Valsts proklamēšanas 102. gadadienā 80 komandas Bauskā visas dienas garumā piedzīvoja patriotisku pastaigu «Kūkā 102 svecītes».
Dalībnieku komandas, izmantojot viedierīces, varēja demonstrēt deju «Tūdaliņ, tāgadiņ», videoklipā ierunāt «Es esmu Latvija, Tu esi Latvija, Bauska ir Latvija!» Bauskas Rātslaukumā, atbildēt uz dažādiem jautājumiem par vēsturi, Bausku un Latviju, kā arī atveidot tekvondo cīkstones māsas Tarvidas un veikt citas darbības.
«Bauskas Dzīve» devās šajā patriotiskajā gājienā un iepazina visus 20 pieturpunktus, pa ceļam satiekot citas komandas. Pie Viļa Plūdoņa pieminekļa «Bauskas Dzīve» satika Sandru Lapsu- Ārenti un Andi Ārentu. «Šis ir kas nebijis un ļoti interesants. Ir iespējams ne tikai izstaigāties, bet arī uzzināt ko jaunu,» stāsta komanda, kas atradusi visus kontrolpunktus Bauskā, «ko līdzīgu esam darījuši Līgatnē. Domājam, ka nākotnē arī Bauskā šādus pasākumus, gājienus varētu īstenot vairāk.»
Pie Viļa Plūdoņa pieminekļa komandai vajadzēja minēt, kurš nav dzejnieka sarakstītais dzejolis – «Zaķīšu pirtiņa», «Pūpoliņi» vai «Lietutiņš».
Pie «Latvijas Pasta» Bauskas nodaļas ēkas dalībniekiem vajadzēja izveidot savu pastmarku. To arī darīja Dreimaņu ģimene. «Ir ļoti svinīga svētku izjūta. Ne jau grandiozi koncerti bija tas svarīgākais. Šis ir kas jauns un inovatīvs. Ir gan veselīga pastaiga, gan iespēja iegūt interesantus faktus,» stāsta Lelde. Viņas ģimene vakarā ēdīs pašceptu kūku. «Svinēsim tā, kā pienākas atzīmēt dzimšanas dienu,» uzsver Lelde.
Zīmīgi, ka svētku būtība nebija tikai uzzināt informāciju par 18. novembri, bet par valsts svētkiem kopumā. Pie maģistrāles A7 komandām vajadzēja attēlot vēsturisko fotogrāfiju, kur redzami 23. augusta «Baltijas ceļa» dalībnieki, bet pie Valsts policijas Bauskas iecirkņa ēkas komandām bija jāatbild uz jautājumu par barikādēm. Bija arī jautājums par to, kad Bauskas pils tornī pēc padomju okupācijas atkal uzvilkts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs.
«Ikdienā kopā ar ģimeni dodamies pastaigās, bet šajā reizē var gūt ko jaunu un iepriekš nebijušu,» stāsta Kiseļevu ģimenes mamma Ilze. Viņa pastaigā devās ar bērniem Ivetu, Lauru, Oliveru un suni Bellu. «Šogad nebija iespēja doties vērot svētku salūtu, bet par to neskumstam. Svētkus svinam ģimenes lokā,» atzina Ilze.
Sandru Arāju un meitas Elīnu un Rūtu, kā arī suni Marko «Bauskas Dzīve» satika pie Mūsas gājēju tilta, kur viņas filmēja videoklipu, kā dejo latviešu tautas deju «Tūdaliņ, tāgadiņ». Sandra ar ģimeni svētkus vakarā svinēt plānoja pie vecmammas Dobelē. «Sociālajos tīklos redzējām, ka Dobeles pilsdrupas ir izgaismotas Latvijas karoga krāsās,» teic Sandra Arāja. Viņa arī atzīst, ka šāda svētku atzīmēšana Bauskā ir kas jauns un interesants. Kopā ar ģimeni varējuši atbildēt uz jautājumiem par Latviju, dejot, fotografēties.
«Bauskas Dzīve» pamanīja, ka bija komandas, kas startēja ar velosipēdiem, bija divu cilvēku vienības, gāja arī piecu cilvēku grupas. Pastaigai kopumā bija nepieciešamas divas stundas laika. Aktīvākās komandas piedalījās Bauskas kultūras centra rīkotajā izlozē.
