Vārstulis, kas (ne)darbojas?

Pretrunīgi viedokļi par iedzīvotāju konsultatīvo padomju lietderību. Bauskas novadā gan veidojas jaunas, gan beidz pastāvēt iepriekš nodibinātās

Teksts – Ilmārs Randers, «Latvijas Avīze», un «Bauskas Dzīve»

Bauskas novada Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome, kas izcēlusies ar aktīvu darbību, paziņojusi par darbības pārtraukšanu – diezgan pārsteidzošu ziņu saistībā ar notikumiem Latvijas novados šopavasar publicēja avīze «Bauskas Dzīve». Iemesli darbības pārtraukšanai minēti vairāki. Starp galvenajiem esot komunikācijas problēmas ar pašvaldību, iedzīvotāju zemā aktivitāte, kā arī tas, ka padomei neesot reālas ietekmes un individuālam iedzīvotājam pagastā, biedrībai vai cita veida nevalstiskai organizācijai iespēju kaut ko reālu izdarīt šobrīd esot pat vairāk nekā šādai padomei.
Kā «Bauskas Dzīve» rakstījusi iepriekš, novadā jau divos pagastos iedzīvotāju padomes likvidējušās – Bārbelē un Vecumniekos, toties Bauskā tā tikai nupat izveidojusies 14 dalībnieku sastāvā. Kā informē šīs padomes pārstāvji, 23. aprīlī bija sapulce, kurā ievēlēta vadība. Vadītājs – Dāvis Eimuss, vietnieks Andis Beķeris, sekretārs Uldis Varnevičs. Tādējādi pašlaik Bauskas novadā no 20 teritoriālajām vienībām iedzīvotāju padomju nav piecos pagastos.

Pašvaldību likuma 58. pants – par iedzīvotāju padomēm
Iedzīvotāju padomes veido un tās darbojas saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. pantu. Šis likums nosaka, ka pašvaldībās var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes –, lai nodrošinātu vietējo kopienu interešu pārstāvību un veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Minētais pants Pašvaldību likumā ir spēkā jau trešo gadu, un tas tika ieviests pēc bijušā prezidenta Egila Levita iniciatīvas. Ideja prezidentam Levitam par zemākā līmeņa iedzīvotāju padomēm radusies tajā laikā, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā lielajos novados pašvaldībām zuda saikne ar iedzīvotājiem tālākos nostūros. Levits gan bija iecerējis obligātu prasību – ka padomes ir jāveido, bet Saeima noteica, ka tā ir katras pašvaldības brīva izvēle – likumā rakstīts, ka «pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes».
Ar atsaucību un padomju ieviešanu gājis visai raibi. Pērnruden apkopotie dati liecināja, ka šī iespēja izmantota 17 pašvaldībās no 43 novadiem, tostarp Bauskas novadā. Taču to, cik šo veidojumu Latvijā ir tagad, patiesībā laikam nezina neviens, jo to uzskaite nav paredzēta.

Divu veidu padomes
Vairāku novadu pašvaldības par iedzīvotāju padomju veidošanu nemaz nelemj, atklāti pasakot, ka nejūt tādu vajadzību – saredzot jau esošo aktivitāšu un iedzīvotāju pārstāvniecības dublēšanu. Piemēram, Madonas novada deputāti lēmuši, ka vēlētas iedzīvotāju padomes neveidos. To vietā esot konsultatīvā padome, jo arī to ļauj Pašvaldību likuma 53. pants. Konsultatīvās padomes daudzviet Latvijā darbojušās vēl pirms Pašvaldību likuma pieņemšanas. Tādās padomēs var iesaistīties visi, kas vēlas, un tās konsultē domi un pagastu pārvaldniekus par iedzīvotāju interesēm. Tāpat novadā darbojoties iedzīvotāju biedrības, un ar to pietiekot. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Pašvaldību likuma 53. pantu Konsultatīvās padomes sastāvā var darboties arī pašvaldības domes deputāti, taču Iedzīvotāju padomē (kā nosaka likuma 58. pants) nevar darboties domes deputāti, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks.
Visi madonieši ar to gan nav bijuši mierā. Novada iedzīvotājs Jurģis Ļaudaks platformā «Manabalss.lv» 2023. gada 30. martā iesniedzis aicinājumu nobalsot par to, ka Madonas novada pašvaldībai jāizstrādā noteikumi par iedzīvotāju padomju dibināšanu un to darbību. Viņš uzskata, ka iedzīvotāju padomes ir būtiska lokālās teritorijas demokrātijas sastāvdaļa, taču likumā paredzētajā kārtībā to nav iespējams izveidot, ja pašvaldība neizdod attiecīgus noteikumus.
Citur vēl cita pieredze un prakse. Siguldas novadā iedzīvotāju padome ievēlēta digitāli, izmantojot «eSiguldietis» sistēmu. Sarežģītākais bijis uzaicināt iedzīvotājus kandidēt vēlēšanās un izlemt, ko īsti padomes darīs. Ar laiku padomes izveidotas astoņām kopienām un kalpo kā starpnieki starp iedzīvotājiem un Siguldas novada domi.
Atšķirīgu principu izvēlējusies Alūksne. Nupat šī pašvaldība izplatījusi ziņu, ka pie viņiem būs viena iedzīvotāju padome visam Alūksnes novadam. To veidošot 16 personas – pa vienai no katras novada teritoriālās vienības. «Ņemot vērā salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu novada teritorijās, saskatām, ka šāds iedzīvotāju padomes modelis mūsu novadam ir piemērots,» paudis Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.

Mērķus mēģina definēt forumā
Pirmais un pagaidām vienīgais Latvijā veidoto iedzīvotāju padomju forums «Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei» notika pērn 22. novembrī. To rīkoja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija, domnīca «Providus», Britu padomes pārstāvniecība Latvijā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tur runāts gan par iedzīvotāju padomju pilnvarām, gan arī atzītas problēmas: pārāk liels administratīvais slogs – sagatavot sēžu protokolus, lēmumprojektus. Arī pārāk liels juridiskais slogs – sagatavot pamatotus lēmumus, izvērtējumus, ieteikumus.
Vērtēti arī pašvaldību pieņemtie nolikumi. Tajos noteikts, ka iedzīvotāju padomes sniedz viedokli un nodrošina iedzīvotāju interešu pārstāvniecību par plašu jomu spektru – teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, teritorijas un būvju uzturēšanas prasību noteikšanu, kultūras un sporta piedāvājumu iedzīvotājiem, kultūras mantojuma saglabāšanu, saimnieciskās darbības sekmēšanu, novada tēla, iedzīvotāju pašapziņas un lepnuma veidošanu utt. Tomēr konstatēts, ka praksē iedzīvotāju padomes pamatā skatot lēmumus par ceļu uzturēšanu, iekšpagalmu sakārtošanu, bērnu rotaļlaukumu vai saietu vietas izveidi un uzturēšanu vai izglītības pieejamības jautājumiem.

Ministrija – likumā nekas nav jāmaina
«Pašvaldību likums paredz, ka iedzīvotāju padomei ir tiesības ierosināt arī publisko apspriešanu par pašvaldības kompetences jautājumiem un iesniegt domes lēmumu projektus par likumā noteikto funkciju izpildi. Šobrīd nav nepieciešamības mainīt likumisko vai normatīvo bāzi, taču ir svarīgi turpināt skaidrot iedzīvotājiem padomes kompetences ietvaru un noteikt skaidru kārtību, kā tiks izskatīti padomes iesniegtie priekšlikumi,» atbildot uz «Latvijas Avīzes» uzdotajiem jautājumiem saistībā ar patlaban esošo kārtību pašvaldību iedzīvotāju padomju darbībā, vēsta VARAM sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Jana Jentkus.
VARAM pārstāve arī informēja, ka ministrija neveic pašvaldību iedzīvotāju padomju veidošanas un darbības monitoringu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju kopš 2023. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Pašvaldību likums, līdz šā gada 8. aprīlim iedzīvotāju padomju nolikumus ir izdevušas 20 pašvaldības (47% no visām pašvaldībām Latvijā).

Saeimas deputāts: Par veidošanu jālemj iedzīvotājiem, nevis domei
Andrejs Ceļapīters, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, darbojas arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā: «Priekšlikums veidot teritoriālās iedzīvotāju padomes, lai būtu lielāka iedzīvotāju iesaiste, ir laba ideja. Sevišķi tāpēc, ka novadu reformas attālināja lēmējvaru. Saeima gan nenoteica, ka pašvaldībām iedzīvotāju padomes jāveido obligāti. Tiktāl viss pareizi, jo ne katrā vietā ir līderi un aktīvu iedzīvotāju kopa, kuri vēlas uzņemties pienākumu sabiedriskā kārtā vadīt, darboties iedzīvotāju padomēs, kam galvenā ir vien konsultatīvā funkcija. Nav līderu, nav iniciatīvas, nevar izveidot padomi. Diemžēl arī tur, kur ir līderi un aktīvi cilvēki, kuri vēlas izveidot iedzīvotāju padomi, to tā vienkārši nevar izdarīt. Kāpēc? Jo Pašvaldību likuma 58. pants nosaka, ka dome izdod iedzīvotāju padomes nolikumu – saistošos noteikumus, kuros nosaka iedzīvotāju padomes izveidošanas un darbības nosacījumus. Ja nav saistošo noteikumu, ja dome tos nepieņem, tad iedzīvotāji padomes nevar izveidot, lai arī cik aktīvi viņi būtu.»
A.Ceļapīters saredz divus pamatiemeslus, kāpēc iedzīvotāju padomes Latvijā veidojas tik maz un kūtri. Pirmais – daudzviet nav iedzīvotāju iniciatīvas. Varbūt arī tādēļ, ka iedzīvotāji neredz jēgu no padomes veidošanas, iespējams, jūtas apmierināti ar pašvaldības darbu vai savas iniciatīvas realizē citās sabiedriskajās organizācijās. Otrais – pašvaldības dome, nepieņemot noteikumus, bloķē iespēju aktīviem cilvēkiem iedzīvotāju padomes veidot. Kāpēc tā rīkojas, tas esot jājautā konkrētās pašvaldības vadībai un deputātiem, tagadējais pašvaldību priekšvēlēšanu periods arī šiem jautājumiem esot ļoti piemērots laiks.
Viņš uzskata – ministrijai būtu jāpanāk, ka visas pašvaldības pieņem saistošos noteikumus par iedzīvotāju padomēm, un apsver iespēju gatavot atbilstošus likuma grozījumus. ◆