Ignitis Renewables iepazīstina ar “Stelpe–2” vēja parka ieceri un sniedz atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem

REKLĀMRAKSTS

Ignitis Renewables, vadošais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijā, veic izpēti par vēja parka ieceri Bauskas novada Dāviņu, Codes un Stelpes pagastos. Visu aprīli noritēja sabiedriskā apspriešana. Tās ietvaros tika organizēta sanāksme, kurā klātesošos iepazīstināja ar vēja parka “Stelpe–2” būvniecības ieceri, kā arī tika sniegtas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem un ekspertu vērtējums par tā potenciālo ietekmi uz vides drošību, dabas ainavu un cilvēku veselību.

Publicitātes foto.

“Stelpe–2” vēja parka izveidei tiek pētītas iespējas uzstādīt 12 jaunākās paaudzes vēja elektrostacijas (VES) ar torņa augstumu līdz 179 metriem un kopējo jaudu līdz 84 megavatiem (MW). Paredzēts, ka vēja parks potenciāli spēs saražot ~ 250 GWh zaļas elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināma nepilniem 4% no visas Latvijas ikgadējā kopējā elektroenerģijas patēriņa.

VES projektu attīstība sniedz būtisku ieguvumu gan vietējai pašvaldībai, gan kopienas iedzīvotājiem, nodrošinot normatīvajos aktos noteiktos ikgadējos maksājumus vēja parka ekspluatācijas laikā.  “Stelpe–2” vēja parks nodrošinās ikgadēju maksājumu 2500 eiro apmērā par katru uzstādītās jaudas megavatu vietējās kopienas attīstībai. Gadā šis maksājums kopienai veido 210 000 eiro. Kopējais pienesums no atjaunīgās enerģijas ražošanas, ieskaitot visus uz to attiecināmos nodokļu ieņēmumus, Bauskas novadam sasniegtu ap 375 000 eiro gadā jeb vairāk nekā 11 miljonus eiro visā vēja parka darbības laikā.

Vēja parka atrašanās vieta

Sākotnējais izvērtējums tiek veikts Bauskas novada Dāviņu, Codes un Stelpes pagastos. Vēja parku izvietojuma plānošanu stingri reglamentē Latvijas normatīvo aktu prasības. Normatīvais regulējums par zonām, kurās vēja parkus nedrīkst izvietot, ir gana plašs. Cita starpā tajā ietilpst arī aizsargjoslas ap ūdenstecēm un ūdenstilpēm, aizsargjoslas ap infrastruktūras objektiem un vēl citi ierobežojumi, tādēļ nosacīti “brīvā” teritorija vēja parku izveidei ir samērā maza un sadrumstalota. Turklāt ietekmes uz vidi izvērtējuma procesā nereti atklājas jauni ierobežojumi, kuru dēļ no kādas ieceres nākas atteikties.

Vēja parka “Stelpe–2” atrašanās vieta izvēlēta, ņemot vērā visus Latvijas likumdošanā noteiktos ierobežojošos faktorus. Tā izveidošana plānota vismaz 800 metru attālumā no publiskajām un dzīvojamām ēkām, kas ir iekļauts Latvijas normatīvajos aktos, savukārt daudzviet Eiropas Savienībā noteiktais attālums starp vēja parkiem un dzīvojamām mājām ir 500 metri. Tāpat ņemti vērā dabas aizsardzības, kultūras mantojuma un nacionālās drošības aspekti.

Atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem

Informatīvā sanāksme Dāviņos pulcēja aptuveni 25 vietējās kopienas pārstāvjus. Viens no cilvēkus visvairāk interesējošiem jautājumiem bija par VES radītā trokšņa un zemas frekvences skaņas ietekmi uz veselību. Eksperti uzsvēra, ka bažām pamata nav, jo modernās vēja elektrostacijas ir izstrādātas, ievērojot stingrus drošības un akustikas standartus, kas nodrošina minimālu trokšņa un vibrāciju līmeni, neradot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem. Vēja parka “Stelpe–2” izpētē tiek rūpīgi analizēts VES novietojums un veikta trokšņa līmeņu modelēšana, tādējādi nodrošinot, ka vēja parka radītā trokšņa līmeņi nepārsniegs valstī noteiktos robežlielumus. Iedzīvotāji tika informēti, ka 800 metru attālumā no “Stelpe–2” vēja parka vides trokšņu apmērs naktī (no 23.00 līdz 7.00) nepārsniegs 41dB, kas ir līdzvērtīgs dabā esošajam trokšņu līmenim – vēja skaņām, putnu dziedāšanai, kā arī cilvēku darbības radītajam troksnim. Zemas frekvences troksnis tiek prognozēts mazāks par pieļaujamo robežvērtību – 20dB. Tādējādi radītā infraskaņa un vibrācijas ir tik zemā līmenī, ka tās nespēj ietekmēt cilvēka fizioloģiskos procesus. Arī Pasaules Veselības organizācijas izpēte apliecina, ka modernu vēja parku darbība negatīvu ietekmi uz veselību nerada.

Attiecībā uz mirgošanas efektu, kuru rada rotora spārnu kustība, periodiski aizsedzot sauli un tā veidojot kustīgas ēnas uz zemes un dažādu objektu virsmas, Ignitis Renewables norāda, ka šī efekta ietekmes laiku iespējams prognozēt līdz pat sekundei. Tas ļauj īstenot VES darbības īslaicīgu apturēšanas režīmu, nodrošinot, lai netiktu pārsniegtas maksimāli pieļaujamās 8 mirgošanas stundas gadā vai 30 minūtes dienā.

Eksperti sanākušos arī informēja par veikto izpēti par VES potenciālo ietekmi uz biotopiem, putniem, sikspārņiem, ainavām, kā arī vides riskiem.  Savukārt uz jautājumu par karsta kriteņu iespējamību uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka vēja parku tehniskās projektēšanas laikā vienmēr tiek veikta ģeotehniskā izpēte, kuras laikā ar ģeoloģiskiem un inženierģeoloģiskiem grunts pētījumiem tiek noteikti grunts un hidroģeoloģisko apstākļu raksturlielumi, kas attiecīgi tiek ņemti vērā, projektēšanas laikā izvēloties tehniskos risinājumus VES uzstādīšanai. 

Vēl viens iedzīvotājus interesējošs jautājums bija par mikrodaļiņu piesārņojumu vēja parka darbības laikā. Kā norāda Ignitis Renewables, “Stelpe–2” vēja parka gadījumā pamata satraukumam nav, jo uzņēmums izmanto Eiropas Savienības standartiem atbilstošus risinājumus. Salīdzinot ar galvenajiem mikroplastmasas piesārņojuma avotiem citās jomās, VES radītais apjoms ir ļoti neliels. Salīdzinājumam var minēt Eiropas Vides aģentūras datus. Piemēram, loboties krāsām no dažādām virsmām, piesārņojums ir apmēram 863 000 tonnas gadā, riepu nodiluma ietekmē rodas aptuveni 540 000 tonnas mikrodaļiņu, bet tekstilizstrādājumi gada laikā “sarūpē” 61 000 tonnu. Savukārt VES radītais plastmasas mikrodaļiņu piesārņojums no viena VES spārna līdzinās tam, kāds rodas no vienas līdz trīs veļas mazgājamo mašīnu darbības.

Eksperti arī norādīja, ka nav pamata bažām par VES tuvumā esošo lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu vērtības pazemināšanos. Tiešā ietekme uz zemkopību ir neliela, jo vēja elektrostacijas un to infrastruktūra tiek izvietota tā, lai pēc iespējas mazāk fragmentētu zemes platības, bet meliorācijas sistēmas tiek pielāgotas un pārkārtotas, nodrošinot to nepārtrauktu un efektīvu darbību. Vēja parkā “Stelpe–2” VES tiks izvietoti kompaktā vienotā teritorijā, ievērojot visas šīs prasības. Lai arī būvniecības laikā ir sagaidāmi zināmi apgrūtinājumi, ne tās laikā, ne arī pēc tam netiek paredzēta vēja parkam līdzās vai tuvumā esošo īpašumu lietošanas veidu maiņa. Iedzīvotāji joprojām varēs netraucēti nodarboties ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un citiem uzņēmējdarbības veidiem.

Sadarbība ar vietējām kopienām

Ignitis Renewables ir sociāli atbildīgs uzņēmums, kas atjaunīgās enerģijas projektu realizēšanas laikā īsteno plašu vides aizsardzības programmu, kā arī aktīvi atbalsta vietējo kopienu iniciatīvas, nodrošinot finansiālu atbalstu projektiem saules vai vēja enerģijas parku tuvumā. Piemēram, pērn Ignitis Renewables astoņiem kopienu atbalsta projektiem Latvijā novirzīja teju 270 000 eiro. Vecumniekos sniegts atbalsts multifunkcionāla sporta laukuma izveidošanai, savukārt Bauskas novadā finansējums piešķirts trīs projektiem, kas sniegs ilgtspējīgu ieguldījumu sporta attīstībā, veselības veicināšanā un jauniešu izglītībā. “Fizisko aktivitāšu fondam” tas atvēlēts videi draudzīgu fizisko aktivitāšu popularizēšanai, iedzīvotāju izglītošanai un veselības stiprināšanai, bet biedrībai “Jaunatne smaidam”  finansējums atvēlēts saturīgu un jēgpilnu aktivitāšu nodrošināšanai reģiona jaunajai paaudzei. Projekta nolūks ir nodrošināt kvalitatīvu mobilo darbu ar jaunatni Bārbeles, Stelpes un Dāviņu pagastos, piedāvājot bērniem un jauniešiem saturīgas brīvā laika aktivitātes.

Ignitis Renewables ir atvērts sadarbībai un turpmākai “Stelpe–2” vēja parka iespējamās būvniecības apspriešanai. Esam atvērti arī jautājumiem un idejām, kā varam būt noderīgi jums un jūsu kopienai!

Saziņai un priekšlikumiem rakstiet uz e-pastu: sadarbiba@ignitis.lv.

Materiāli pieejami šeit.