Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Tekstila nozares radītā ietekme uz vidi

Kur likt novalkāto džemperi un gadiem skapī glabāto uzvalku?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā tiek izsviests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Ražotāju atbildības sistēma – no šī gada 1. jūlija
Pašreizējā realitāte liecina, ka tikai 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal. ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija. Tās mērķis ir mazināt tekstila atkritumus un stimulēt tā pārstrādes iespējas, kas līdz šim šajā nozarē ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem iedzīvotājiem un visām ES dalībvalstīm.
Atbildība par tekstila atkritumu mazināšanu negulstas tikai uz ražotāju vai likumdošanas pleciem, bet tā sākas mūsu katra drēbju skapī. Ikviens no mums var samazināt šo atkritumu apjomu, piemēram, iegādājoties tikai to, ko tiešām nēsāsim un kas ir nepieciešams, nepērkot katram pasākumam citu apģērba gabalu, atbilstoši nododot tekstilu, kas pašam vairs nav nepieciešams, bet citiem vēl var noderēt.

Tērēti vērienīgi dabas resursi
Tekstila ražošanai tiek tērēti vērienīgi dabas resursi. Lai izgatavotu vienu kokvilnas T-kreklu, nepieciešami vismaz 2700 litri saldūdens, kas ir pietiekami, lai 2,5 gadus apmierinātu viena cilvēka vajadzību pēc dzeramā ūdens. Tāpat tiek lēsts, ka tekstila ražotāji ir atbildīgi par 20% pasaules tīrā ūdens piesārņojumu un rada aptuveni 10% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Šie nav vienīgie dati, kas parāda tekstila nozares postošo ietekmi uz apkārtējo vidi, un tomēr pēdējos gados mēs iegādājamies vairāk apģērba nekā jebkad agrāk. Vidusmēra patērētājs pašlaik pērk par vidēji 60% vairāk tekstila nekā pirms 15 gadiem.
Secinājums – kaut arī lielākā daļa apģērba varētu kalpot daudzus gadus, ātrās modes tendences mākslīgi saīsina to kalpošanas laiku. Mainoties patērētāju gaumei, tekstila ražošana arvien pieaug. Turklāt mūsdienās ir ātri un lēti nopirkt arvien jaunu un jaunu apģērba gabalu, īpaši veikalu atlaižu dienās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ja nevari izmainīt visu pasauli, maini sevi un savus paradumus
Ja reizēm liekas, ka tekstila problemātika ir globāla un ka viens iepirkumu maisiņš ar jauniem džinsiem, kleitu un cepuri neko neizmainīs kopējā situācijā, atceries, ka šādi, iespējams, domā vēl miljoniem iedzīvotāju visā pasaulē. Lai kaut kas mainītos, jāsāk ar saviem paradumiem, un, iespējams, tie iedvesmos arī citus.

«Zaļās jostas» padomi, lai samazinātu gan tekstila atkritumu apjomu, gan savus izdevumus
Pirms dodies uz veikalu, sastādi sarakstu un pieturies pie tā! Iegādājies tikai to, kas tiešām ir nepieciešams. Rūpīgi pārdomā, vai T-kreklu vai bikses, ko nupat piemērīji, tiešām nēsāsi vairāk par vienu reizi.
Izvēlies kvalitatīvu apģērbu, kas kalpos ilgāk un kas tiešām patīk, lai būtu vēlme to nēsāt. Ja vēlies iegādāties tekstilu atbildīgi, ir svarīgi pievērst uzmanību arī godīgas tirdzniecības marķējuma «Fairtrade» norādei uz apģērba. Savukārt, ja apģērbs ir nepieciešams tikai viena svinīga pasākuma apmeklēšanai, izvērtē iespēju izmantot apģērbu nomas pakalpojumus.
Lai apģērbs kalpotu maksimāli ilgi, svarīga ir arī pareiza tā kopšana. Liela daļa cilvēku no jaunā apģērba nogriež vai noplēš marķējumu, tomēr būtu svarīgi to saglabāt, jo tajā norādīts, kā pareizi rūpēties par audumu, lai paildzinātu tā mūžu. Ja instrukcijas ievēro, apģērbs ilgāk saglabās gan savu formu, gan krāsu. Savukārt, ja materiāls tiek mazgāts karstākā temperatūrā, nekā paredzēts, apģērbs var sarauties vai sakrāsoties. Mazgājot tekstilu, jāatceras par speciālajiem iepakojumiem dažādu delikātu apģērbu, piemēram, apakšveļas, mazgāšanā, un par piemērota mazgāšanas līdzekļa izmantošanu.
Mazgājot tekstilu, ieteicams padomāt arī par, piemēram, veļas mīkstināšanas bumbiņu, ko var izmantot vairākus gadus tā vietā, lai lietotu ķīmiskos veļas mīkstinātājus. Turklāt šī bumba daudz efektīvāk atbrīvo šķiedras no netīrumiem, «izdauzot» tās ārā no materiāla.
Iesakām izvērtēt iespēju ieviest «kapsulas garderobes» principu – šāda tipa garderobe ļauj izveidot vairākus apģērba komplektus ar nelielu drēbju vienību skaitu. Šāda tipa garderobe apģērba kombinēšanu padara vienkāršāku, jo visi apģērba gabali ir savstarpēji saderīgi.
Lai tekstilu lietotu atbildīgi un paildzinātu tā nēsāšanas mūžu, iesakām vismaz laiku pa laikam apmeklēt arī otrreizējās lietošanas apģērba veikalus. Tas būs draudzīgi gan videi, gan maciņam.
Ja apģērbu sanācis saplēst, iespējams, tā vietā, lai izmestu, to var nodot apģērbu labošanas darbnīcā, kur, veicot nelielus uzlabojumus, apģērba kalpošanas mūžs tiks pagarināts. Savukārt, ja to sašūt nav iespējams, tad šo audumu var pārvērst par ko noderīgu, piemēram, no T-krekliem radot paklāju vai no džinsiem – jaunu somu.
Visbeidzot, tuvojoties pavasarim un līdz ar to arī lielajai mājas tīrīšanai, neaizmirsti par kārtību savā drēbju skapī! Nākamreiz, revidējot savu garderobi, uzdod sev jautājumu, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējo reizi esi uzvilcis katru no savām drēbēm? Ja pēdējā gada laikā neesi nēsājis skapja aizmugurē noliktās bikses vai atvilktnē salocīto T-kreklu, tad, iespējams, tiem ir laiks atrast jaunu īpašnieku.
Ja pēc šī principa tiktu atlasīts viss, ko nevelkam, tad, visticamāk, sanāktu divi, pat trīs maisi ar tekstilu, ko nodot kādam citam. Ja vēl parēķinām naudas izteiksmē, cik esam iztērējuši par lietām, kas aizņem skapī vietu, bet netiek nēsātas… Iespējams, tas palīdzēs nākamajā reizē, kad plānosi iegādāties apģērbu, kas tomēr īsti nav nepieciešams.

Ko darīt ar nevajadzīgo tekstilu?
Ir vairākas opcijas, ko darīt ar tekstilu, kas pašam vairs nav nepieciešams. Piemēram, to var ziedot labdarībai, var atdot kādam, kurš to turpinās nēsāt, var piedalīties drēbju maiņas tirdziņos, var nodot atkritumu apsaimniekotāju izvietotajos tekstila konteineros, kas kļūst arvien pieejamāki visā Latvijā. Tāpat «Zaļā josta» iesaistās Tīrmājas akcijas organizēšanā, lai iedzīvotāji var ērti nodot nestandarta atkritumus, tai skaitā tekstilu, turpat savas mājas pagalmā.
«Zaļā josta» atgādina, ka tekstila šķirošanas konteinerā var ievietot visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešami, taču aizvien ir labā stāvoklī. Drēbēm un apaviem jābūt tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem tālākai izmantošanai. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli izlabot.
Tekstila konteinerā nedrīkst ievietot tekstilu, kas ir mitrs vai slapjš, sapelējis vai pievilcies ar specifisku aromātu, netīrs ar pārtikas krāsu, eļļu vai naftas produktu paliekām; apavus, kas vairs nav pārī vai ir bojāti, piemēram, bez zoles, rāvējslēdzēja, cauri vai saplēsti; audumu atgriezumus un pārpalikumus.
Tekstila konteiners ir paredzēts tikai tekstilam. Tajā nedrīkst mest sadzīves atkritumus, elektrotehniku, plastmasu vai citu iepakojumu, citādi tas sabojās konteinerā ievietoto sašķiroto tekstilu, un tā vietā, lai nonāktu apritē, tas tiks norakts poligonā.
Nododot tekstilu, tas obligāti jāievieto cieši noslēgtā maisā. Tam vislabāk izvēlēties polietilēna maisiņu, kas tekstilu pasargās no mitruma un izkrišanas konteinera tukšošanas laikā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kur nonāk apģērbs un tekstilizstrādājumi?
Atkritumu apsaimniekotāju konteineros nodotais tekstils sākotnēji tiek nogādāts šķirošanas centrā. Kvalitatīvs apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai, piemēram, nonāk labdarības organizācijās vai atkārtotā lietošanā citiem mērķiem. Tekstils, kas nav piemērots atkārtotai lietošanai, bet joprojām ir derīgs un ar nelieliem defektiem, tiek nodots pārstrādei, piemēram, absorbentu, kas paredzēti dažādu ķīmisku vielu vai naftas produktu uzsūkšanai, ražošanai. Savukārt lietošanai un pārstrādei nederīgie tekstila izstrādājumi nonāk atkritumu poligonā.
Diemžēl tekstila pārstrādes vajadzības pašlaik ir daudz lielākas nekā iespējas. Eiropas Savienības dati liecina, ka pašlaik tiek savākti un pārstrādāti aptuveni 22% tekstila. Galvenais izaicinājums tā pārstrādē ir atdalīt dažādas šķiedras. Jau labu laiku strādā tehnoloģijas, kas mehāniski pārstrādā tīru kokvilnu, taču ķīmiskās pārstrādes iespējas, kas būs nepieciešamas, piemēram, poliestera gadījumā, ir intensīvā izpētes un testēšanas fāzē.
Tomēr jebkuras pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas priekšnosacījums ir izlietotā tekstila šķirošana un atgūšana. Tāpēc, lai mazinātu gan dabā nonākušā tekstila kalnu, kas īpaši ietekmē iedzīvotājus mazattīstītās pasaules valstīs, un lai nepalielinātu poligonos noglabāto atkritumu daudzumu tepat Latvijā, «Zaļā josta» aicina izturēties atbildīgi pret tekstilu, nododot atbilstoši to, kas pašam vairs nav nepieciešams. ◆

MĀRTIŅŠ EGLĪTE, SIA «ZAĻĀ JOSTA» TIRDZNIECĪBAS VADĪTĀJS


Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tērpiem piešķir otru dzīvi

Anita Rozentāle

Dažādu vides sargu pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji naski iegādājas jaunu apģērbu – vairāk nekā 50% mūsu cilvēku to dara vismaz reizi trijos mēnešos vai biežāk. Ja tik daudz pērk, apnikušās vai nederīgās drēbes kaut kur arī jāliek.
Bauskas novadā, ja vien neesi slinks un kaut nedaudz domā par savu bērnu nākotni, ir vairākas iespējas nodot tekstilizstrādājumus gan pārstrādei, gan otrreizējai lietošanai, gan citi varianti, kā drēbes neizmest, bet gan paildzināt to mūžu.
Konteineri tekstila, apavu un somu nodošanai pieejami visu apvienību centros – gan Rundālē un Vecumniekos, gan Iecavā un Bauskā.
Turklāt mazlietotu apģērbu, apavus, saimniecībā derīgas lietas un citas mantas iespējams nodot arī sociālajā dienestā, tāpat biedrības «Latvijas Sarkanais krusts» (LSK) Bauskas birojā, kā arī Pestīšanas Armijas Bauskas korpusā.
LSK Bauskas biroja vadītāja Ramona Priede laikrakstam apliecina, ka biroja ēkā Dārza ielā 12b Bauskā iespējams nodot sezonas apģērbu. «Vasarā ziemas šalles gan nevajadzētu nest. Tagad varētu ziedot pavasara un vasaras apģērbu. Visvairāk trūkst apavu un virsdrēbju. Noder arī trauki un citas sadzīves mantas, bet visam jābūt lietošanas kārtībā,» stāsta R. Priede. Pirms došanās uz LSK Bauskas biroju viņa aicina sazināties pa tālruni 26786869, darba laiks ir no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 10 – 14.
Arī Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītāja Velta Udarska aicina ziedot sezonas apģērbu un apavus, uzsverot, ka drēbēm jābūt tīrām, bez pleķiem, nesaplēstām. Ziedojumus pieņem piektdienās plkst. 10 – 12 Rīgas ielā 22 (ieeja no Kalēju ielas).
Savukārt Ikertu ģimenes sievietes Rundālē uzskata, ka pasaulē pārāk daudz lietu tiek pirkts, krāts un izmests. Tāpēc viņas ne tik bieži iegādājas jaunu apģērbu, bet daudz un radoši to pārveido, atjauno, tērpiem dodot otru mūžu. Solveiga Ikerte atzīst: «Man vienkārši žēl izmest mantas, drēbes, materiālus. Un tik interesanti ir apģērbu atjaunot, remontēt, nezinot, kas beigās iznāks. Bet galvenokārt tas tomēr ir ekonomiskums. Un ir vēl viena tāda deta-
ļa – man patīk skatīties TV pārraides, bet sirdsapziņa neļauj tā vienkārši vadīt laiku, ja pie viena rokās nav kas ārdāms, remontējams, adāms, šujams…»
Iedvesmai un ierosmēm – daži tērpi, kas pārveidoti, piešķirot tiem otru dzīvi. ◆

Izmantota otrreizēji pirkta vīriešu žakete, tā pārveidota, papildinot ar svītrota auduma detaļām.
Aurēlijas Ikertes darbs.
Džinsu izmantošanai ir ļoti plašas iespējas.
Lauras Ikertes darbs.
FOTO – S. LIPSKA
Piedurkņu un svārku pagarināšanai izmantots tautisko brunču auduma atgriezums, piešķirot kostīmam etnogrāfisku noskaņu.
Solveigas Ikertes darbs.
Jaunus tērpus var veidot gan no auduma, gan trikotāžas atlikumu gabaliņiem. Solveigas Ikertes darbs.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.