīdzināt ar to, kā bija kādreiz, kad lielais autobuss bija stāvgrūdām pilns.
Pašvaldība saņem iedzīvotāju ierosinājumus
Pēc ATD informācijas, šobrīd Bauskas novadā ir 46 reģionālā sabiedriskā transporta maršruti.
Tīkls, aplūkojot kartē, ir sazarots un aptver visu novadu. Tomēr sarūkošais pasažieru skaits neizbēgami noved pie pārmaiņām. Maršrutu tīkls regulāri tiekot pārskatīts, noskaidrojot nerentablos reisus un pēc saskaņošanas ar Zemgales plānošanas reģionu un pašvaldību tiek lemts par reisu slēgšanu. Nav vienota apkopojuma par pārmaiņām pēdējos gados, taču izmaiņas ir skārušas gan reisu skaitu, gan to grafiku un pieturu skaitu.
Kā informē Bauskas novada pašvaldība, procesā ir maršruta Bauska–Dāviņi–Lambārte saīsināšanas izvērtēšana.
Pērn gan ir nākuši klāt arī divi jauni reisi darbadienās līdz Likverteniem maršrutā Bauska–Ozolaine.
Pēdējā laikā no iedzīvotājiem saņemti ierosinājumi arī par jaunas pieturas izveidi Ceraukstes pagastā. Līdz esošajai nokļūt pa A7 šoseju neesot droši. Pašvaldība izvērtē pieturas izvietošanas iespējas atbilstoši normatīvajiem aktiem un satiksmes drošības prasībām.
Tāpat saņemta informācija, ka autobuss neiebrauc Pastališķos, un bērni tiek izlaisti citā pieturā, kas radot neērtības. Situācija tiek risināta, sadarbojoties ar pārvadātāju un izvērtējot maršruta izpildes nosacījumus.
«Pieturas pēc pieprasījuma» vēl nav pieejamas
Ik pa laikam sabiedriskā transporta tīkla pārveides kontekstā izskan «pietura pēc pieprasījuma». ATD šobrīd norit darbs, lai šo pakalpojumu ieviestu, lai tas būtu pieejams un viegli lietojams ikvienai iedzīvotāju grupai. Pasažieriem būs iespēja izmantot pieturu, kas būs apzīmēta ar attiecīgo atzīmi «pietura pēc pieprasījuma», bet šī pietura nebūs iekļauta kustību grafikā kā oficiālā pietura. «Pietura pēc pieprasījuma» nenozīmē to, ka autobuss kā taksometrs apstāsies tur, kur pasažieri vēlas.
Arī novadā šo pakalpojumu vēl nepiedāvā, bet darbs ir procesā. Šobrīd izņēmuma gadījumos šoferi gados vecākus pasažierus mēdz izlaist ārpus pieturām, taču jāsaprot, ka šādās vietās atbildība par to, ja ar cilvēku notiek kāda nelaime uz ceļa, jāuzņemas būs šoferim. Līdz ar to nevar pārmest autobusu vadītājiem, ja viņi atsakās to darīt.
Neizbraucamie pavasara lauku ceļi
Šobrīd «Nordekas» Bauskas filiāles autoparkā ir četri elektrobusi, astoņi mikroautubusi, 11 lielās un 13 vidējās klases autobusi. Ikdienā uz līnijas ir 32 transporta līdzekļi. Autobusu skaits esot pietiekams, ir arī rezervei, ja kaut kas noticis ar uz līnijas esošajiem.
Runājot par autobusiem, nevar neminēt pārvadātāja un arī pasažieru lielāko bubuli – lauku ceļu stāvokli. Tie praktiski visos virzienos esot slikti, īpaši jau tagad pavasarī. Ceļi ir arī galvenais iemesls, kāpēc it kā vēl visai jauni transporta līdzekļi iziet no ierindas.
Pilnībā «izbaudīt» pavasara ceļus Mežotnes pusē mums neizdevās. Iepriekšējā dienā uzturētājs tos bija nogreiderējis. Veļas dēlis bija pielīdzināts, taču uzirdinātie akmeņi braucienu tāpat padarīja drebelīgu, turklāt trokšņainu. Asākām izjūtām Juris iesaka pabraukt virzienā uz Taurkalni. Tobrīd turienes ceļi mežos vēl bija sasaluši, taču nu jau droši vien ir vaļā. Arī Strēlnieku maršrutā aptuveni pie Bērzu kapiem bija posms uz nesen labotā ceļa, kur segums vairāk atgādināja mīkstu mūrjavu. Autobusam tik tikko izdevās izlavierēt caur «pļuru». Tomēr kopumā šis noteikti nav sliktākais maršruts ceļu ziņā, jo no Bauskas līdz Mežotnei ir posms, kas braucams pa labu asfalta segumu.
Uz ceļu stāvokļa fona tādas nelielas neērtības kā, piemēram, pasažieru un arī vadītāja sēdvietas šaurība vidējās klases autobusā, šķiet diezgan nebūtiskas.
Drīkst kavēties, bet nedrīkst atbraukt par ātru
Parunājam ar Juri arī par autobusu braukšanas ātrumu, jo gadījies novērot, ka tie ļoti lēni brauc pat pa labu ceļu. Arī uz Strēlniekiem vidējais ātrums ir nedaudz vairāk kā 30 km/h. Jurim šķiet, ka ir maršruti, kuros laikus varētu pārskatīt. Kādus, samazinoties pasažieru plūsmai vai uzlabojoties ceļa segumam, var izbraukt ātrāk, citos, lai iekļautos grafikā, gandrīz jāpārkāpj noteiktais ātrums. To gan nevajadzētu darīt automātiski, bet atbildīgajiem speciālistiem reālajā dzīvē izbraucot maršrutu.
«Nordekā» atzīst, ka, iespējams, pārskatīšana būtu vajadzīga, taču kopumā esot jārēķinās ar to, ka visās pieturās ir jāpiestāj, līdz ar to ceļā var paiet krietni ilgāks laiks. Galvenais esot pasažieru drošība, lai vadītājam nav jāriskē, pārāk ātri braucot. Sabiedriskajā transportā atšķirībā no citiem transporta pakalpojumiem kavēties ir pieļaujams, bet iebraukt pieturā par ātru – nē. ◆
Pārvadāto pasažieru skaits Bauskas lotē
