FOTO: Talciniekus pulcē cerība reiz redzēt Kaucmindes muižu atkal skaistu

Sakopšanas talku sestdien, 22. martā, organizēja Kaucmindes muižas saimnieki Rundāles pagasta Saulainē. Aicinājumam bija atsaukušies aptuveni 50 talkotgribētāju. Ar saulīti un patīkamu siltumu talkā nāca laikapstākļi, kas bija ideāli piemēroti rosībai ārā. Galvenie ieplānotie darbi šajā dienā bija sagrābt pērnās lapas muižas priekšā un parka daļā, savākt kritalas un novākt lieko apaugumu starp lielajiem kokiem.

Kā pastāstīja muižas saimniece Aiva Dreimane-Ozolzīle, ar grābšanu vairs kavēties nevar, jo pavisam drīz teritorijā uzziedēs meža tulpīšu paklājs. Lielākoties talcinieki arī ieradās ar grābekļiem, tāpēc kritušo lapu klājiens drīz vien pārvērtās lielākās un mazākās čupās, kuras pēc tam pārvietoja uz vienu kaudzi. Vīriem, kuri bija paņēmuši līdzi rokas un motorzāģus, bija jāpacīnās ar kritušajiem sausajiem zariem un brangākām atvasēm.

Vietu var pacelt, tikai ļoti jāgrib
Katram atbraukušajam un atnākušajam bija sava motivācija, kāpēc pavasarīgi skaisto brīvdienu atvēlēt darbam Kaucmindes muižā, nevis laiskai atpūtai pie dabas. Tomēr vienojošais noteikti bija tas, ka cilvēki vēlas muižu atkal redzēt sakoptu un skaistu. Ja ne paši, tad vismaz viņu bērni.
Viena no pirmajām talkas vietā ieradās rundāliete Inese Ceplīte. «Es vienmēr esmu ticējusi – ja ļoti, ļoti vēlas, var pacelt arī šādus graustus, taču ir ļoti jāvēlas. Pati esmu tam izgājusi cauri ar savu saimniecību, kur arī nekā nebija. Ļoti gribas, lai te viss būtu sakārtots, un ticu, ka būs,» pauda Inese.
Viņa talkoja kopā ar vedeklu, kura dzīvo Saulainē. Karīna Timinska vēlējās atbalstīt muižas sakopšanu, jo šajā vietā pagājusi viņas bērnība, māsa gājusi Kaucmindes muižā iekārtotajā bērnudārzā, savukārt tante tur dzīvojusi.

Kā uz plakāta
Muzikālā romantiķe Agija Pizika, kā viņa pati sevi dēvē, kopā ar draudzeni bija atbraukusi no Jelgavas. Viņa atklāj, ka nebūt nav publisko talku cienītāja, taču šoreiz kaut kas esot uzrunājis. Iespējams, iemesls bija vecmāmiņas stāsti par Kaucmindes laikiem un to, kā te reiz bijis. Agija ciemojusies muižā arī pirms tam, un katru reizi esot sāpējusi sirds par postažu: «Tad es domāju – ja varu aizbraukt un kaut ko izdarīt, man pašai arī par to būtu liels prieks.»
No kaimiņu novada Emburgas talkot ieradies Armands Gustsons. Viņš esot 1982. gada izlaiduma, dzīvojis te kopmītnēs. Pa šiem gadiem izbraukājis ne vienu vien valsti – Lielbritāniju, Zviedriju, Itāliju, bet, kad te atgriezies, grūti bijis valdīt asaras. «Aizbraucot te viss vēl bija gandrīz tāpat kā uz plakāta. Kas noticis, grūti pateikt. Laikam jau saimnieki mainījušies bez apstājas. Tagad ir šausmas,» savu sarūgtinājumu neslēpj Armands. Jāpiebilst, ka Armanda piesauktais plakāts ir muižas atjaunošanas plāna vizualizācija, kas izvietota teritorijā, kur visi to var apskatīt.

Būs vēl viena talka
«Atbraucām, lai kaut ko labu izdarītu un sarunājām ar saimnieci uzrīkot vēl vienu talku,» stāsta rīdzinieks Aivars Šķudītis. Viņš jau gandrīz 20 gadus ir slēpņošanas – GPS orientēšanās spēles jeb geokešinga (geocaching angliski) – aktīvists. Arī Kaucmindes muižā bijuši vairāki spēles slēpņi, turklāt Aivaru fascinējusi muižas vēsture.
«Mums, slēpņotājiem, ir talka pasākuma veids. To sauc «Cache In Trash Out», proti, mēs izvācam atkritumus un noliekam slēpni. Katru gadu tādu talku organizējam, pērn tā bija Ziemassvētku kauju muzejā. Tagad vienojāmies ar muižas saimnieci, ka aprīlī talkosim šeit. Parasti kādi 50 cilvēki piedalās šajās talkās. Šodien atbraucu kopā ar ģimeni – sievu Lailu un dēlu Gustavu – izlūkot, kas jau tiks padarīts. Paķēru līdzi motorzāģi, dārza šķēres, kuras mums Rīgas dzīvoklī stāv,» stāsta Aivars, kurš tobrīd no apauguma atbrīvoja teritoriju otrpus muižas ēkai. Viņš novēlēja vietas saimniecei Aivai izdošanos, jo katra sakopta muiža esot bagātība, īpaši pakavveidā būvēta un ar tik unikālu vēsturi kā Kaucminde.

Atgriezties jaunībā
Dzirkstījot smieklos, pie automašīnas darba cēlienam gatavojās vēl divas talcinieces. Viena no viņām – Gunita Groša – sociālajā tīklā «Facebook» izlasījusi ziņu par talku. Viņai ar šo vietu neesot nekāda sakara, dzimusi Alūksnē, tagad dzīvo Rīgā. Taču izrādījies, ka draudzeni Ilzi Kašu, kuru aicinājusi līdzi talkot, gan ar Saulaini saista atmiņas. Viņa mācījusies tehnikumā, visu apkārtni krustu šķērsu izstaigājusi. Sanācis pavisam interesanti šādi atkal atgriezties jaunības dienu pusē, jo nu jau ilgu laiku Ilze dzīvo Rīgā.
Ar grābekļiem rokās talkas vietā ierodas Seškēnu ģimene: Laima, viņas vīrs Arnolds, meitas Alise un Alīna, vecmāmiņa Brigita. Motivācija talciniekiem vienkārša – viņi ir saulainieši, šepat dzīvo. Turklāt Brigita muižā daudzus gadus strādājusi, un viņai šī vieta ir ļoti svarīga.
«Tāpēc visa ģimenīte savācamies, lai mums te būtu skaisti. Mēs jau runājām, ka varbūt mūsu meitas piedzīvos, ka reiz te būs skaista viesnīca vai kaut kas cits, un varēs teikt, ka arī savu roku ir pielikušas,» cerīgi saka Laima.

Parka daļā satiekam vīru gados veikli rosāmies ar cirvi. 83 gadus vecais Andris Ludvigs ir vietējais, kurš dzīvo pāris kilometrus no Saulaines. Viņaprāt, galvenais ir piedalīties un būt kopā ar cilvēkiem, tāpēc arī nolēmis atnākt. Cirvis viņam ass, kalpojot jau 20 gadus, taču Andris spriež, ka atvasāju ar to novākt būs grūti, tam tomēr vajadzētu piemērotāku instrumentu. Andris Ludvigs pagājušā gadsimta 70. gados strādājis Saulaines sovhoza būvbrigādē.

Kad jau kādu stundu talkots, beidzot sagaidīts papildspēks ar tik nepieciešamo krūmgriezi. Muižas saimniece sirsnīgi sveica saulainieti Uģi Muižzemnieku, uzslavējot, cik izpalīdzīgi un atsaucīgi vienmēr ir viņš un viņa sieva Dzidra. Viņu šajā dienā piedalīties nekavēja pat tas, ka svinama apaļa 60 gadu jubileja.

Soli pa solim rit atjaunošana
Aiva Dreimane-Ozolzīle atklāja, kas pa šo laiku paveikts muižas ēkā un kā sokas ar atjaunošanu. Būves labāk saglabātajā spārnā divas telpas jau ir savestas kārtībā – izmantojot atbilstošus materiālus, sienas nošpaktelētas, pasūtīti autentiski koka logi, kurus gaida ierodamies no Alūksnes. Drīzumā tiks saņemts finansējums, lai šajā ēkas daļā pilnībā salabotu jumtu. Kad tas būs izdarīts, plānots soli pa solim virzīties uz priekšu, iztīrot un izremontējot telpas līdz pat centrālajai ēkas daļai. Tiekot rakstīti projekti, lai iegūtu gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Atsevišķs projekts veltīts Kaucmindes muižas vizītkartei – izteiksmīgajam portikam.
«Tā ejam soli pa solim. Ir projekti iesniegti arī būvvaldē. Darbi ir sadalīti pa kārtām, lai tie, kas dod naudu, redz, ko ar to paveicam, savukārt tie, kas saskaņo, lai redz, ka darbi notiek secīgi,» stāsta Aiva Dreimane-Ozolzīle.

Atradumus saglabā
Laba sadarbība izveidojusies ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, kuras pārstāvji muižā viesojušies, lai apskatītu zālē atklāto vēsturiskā parketa fragmentu.
Uzkopšanas un remonta procesā muižā ik pa brīdim atrod kādu senlietu: cigarešu etvijas, nazīti, pakavus, atslēgas. Atradumus saglabā, kāds arī tiks restaurēts, lai pēc tam to visu varētu izstādīt. «Katru reizi, kad es te atbraucu, ieraugu atkal ko jaunu,» atzīst muižas saimniece.
Apkārtnes uzkopšanas laikā pagalmā novākts gadu gaitā uzkrātais zemes slānis. Savukārt parka teritorijā un priekšdobē jau iestādīti vairāk nekā 10 tūkstoši narcišu, tulpju un hiacinšu. Savu kārtu gaida vēl vairāki tūkstoši sīpolu, kurus īpašniece par izdevīgu cenu iegādājusies izsolē. Kaut īstais sīpolpuķu stādīšanas laiks ir rudens, Aiva Dreimane-Ozolzīle cer, ka iestādītie ziedi priecēs jau šogad.

+ 35