LETA
Dzelzceļa “Rail Baltica” būvdarbu materiālu piegādēm atsevišķi valsts ceļi tiks nodoti izmantošanai “Rail Baltica” projekta nacionālajam ieviesējam SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL), aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.
LVC skaidro, ka saistībā ar “Rail Baltica” būvdarbiem vairāki valsts autoceļu posmi tiks nodoti izmantošanā EDzL, lai nodrošinātu būvniecības materiālu piegādes. Tādējādi par šo ceļu uzturēšanu iedzīvotājiem turpmāk būs jāvēršas pie EDzL.
Patlaban EDzL ir nodoti četri posmi, tostarp ceļš Ķekava-Skaistkalne (P89) no Ķekavas līdz krustojumam ar autoceļu Iecava-Baldone-Daugmale (V9), ceļš Lapenieki-Ķekava-Ģūģi (P137) no Rīgas apvedceļa (A5) un Lapenieki-Ķekava-Ģūģi rotācijas apļa līdz krustojumam ar autoceļu Ķekava-Skaistkalne, Iecava-Stelpe (P92) no Iecavas līdz krustojumam ar autoceļu Iecava-Baldone-Daugmale (V9), kā arī Iecava-Baldone-Daugmale no Iecavas līdz krustojumam ar autoceļu Ķekava-Skaistkalne.
Turpinoties būvdarbiem, EDzL plānots kopumā nodot vēl vairāk nekā 20 valsts ceļu posmu.
Pārņemot ceļus lietošanā, EDzL uzņemas atbildību par to seguma uzturēšanu, tostarp seguma bojājumu novēršanu, grants seguma planēšanu vai līdzināšanu, arī bojāto posmu pārbūvi nepieciešamības gadījumā. Vienlaikus EDzL ir arī jānodrošina caurteku bojājumu novēršana un tīrīšana, ūdens novades sistēmas tīrīšana un bojājumu novēršana, nostiprinājuma atbalsta bojājumu novēršana, sīku bojājumu novēršana tiltu konstrukcijās, tiltu tērauda šuvju attīrīšana no sanesumiem un citi uzturēšanas darbi.
Tāpat EDzL būs jānodrošina grants segumu atputekļošanu dzīvojamo māju tuvumā.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” ir sācis Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma iekārtošanas darbus aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra virzienā uz Baldoni, aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa Iecava-Baldone-Daugmale (V9).
Teritorijā, kas ir 16 hektāru platībā, notiek sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu sākšanas vietu. Šī teritorija pamattrases būvniecības laikā kalpos kā loģistikas bāze un pagaidu birojs “ERB Rail” komandai, dienvidu posma izbūvei no Misas līdz Lietuvas robežai.
Pamattrases būvlaukums tiks veidots kā uzbērums aptuveni divu metru augstumā. Līdz tam kravas transporta intensitātes palielinājums nebūs būtisks – piegādes uz būvlaukumu veiks līdz desmit kravas transporta vienībām diennaktī pa vienu transporta maršrutu.
Atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.
Var droši teikt , ka tiem ceļiem būs pipec .
Ceļš no Iecavas līdz Vārpām ātri vien izšķīdīs, jo tam ceļam (pamatam) nav tādas nestspējas, lai izturētu intensīvu smagsvara auto satiksmi. Vakar braucu, piekrauti auto viens pēc otra rullēja pretī. Redzēs, kā būs ar ceļa remontēšanu. Gribētos, ka pa to ceļu var izbraukt arī ar vieglo automašīnu.
Dadzīte, tam ceļam jau tagad ir beigas.
uz ātruma 240 km/h ietaupīs līdz 400 miljoniem. Savulaik MAXIMA ēku Zolitūdē cēļa bez jebkādiem ietaupījumiem un arī “ātrumi” tur bija paredzēti krietni mazāki. Diez, kādēl par ietaupījumiem nedomāja visus šos gadus vēl projektus rakstot, bet ceļot ietaupīs…
Arī Balticovo varētu piedalīties ceļu remontēšanā!!!
Balticovo varētu beigt smirdināt apkārtni. kad vēl digestātu vizinās, smirdēs viss līdz pat Bauskai. Uzņēmējdarbība ir apsveicama, bet ne uz pārējo labsajūtas rēķina.
vai būvdarbus beidzot Railbaltica to ceļu arī saremontēs? Ceļu atļaut sabojāt, var tikai tad ja pēcāk sakārtos.
Ir zināma līdzība Trampa politikai. Kur ir VARAM un Satiksmes ministrijas garantijas rakstiskā veidā par sabojāto ceļu atjaunošanu?
Žēl, ka tas viss neskar Bausku, ilgi ceretos apvad celus, tad līdz ar visu beidzot tiktu vaļā no nebeidzamas tranzīta plūsmas …
Eiropas prokurors terorizē movadu mērus, kas cenšas attīstīt rūpniecību un darbavietas, bet izliekas neredzam Rail Baltic jau izkūpējušos miljonus bez rezultāta.