www.bauskasdzive.lv
REKLĀMRAKSTS
Uzņēmums Ignitis Renewables ir sagatavojis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) gala ziņojumu par “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ieceri Bauskas un Ogres novados, ievērojot augstākos vides un sabiedriskās atbildības standartus. Nesen notikušajās sabiedriskajās apspriedēs Birzgalē un Vecumniekos Ignitis Renewables iepazīstināja vietējos iedzīvotājus ar projekta ieceri un skaidroja iespējamo IVN gala ziņojumu, kā arī atbildēja uz jautājumiem, kas radušies projekta apspriešanas gaitā.
IVN ietvaros tika rūpīgi izvērtēta plānotā “Stelpe–1” vēja enerģijas parka potenciālā ietekme uz apkārtējo vidi, bioloģisko daudzveidību, iedzīvotāju veselību, kā arī novērtēti potenciālie vides riski. Šajā procesā Ignitis Renewables ir nodrošinājis atklātu dialogu ar sabiedrību, organizējot trīs informatīvās sanāksmes, kurās tika apskatīti jautājumi, kas attiecināmi uz vēja parka plānošanu, ietekmi uz dabas vērtībām, cilvēku veselību, vides riskiem un iespējamām avārijas situācijām. Pašreiz iedzīvotāji tiek aicināti iepazīties ar IVN gala ziņojumu un iesaistīties tā publiskajā apspriešanā.
Ikvienam interesentam ir iespēja iesniegt rakstiskus priekšlikumus Enerģētikas un vides aģentūrai, nosūtot tos pa pastu uz adresi: Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, vai elektroniski uz e-pasta adresi: pasts@eva.gov.lv. Papildu informāciju iespējams saņemt, sazinoties pa tālruni 67321173 vai apmeklējot tīmekļa vietni: www.eva.gov.lv.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai visas projektā paredzētās darbības nepārsniegtu ietekmes robežlielumus, kuri noteikti, balstoties uz starptautiski atzītiem pētījumiem un praksi. Šo robežlielumu ievērošana nodrošina, ka projekta realizācija neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. “Stelpe–1” vēja enerģijas parka risinājums pilnībā atbilst šiem kritērijiem un apliecina attīstītāja atbildīgu pieeju ilgtspējīgai enerģijas ražošanai.
“Stelpe-1” vēja enerģijas parka projekts un paredzamais ieguvums sabiedrībai
Plānotā “Stelpe–1” vēja enerģijas parka projekta ietvaros tiek vērtēta iespēja Bauskas novada Vecumnieku un Valles pagastos, kā arī Ogres novada Birzgales pagastā uzstādīt aptuveni 11 modernās paaudzes vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 77 megavatus (MW). Šāds apjoms ļautu būtiski palielināt vietējo atjaunīgās enerģijas ražošanas kapacitāti, vienlaikus veicinot reģiona enerģētisko neatkarību un ekonomisko izaugsmi.
Atrašanās vieta izvēlēta, rūpīgi ievērojot Latvijas normatīvos aktus. Vēja elektrostacijas tiks izvietotas vismaz 800 metru attālumā no dzīvojamām ēkām. Tas ievērojami pārsniedz minimālās prasības daudzviet Eiropas Savienībā (500 metri). Projekts izstrādāts, ņemot vērā dabas aizsardzības, kultūrvēsturiskā mantojuma un nacionālās drošības aspektus.
Projekts nodrošinās gan stabilu ieņēmumu avotu vietējām pašvaldībām, gan tiešu labumu iedzīvotājiem, veicinot infrastruktūras attīstību un kopienas ilgtspējīgu izaugsmi. Būtisks ekonomiskais pienesums reģionam un vietējai sabiedrībai ir paredzamais obligātais maksājums, ko veiks attīstītājs ik gadu pēc vēja enerģijas parka darbības uzsākšanas. Maksājumu apmērs ir 2500 EUR par katru uzstādīto jaudas megavatu. Kopumā tas var sasniegt līdz 192 500 EUR gadā, no kura puse tiks novirzīta maksājumiem mājsaimniecībām, kas atradīsies līdz divu kilometru attālumam no vēja enerģijas parka. Otra puse tiks ieskaitīta attiecīgās pašvaldības budžetā. Kopējais ekonomiskais pienesums ar nodokļiem, obligāto maksājumu, kā arī Ignitis Renewables atbalstu kopienu projektiem Bauskas un Ogres kopienām un pašvaldību budžetā varētu sastādīt vairāk nekā 10 miljonus EUR visa vēja enerģijas parka dzīves cikla laikā jeb 30 gados.
Kompakts izvietojums un viedās tehnoloģijas vides ietekmes mazināšanai
Lai samazinātu vizuālo ietekmi uz ainavu un apkārtējo vidi, vēja elektrostaciju izvietojums plānots kompaktā grupējumā, nevis izkliedēti plašā teritorijā. Šāda pieeja ne tikai saglabā ainavisko harmoniju, bet arī ļauj efektīvāk pārvaldīt infrastruktūru un samazināt iespējamo ietekmi uz tuvumā esošajām apdzīvotajām vietām un kultūrvēsturiskajiem objektiem.
Turklāt vēja elektrostacijas tiks aprīkotas ar uzlabotām monitoringa tehnoloģijām, tostarp viedo kameru sistēmām, kas spēj identificēt aizsargājamas un migrējošas putnu sugas. Šīs sistēmas nodrošinās iespēju reāllaikā kontrolēt elektrostaciju darbību un vajadzības gadījumā automātiski apturēt tās, lai pasargātu putnus un samazinātu sadursmju riskus.
Vides faktori: trokšņa un mirgošanas efekta kontrole
Attīstot “Stelpe–1” vēja enerģijas parku, īpašu uzmanību plānots pievērst potenciālās ietekmes uz vidi un sabiedrību mazināšanai, tostarp trokšņu (vides un zemas frekvences trokšņu), mirgošanas efekta aspektiem. Saskaņā ar veikto ietekmes uz vidi novērtējumu, vēja elektrostaciju darbības rezultātā radītais zemas frekvences troksnis apkārtējās dzīvojamās mājās nepārsniegs 20 dB, bet vides troksnis 800 metru rādiusā naktī nepārsniegs 41 dB – līmeni, kas atbilst dabiskam fona troksnim lauku teritorijās. Eksperti norāda, ka šie trokšņa līmeņi ir zemāki nekā ikdienā sastopamie trokšņi no mājsaimniecības ierīcēm vai transporta līdzekļiem.
Mirgošanas efektu, ko rada rotora lāpstiņu kustība, saulei rīta un vakara stundās atrodoties vienā augstumā ar vēja elektrostacijas rotoru, ar speciālu datorprogrammu ir iespējams precīzi prognozēt. Cits risinājums ir iekārtu uzstādīšana, kas fiksē un sniedz informāciju par faktisko saules spīdēšanas laiku. Pēc nepieciešamības šo efektu var ierobežot, automātiski apturot vēja elektrostacijas darbību laika periodos, kad tā var izraisīt mirgošanas efektu noteiktās teritorijās un ēkās. Tiek nodrošināts, ka netiek pārsniegtas pieļaujamās robežvērtības – ne vairāk kā 30 mirgošanas minūtes dienā vai 8 mirgošanas stundas gadā. Šīs prasības ir iekļautas arī projekta tehniskajos noteikumos.
Lauksaimniecības ilgtspēja, ietekme uz dzīvniekiem un ceļu infrastruktūra
“Stelpe–1” vēja enerģijas parka iecere paredz saskaņotu līdzāspastāvēšanu ar esošajām lauksaimnieciskajām aktivitātēm. Projekta realizācija neietekmēs lauksaimniecības funkcionalitāti arī visas būvniecības laikā. Izmantotajās teritorijās papildus tiks atjaunotas un pielāgotas meliorācijas sistēmas, nodrošinot to nepārtrauktu darbību.
Līdzšinējie novērojumi ļauj apgalvot, ka vēja enerģijas parks nemazina lauksaimniecības zemes kvalitātes rādītājus, īpaši, ja tiek ievēroti ilgtspējīgas lauksaimnieciskās saimniekošanas principi. Nav konstatēti pierādījumi, ka vēja elektrostacijas negatīvi ietekmētu lauksaimniecības ražību vai zemes vērtību. Projekts paredz izvietojumu, kas minimāli fragmentē lauksaimniecības platības un nodrošina piemērotus risinājumus meliorācijas sistēmu pielāgošanai.
Elektrostacijas būvniecībai nepieciešamā teritorija ir ierobežota – vidēji līdz 2 ha būvniecības posmā un aptuveni 0,3 ha ekspluatācijas laikā. Pārējā teritorija tiks sakārtota un nodota īpašniekam tālākai izmantošanai. Zemes īpašnieku tiesības tiek ievērotas pilnībā – jebkādu objektu būvniecība notiek tikai pēc rakstiskas vienošanās, un bez īpašnieka piekrišanas neviena infrastruktūras vienība netiks izbūvēta. Lai arī būvniecības laikā iespējami īslaicīgi apgrūtinājumi, vēja enerģijas parka attīstība neierobežos apkārtējo īpašumu izmantošanu – iedzīvotāji varēs turpināt saimniecisko darbību kā līdz šim.
Pamatojoties uz līdzšinējiem pētījumiem, vēja elektrostaciju ietekme uz dzīvniekiem atkarīga no izvietojuma, parka lieluma, darbības ilguma un citiem faktoriem. Zinātniskās literatūras secinājumi ir dažādi atkarībā no biotopa, sezonas un pētījuma metodoloģijas. Zviedrijas pētījumā par ziemeļbriežiem, kas atradās līdz 450 m attālumā no vēja elektrostacijām, netika konstatēta izvairīšanās vai uzvedības izmaiņas – dzīvnieki ātri pielāgojas apkārtējai videi. Ņemot vērā plānoto vēja enerģijas parku atrašanās vietu Latvijā – attālināti no mājsaimniecībām –, būtiska ietekme uz dzīvniekiem nav sagaidāma.
Attīstītājs pilnībā uzņemas atbildību par vēja parka veidošanai nepieciešamās ceļu infrastruktūras uzturēšanu un piekļuves ceļu tehnisko stāvokli – pirms būvniecības tiks veikta ceļu nestspējas izvērtēšana, nepieciešamības gadījumā tie tiks pārbūvēti. Būvdarbu laikā tiks nodrošināta ceļu uzturēšana, tostarp putekļu kontrole, bet pēc darbu pabeigšanas – pilna atjaunošana. Visas ar ceļu uzturēšanu saistītās izmaksas sedz projekta attīstītājs.
Tikšanās laikā tuvējās mājsaimniecības interesējās par vēja elektrostaciju komponentu piegāžu organizāciju un iespējamo ietekmi uz ikdienas satiksmi. Tiks izstrādāts precīzs piegāžu maršruts un grafiks, kas būs saskaņots ar pašvaldību. Lielgabarīta kravu piegādes pārsvarā plānotas nakts stundās, kad satiksme ir mazāk intensīva. Informācija par piegādēm un iespējamiem satiksmes ierobežojumiem tiks savlaicīgi izplatīta medijos, bet tuvumā esošo īpašumu saimnieki tiks informēti arī individuāli, lai nodrošinātu minimālu ietekmi uz ikdienas pārvietošanos.
“Stelpe–1” vēja enerģijas parka attīstība – ilgtermiņa ieguldījums reģiona izaugsmē
Ignitis Renewables īstenotie atjaunīgās enerģijas projekti sniedz būtisku pienesumu vietējai ekonomikai, veicinot uzņēmējdarbības vides dinamiku un stiprinot sociālekonomisko attīstību. Vēja parka “Stelpe–1” iecere rada jaunas sadarbības iespējas vietējiem uzņēmumiem būvniecības, loģistikas, servisa un citu pakalpojumu sektoros.
Papildus tiešajiem ekonomiskajiem ieguvumiem uzņēmums īsteno vietējo kopienu atbalsta programmas ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti un veicināt ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī. Tas dod iespēju biedrībām konkursa kārtībā pretendēt uz finansējumu kopienai svarīgu projektu īstenošanai. Līdzās vēja parku attīstības teritorijām tiek finansēti projekti izglītības, vides un sabiedriskās infrastruktūras jomās.
Pērn Ignitis Renewables kopienu iniciatīvām Latvijā novirzīja gandrīz 270 000 EUR, atbalstot astoņus projektus dažādos reģionos. Bauskas novadā šis atbalsts sniegts trīs uz sabiedrības labklājību un aktīva dzīvesveida veicināšanu vērstiem projektiem. Arī šogad plānots īstenot vietējo kopienu atbalsta programmu.
Attīstot atjaunīgās enerģijas parkus, tiek radītas arī jaunas darbavietas reģionos. Pēc būvniecības pabeigšanas vēja enerģijas parkus apkalpos kvalificēta inženieru un tehniķu komanda, nodrošinot augstas kvalitātes ekspluatācijas un uzturēšanas pakalpojumus.
Jau patlaban Ignitis Renewables ir uzsācis pirmos soļus tehniskās atbalsta bāzes izveidē Bauskas novadā, kas kalpos būvniecības stadijā esošo saules enerģijas parku apkopei. Plānots, ka, attīstot apkalpošanas infrastruktūru Bauskas un Ogres novados, tiks nodarbināti līdz 12 speciālisti.
Ņemot vērā strauji augošo pieprasījumu pēc inženiertehniskajiem profesionāļiem Latvijā, Ignitis Renewables aktīvi iesaistās nākotnes darbaspēka stiprināšanā, veicinot jauniešu interesi par inženierzinātnēm. Viens no piemēriem – 2024./2025. mācību gadā uzņēmums organizēja dabaszinātņu izglītojošo lekciju ciklu Tukuma, Bauskas, Kuldīgas un Saldus skolās ar mērķi stiprināt skolēnu izpratni par fizikas nozīmi un motivēt izvēlēties profesijas eksaktajā jomā.
Ir saprotams, ka vēja enerģijas parka attīstība nozīmē pārmaiņas vietējā vidē, kas var radīt jautājumus par ietekmi uz apkārtni. Tomēr visi ar vēja parka darbību saistītie tehniskie un fiziskie aspekti tiek profesionāli izvērtēti gan plānošanas, gan ekspluatācijas posmā, nodrošinot atbilstību visām spēkā esošajām drošības prasībām un normatīvajiem standartiem.
Ignitis Renewables ir atvērts sadarbībai, jautājumiem un idejām, kā varam būt labi kaimiņi un noderīgi partneri vietējai kopienai!
Saziņai un priekšlikumiem rakstiet uz e-pastu: sadarbiba@ignitis.lv.
Lai viņš to,,vertaļotu,,sev pie gultas pieliek.
kur ietekme uz iedzīvotāju maciņiem, tā pati ietekme sakarā ar fiksēto cenu, ko Latvenergo jums maksās par katru saražoto kwh? Vai tā nav stipri līdzīga savulaik mazajiem HESistiem maksātajam “dubultajam tarifam”, tam, kurš ir pašlaik ir līdzvērtīgs cenas ziņā mūsu pašu TECu saražotajai enerģijai. Un kur vēl frekvenci “stabilizējošās jaudas”, par kurām maksājam jai no š.g. 1. jūlija? Jo vairāk būs jūsu “nepastāvīgās jaudas”, jo vairāk vajadzēs to “stabilizējošo” un par tām ,protams, maksās vietējais patērētājs, gluži tāpat, kā par jums apsolīto fiksēto cenu par ar propelleriem saražoto. Un ko teiks šurp atbraukušie tūristi – nein, nein nocheimal!
Un kur bāzīs saražoto enerģiju?Pak…ļās?Mūsu pārvades tīklu caurlaide tik cik ir tik ir.Grib lai būtu kā Spānijā kur paliek bez elektrības jo saražo par daudz enerģijas izraisot tīklu pārslodzi?Tagad jau būvējam akumulatoru stacijas lai nodrošinātu elektrības stabilitāti,bet te vēl leiši bāzīsies virsū.Prom!
Vieni vienīgi meli ! Eiropā vidēji noteikts 1200m līdz 2000m līdz tuvākai mājai ! Ignitis nevienu sabojāto ceļu vēl nav atjaunojis !
Atkal uzradušies lumpeņi, kopainu neredz un murmuļo sagrābstītas pa ausu galam lietas. Spānijā iemesls NAV vēl noteikts, tas ka kāds kkur kko ir uzrakstījis neko nenozīmē. Turklāt iemesli tur var būt dažādi, svarīgi ir to atrast un ņemt vērā. Vai nav bijuši blekouti ar fosilo enerģiju? Ir bijuši. Un? Un? Ir virkne valstis bez Spānijas, kur saule un vējš ir tādi % līdz kuriem mums vēl tālu un viss darbojas.
Valsts attīstās, ja tai ir sava un lēta enerģija, uzņēmumiem ir papildus iespējas. Protams var purpināt un lai paliek viss kā bijis, bet es piemēram gribu lai mums valsts attīstās. Tā ir iespēja.
Eiropā ir dažādi attālumi, Polijā ir 500m, varbūt kaut kur ir 1.5 un 2. Principā ja ir pamatojums nav jau problēmu noteikt tos 2 km, bet tas stipri ierobežo vietas, jo visur ir visādas viensētas. Māja no mājas ir tie 2 km. Pilnīgā nekurienē arī grūti būvēt, jo tad jāveido elektrolīnijas kas atstās iespaidu uz elektrības pašizmaksu un tas nav tik vienkārši. Es domāju, ka esošie noteikumi ir ok.
Nepaslinkoju un apsktatījos Austrijas turisma statistiku. Pēc kāda domām tūrismam būtu jākrītas, a bet 2024. g. ir uzstādīts tūrsma rekords – 46,7 miljoni, kas ir par 3.3% vairāk kā pirmspandēmijas laikā. Tā ka tā nu nebūs taisnība par tūrismu. Tas pats gan jau ir ar Dāniju, Lietuvu un citām valstīm kur tie ir. Bet fantazēt taču ir svarīgi un izlikties gudram. Lol.
Izskatās ļoti skaists plāns! Kā medus maize! Būs obligāts maksājums vietējai kopienai un pašvaldībai. Kāds speciālists var paskaidrot, – kur radīsies nauda maksāt vietējai kopienai un pašvaldībai? Kā notiks naudas plūsmas? Tradicionāli nauda rodas no elektrības lietotāju reiķiniem. Cenā tiek iekļautas daudzas komponentes. No jūlija jauna komponente, tīkla stabilitātei. Obligātais maksājums vietējai kopienai būs jauna komponente cenā visiem lietotājiem? Jauns OIK? Un vietējai kopienai pašiem būs jāmaksā (OIK) lai kompensētu paši savas neērtības! Vai kā?
OIK bija elektrības iepirkšana par ārpustirgus cenām, kuras izrādījās krietni augstākas par to kas bija tirgū, būtībā subsīdija, kuru iekļāva elektrības rēķinos. Šeit maksājums ir tieši tādi paši ražošanas izdevumi kādi ir Balticovo piemēram, kad tie atbalsta kaut ko, investē – tas viss ietilpst oliņu cenā, jebkura uzņēmuma darbības rezultējas cenā veikalā, bet šajos gadījumos cenu nosaka piedāvājumi biržā – uzņēmums nevar noteikt mākslīgi lielu cenu, jo tad dienas izsole noslēgsies ar rezultātu, kurā šī uzņēmuma elektrība netiks pirkta vispār nākamajā dienā – ražotājiem nākas kalklulēt kādu cenu piedāvāt, lai vienmēr varētu to pārdot. Tā ir konkurence. Var arī paskatīties no citas puses – kurai kopienai tiek maksāts brīdī kad iedarbināts TEC? Pareizi arābu kopienai, vai no kurienes to gāzi nopērk. TECa gadījumā visiem rēķina ir smuka summiņa un šī kopiena tālāk jau braukā ar Lambrodžinī kaut kur Dubijā, šad tad nopērk arī kaut ko Latvijā no nekustamajiem īpašumiem.
Izrādās SM nemaz nelasa oficiālās ziņas.Spānijas energoatslēgums bija no tīklu pārslodzes!Viņiem pārāk daudz saules paneļu.Nu gadās.Jautājums par tarifu paaugstināšanu kuru var sagaidīt būvējot akumulatoru stacijas,vēja parkus utt..Izdevumi kā parasti jāsedz iedzīvotājiem un tā kā valsts uz bankrota robežas dēļ Rail Baltic,bruņošanās un atrodas taupības režīmā mēs nevaram atļauties ķēpāties vēl ar citvalstu ambīcijām.
O jā, pirms 4 dienām ir tapis ziņojums, taču tur nav nekā tāda, lai varētu apgalvot, ka tur ir pārāk daudz saules paneļi. Tur ir norādīts, ka tā ir faktoru kombinācija un nepareiza drošības sistēmu arhitektūra, kas ir pilnīgi loģiski. Tīkls visur strādā kā decentralizēta sistēma, ja ir problēma kādā ķekarā, tad tas tiek atslēgts un pārējā sistēma nedrīkstētu ciest no tā. Šeit tā nenotika. Tieši tāds iemesls ir praktiski VISIEM gadījumiem kad valstī vai lielākā reģionā pazūd elektrība. Var izlasīt par Londonas blackout 2003 gadā. Tur ir tieši tas pats, neliela viena kļūme (drošinātājs uz 1A kur vajadzēja būt 5A – tie ir mikroskopiski drošinātāji, bet tas bija palaidējmehānisms) un papildus nepareiza arhitektūra un sabrūk viss tīkls. Atkārtošos, ka ir valstis kurās viss strādā super. Tā ir tīkla arhitektūras problēma un to novērsīs, būs kāda cita kļūme un atkal novērsīs. Tā tas viss notiek.
Ieguvums sabiedrībai? Ir pierādījums,kas notiek vēja laikā ar sliekām!!!!
Ieguvums sabiedrībai būs kāds – bads un vēža saslimšanas? Visur pasaulē ir pierādīts ka vēja parki ir kaitīgi.
Jūs,maukas tā arī neatbildejat – kur bēgt un kāpēc bēgt cilvēkiem ar epilepsiju?
Tiks radītas jaunas darba vietas,? Cik? Uz cik ilgu laiku? Kas jau strādā celtniecībā,tas strādā – brauks profesionāli celtnieki no firmām. Beidziet vienreiz cilvēkiem makaronus karinat! Strādās jau izskaloti, profesionāli elektriķi un būvnieki.. no Stelpes 100 cilvēki nestrādās diendienā pie tā jūsu ģeneratora. Beidziet vienreiz cilvēkiem melot!
Kur un kā tiks spundēti cilvēki ar epilepsiju?
Kāpēc nav vēljoprojām atbildes uz šo jautājumu?
Sliekas lec no zemes ārā,no turbīnu vibrācijām. Kas ar cilvēkiem notiks? Kur ir atbildes?
mazāk muldi par sava propellera saražotās elektrības pārdošanu biržā, jo kad tas ražos strāvu, tad tieši Latvenergo tev maksās fiksēto cenu, tādu, kā savulaik mazo HES īpašniekiem. Neviena banka tev nedos aizņēmumu taviem propelleriem, ja nebūs garantijas un garantija ir fiksētā cena par ar propelleriem saražoto. Tūristi Austrijā tāpat kā Vācijā un citās Rietumvalstīs brauc skatīties tūrisma objektus, kur pat desmitiem, simtiem kilometru attālumā nav neviena redzama propellera, tā lūk dara Rietumeiropā, nevis kā šeit, pie viesu nama pakša griežas propellers…. Kā arī jābūt pilnīgam profānam fizikā, lai iedomātos, ka, jo vairāk propelleru un saules dārzu, jo Latvija neatkarīgāka no ārvalstu enerģijas un tā kļūs lētāka. Bet, laikam tālab to fiziku un matemātiku tagad “māca” tikai IM statistikai, lai dumjš cilvēks noticētu jebkam.
SM vai nu nozombēts vai stulbs.Maļ vienu un to pašu kā fanātiķis kaut daži komentētāji saprātīgi aizrāda uz muldoņas pretrunām.Citus lamā par nejēgām un tumsoņām,bet pats nejēdz pārliecinoši noformulēt savu apmātību,Viss viņa info sagrābstīts pa kaktiem.Mums patērētājiem birža neinteresē,bet ikmēneša elektrības rēķini kuriem tendence pieaugt.Šai valstī elektrība nekad nepaliks lētāka vienalga cik vēja/saules parkus sabūvētu.
Austrijā cilvēku blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 111 kamēr Latvijā 30 iedzīvotāji. Latvija uz Austrijas fona ir tuksnesis. Tur laikam ir kaut kādi mistiski melnie caurumi, kur tie propelleri griežas un atbaida tūristus no viesu namiem. :)) Interesanti kur tad tie tūristi Latvijā dodas ja ne uz tūrisma objektiem? Smieklīgi.
Ap Vīni, kas visticamāk ir viens no lielākajiem tūrisma galamērķiem atrodas 2 vislielākās rotoru koncentrācijas, tik tuvu, ka no Vīnes redzēt var. Lol. Un iedomājies, lūk šiem štelles tik ietu uzaugšu kamēr teitan onkam viss ir slikti.
neesi jau tu tik stulba, par kādu šeit izliecies, jūsu propelleru saražotās elektrības iepirkšana par fiksēto cenu tas pats OIK vien ir. Pie tam, to jūsu, ar propelleriem saražoto, nolemts iepirkt par tādu pašu cenu, kāda ir mūsu TECos ražotās izmaksa Latvenergo. Tā jūsu “lētā” priekš patērētākiem nav lēta un to cenšas iesmērēt ta’dēl ka tā esot “zaļa” un šis “zaļums” patreiz pasulē dod vislielāko peļņu. Tad pasaki, ja jums tā saražotā enerģija būtu jādod biržā par tolaik esošo “biržas cenu”, kad vējš pūš un visi propelleri ražo un tā cena biržā ir ar (-) zīmi, tad kura banka jums dos to kredītu, ja nebūtu jums ar likumu garantētā “iepirkuma cena”, kura ne ar ko neatšķiras no savulaik mazajiem HESistiem maksātā OIK. Kā arī pasaki, no kuras vietas Vīnē (Austrijā) tie tavi propelleru torņi redzami? Par augstajiem skatu torņiem šoreiz nerunāsim, bet blakus viesu mājai te Latvijā ,tavuprāt, neesot nekas traks…
kā tad ir ar tiem Bavārijas Alpiem, tiem tūristu ļoti iecienītajiem? Cik propelleru tur saskaitīsi? Un Horvātiju, cik tur tos redzēsi ?
Ģaģa, priecīgus Līgo un kārtīgi izgulies. Un nopērc loterejas biļeti, ja vinnēsi nebūs tev problēma rotori naktīs.
Horvātijā ir 364 turbīnas. :))
Rekur speciāli Bauskas lumpurim piemeklēju viesu namiņu pie vēja turbīnas. :)) Pokoje Gościnne POL PETRO. Vari rezervēt booking com tad aizbraukt un pa nakti uzskricelēt plakātus uz kartona par OIK, mirstošo tūrismu utt.
Vīnē var redzēt turbīnas dajebkur, bet ja tu gribi kādu random adresi tad lūdzu – Donaustadt, es tā uz aci saskaitīju ap 10 gab.
lielā naudas kāre arī smagi skar smadzeņu darbību un tās naudas kāres rezultātā jebkura demagoģija laba. Tava demaģoģija par propelleriem ir vienkārši unikāla, jo ir, protams, arī Austrijā un Horvātijā tie propelleri sastopami, bet ne jau tādā daudzumā, kā pie mums iecerēts- LVM tiem jau pusmiljona hektāru rezervējuši savos izcirtumos. tajos, kur pirms 25 gadiem stādītās priedītes knapi cilvēka augumu sasniegušas, šķības greizas. Nebrīnos, savu māti droši vien esi jau “pārdevusi’.
latvietis tādus “līgo” nepazīst, latvietis svin Jāņus. Tie “ļīgo” arī tev vēl no tiem laikiem, kad grūti bija “geņ Jaņisa” izrunāt, un pie tā arī paliki?
Iecerēts un uzbūvēts ir divas atšķirīgas lietas. Uzbūvēts tiks tik daudz cik racionāli to ir darīt. No esošajiem pieteikumiem tie būs kādi 10%. Tāda pat analoģija kā ar saules parkiem, jo arī tur pieteikto jaudu skaits teorētiski bija daudzkārt lielāks, taču uzbūvēja tik cik nepieciešams tirgum. Austrijas un Horvātija un daudzas citas valstis skaidri un gaiši parādā – turbīnas ir labi un nekādas nopietnas problēmas tās nerada un visi mūsu pretisti ir pret visu un visur saskata afēras un tad piefantazē tāaaaadas muļķības. Kaut vai te ir viens kolosāls fantazētājs un izrādās, ka audzis mucā un nemaz nezin kur un kā tur Eiropā būvē tās. Tagad bola platas acis kad uzzinājis ka Vīnē redzamas turbīnas. Bet ko var gribēt no tāda, kurš pat nespēj izlasit šķirkli par Līgo. :))
Matīss Ārons citēdams Garlību Merķeli, rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos Līgā svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.”
Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku.
Nosaukumu Līgosvētki 1903. gadā[4] savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists Emilis Melngailis, kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „Jaunākās Ziņas” apgalvoja, ka vārdu “Līgosvētki” viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.[5]
Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums.
Latvijā katrā trešajā mājā ir saules paneļi. Ko tad valsts atlaiž???? Tieši otrādāk – maksāt vairāk vajag.
Uz to tavu viesu namiņu cilvēki brauc tikai vienu reizi.
Mums te Latvijā pietiek er hesiem.
Brauc uz Mozambiku un vēloties tur, bet arī,ja atļaus.
Kad man sāks maksāt par elektrības stabiem uz mana īpašuma?Man tas ir nopietns apgrūtinājums katru gadu.Par elektrības sadali maksājam pasakainas summas!Faktiski izmanto manu īpašumu,lai varētu pelnīt.
tu tiešām esi tik stulba, nevis izliecies? Jā, Melngailis ierosināja Jāņus pārdēvēt par “līgo svētkiem” , bet visai drīz to atzina par savu kļūdu. Garlībs Merķelis. Tad ko tolaik citu viņš varētu rakstīt, ja no tolaik Jāņu nakti dzirdētā, visvairāk atmiņā iespiedās refrēns “līgo- līgo”, ko arī tagad mēdz skandēt pat nezinot nevienu Jāņiem veltīto dziesmu. Emmiņ, ne tolaik, pat ne 1. brīvvalsts laikā 23. jūnijā nevienam brīvdienu nedeva, ja tā neiekrita svētdienā un šo dienu neviens nesvinēja. Izskatās, savulaik mūsu valdība labu gribēdama 23. piešķīra kā brīvdienu, bet “progesīvie”, kā ar’LGBT kopiena to pārvērta par svētkiem. Bet visos laikos ir bijuši cilvēki, kuri mēģina izcelties, un ja nav ar ko, tad ar savu stulbumu, un, redzams, ir arī bezsmadzeņu sekotāji. Par Vīni Austrijā, nu gan salēji, ka tur no jebkuras vietas propelleri redzami, tie, kas vēja laikā elektrību ražo… Vienīgais, ko aizmirsi savā reklāmā, ka “Vēju parku” projekts ir vien politisks projekts, bez jebkāda ekonomiska seguma, ko apmaksās visi šeit elektrības pircēji, gluži tāpat, kā visus iepriekšējos jau īstenotos ar elektrības ražošanu saistītos projektus, kur labumu guva vien manīgi cilvēki un uz neilgu laiku, bet cenas elektrībai cēlās un celsies. Ak, jā, es-emmiņ, apsveicu tevi ar neievēlēsanu deputāta kārtā, tā kā tagad pilnu krūti var pievērsties savai mīlākajai nodarbei, naudas pelnīšanai ar propelleru reklāmu.
Ir jāatrod citi veidi kā iekustināt ekanomiku. Vēja parki būs savējo nelaime savējiem. No tā cietīs vietējie un skaistā daba, ainava, dzīvā radība. Riebjas klausīties tajos kuri veicina veļa parku ieviešanu.
redzams, visa tava “patiesība” ir vien identa tam tavam apgalvojumam, ka Horvatijā patlaban esot 364 vēja propelleri kas ražo elektrību. Paskaties spogulī, vai tev tik klaji melojot ausis nekust? Bet citiem gan sāk “pampt” no tavu makaronu kāršanas.
Plakanzemi ar lielo muti un smadzenēm rieksta izmērā – Horvātijā šobrīd ir visaugstākais vēja enerģijas īpatsvars starp visām ES valstīm: grafiks un papildus info šajā saitē: https://oie.hr/en/hrvatski-vjetar-najbolji-u-europi/
Šajā saitē plakanzemis var atrast detalizētu turbīnu uzskaiti un adreses un parku nosaukumu – 370 turbīnas un tiek būvētas vēl jaunas:
https://www.thewindpower.net/country_windfarms_en_45_croatia.php
Afēra, oik, melis – realitāte ir cita – babooon with negative IQ. Es jau nerakstu, lai plakanzemjus izglītotu, jo tas ir acīmredzams fakts, ka bez valodus zināšanām viss līmenis aprobežojas ar antivakseru un plkanzemju saitiem krievu valodā un nekāda izglītošana nav iespējama. Es rakstu, lai parādītu, ka plakanzemji kuriem ir skaļa balss ir totāli idioti un tie piesārņo ēteru un tos nekādā gadījumā nedrīkst ņemt vērā. Plakanzemji ir akmens pie kājas mūsu valstij.
tas “lielākais vēja enerģijas īpatsvars” ir vien tavā galviņā, nevis gleznainajā Horvātijā uzbūvētajās turbīnās.
Klasisks piemērs plakanzemja būtībai – plakanzemis pats jautā cik ir Horvātijā turbīnas uz ko saņēma atbildi. Plakanzemis apvaino otro par to ka tas melo. Tad plakanzemim tiek norādīts konkrēts saraksts un adreses turbīnām un raksts par to cik liels vēja enerģijas īpatsvars ir dažādās valstīs tajā skaitā Horvātijā. Uz to plakanzemis atbild, ka es to esmu izfantazējis (lai gan es norādu informācijas avotus, kuri nav nekādā saistībā ar mani vai manām fantāzijām) – jeb vienkārši paziņo, ka zeme ir plakana. Plakanzemjiem ir sava izdomāta realitāte, kurā tiem ir slepena informācija un visas savas neveiksmes tie noveļ uz apkārtējiem, jo īpaši tiem kuri kaut ko lemj un dara. Plakanzemis ir psiholoģiska pataloģija, kura būtu jāārstē.
Lūk piemēram plakanzemis paziņo, ka ” Pie tam, to jūsu, ar propelleriem saražoto, nolemts iepirkt par tādu pašu cenu, kāda ir mūsu TECos ražotās izmaksa Latvenergo”. Tas lūk ir tīrs fantāzijas auglis, jo nav tāda lēmuma, bet plakanzemim tas ir jau noticis fakts. Kurā sēdē un kurš šo pieņēma? To plakanzemis neatbildēs.
Jebkurš var pārliecināties par to ka tāds lēmums nav pieņemts un ka plāns ir pilnīgi pretējs plakanzemja apgalvojumam:
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem:
https://lvportals.lv/dienaskartiba/375383-veja-parku-projektiem-kas-cer-uz-valsts-atbalstu-jadod-cels-tiem-kuri-gatavi-tos-realizet-pasu-spekiem-2025
Par vēja enerģiju nemaksājam četrreiz vairāk
https://rebaltica.lv/2025/02/par-veja-energiju-nemaksajam-cetrreiz-vairak/
un tādai ķirbjagalvai nebija slinkums izveidot falšu vietni par tām 370 vēja turbīnām Horvātijā? Nav tur viņu, toties viņiem ir AES kopīpašumā ar Slovākiju, kā arī pāri par 40 HES un ar biogāzi darbināmās elektostacijas, tā kās “zaļās kvotas” par “atjaunojamo enerģiju viņi ir izpildījuši bez propelleru uzstādīšanas tevis minētajos kvantumos savā mazajā bet skaistajā un tūristu iecienītajā zemītē. Bet, par fiksēto iepirkuma cenu, respektīvi tās neesamību, mazāk muldi, tāda ir un pastāvēs tāpat kā pašlaik OIK, vien zem citas “izkārtnes”. Ja nebūtu fiksētās iepirkuma cenas vēja enerģijai, neviens muļkis(e), tajā skaitā tu, par miljonu un vairāk vērta propellera uzstādīšanu pat nedomātu.
Tabula un raksts ar 34 ārējām atsaucēm. Viltota vikipēdija, viltotas atsauksmes … Kaut gan par to ka Zeme ir apaļa ir miljoniem dažādi avoti un tomēr dažiem tā ir plakana. Viss ok.
https://en.wikipedia.org/wiki/Wind_power_in_Croatia