www.bauskasdzive.lv
No 1. aprīļa līdz 15. maijam Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos tiek organizēta licencēta makšķerēšana. Tas nozīmē, ka konkrētās teritorijās makšķerēt ļauts tikai ar licencēm un drīkst paturēt ierobežotu skaitu vimbu. Mērķis – uzlabot zivju krājumu, aizsargāt tās nārsta laikā, kā arī likt aizdomāties par noķerto zivju racionālu izmantošanu. Makšķernieku biedrībā gan saka – trūkst kontroles iespēju, ķerot nelikumīgus makšķerniekus un skaitot, cik zivju katrs paņem līdzi, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Aleksejs ir ilggadējs makšķernieks, kurš Mēmeles krastos manāms bieži. Kā jau kārtīgs copmanis, viņš nav daiļrunīgs, tomēr kuļķenītē plunčājas divas paprāvas zivis.
Viņam licence ir. Ir bijis arī lielāks loms, un, kā pats saka aiz kadra, – ja visu neapēd pats, atdod kaimiņiem. Tieši racionāla makšķerēšana, domājot par zivju resursiem upēs, īpaši nārsta laikā, ir mērķis dažādiem ierobežojumiem.
Pusotru mēnesi Lielupes, Mūsas un Mēmeles upes posmos drīkst atstāt astoņas zivis licencētajās vietās un piecas citās makšķerēšanas vietās. Par iegūto naudu no licencēm varēs atkal ielaist zivju mazuļus, kā arī kopt upes gultni un nārsta vietas.
“Lai ierobežotu un saglabātu resursus, ir noteiktas dienas, kad drīkst makšķerēt, un ir noteiktas dienas, kad ir saudzējamais laiks. Tātad mums atļauts ir trešdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās un svētku dienās makšķerēt. Pārējās dienās paši atpūšamies un ļaujam zivīm atpūsties,” sacīja Bauskas novada vides speciālists Valērijs Gabrāns.
“Īstenībā jau [makšķernieku] ir ļoti daudz. Nu, tā man grūti pateikt, cik skaita ziņā, cik tūkstošu viņi ir; bet es redzu pēc atpakaļ nodotajām licencēm, ka visi noķer to atļauto normu. Nu, protams, nav jau noslēpums, ka droši vien arī vairāk noķer kā atļauto normu,” piebilda Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns.
Lielākās raizes sagādā tie makšķernieki, kuri neiegādājas licences un neievēro noteikumus. Vājākā vieta zivju resursu saglabāšanai ir kontroles trūkums.
Agrāk Bauskas pusē bija vairāki inspektori, bet tagad viens uz lielu platību.
“Kontroles praktiski nav nekādas, jo arī jāsaprot tas, ka šobrīd šinī reģionā ir tikai viens inspektors, kurš ir Jelgavā. Viņam ir apmēram, es tā kaut kā piemetu, – pie 300 km apsekojamā teritorija, nu tas nav reāli izdarāms,” pauda Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs.
Maksimālais administratīvais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem ir 350 eiro; par rūpnieciskās zvejas pārkāpumu – fiziskai personai 700 eiro, juridiskai – 4300 eiro. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība.
Foto: no arhīva
Labi ka izpļāpājieties.Kur mans vecais tīkls.
Izmiruši kopā ar zivim. ( bet varbūt kā dinozauri?)
Varbūt attiecīgajām instancēm derētu padomāt par algas palielināšanu inspektoriem un kaut kā atvieglot birokrātiju!? Acīmredzot ir maz tādu, kuri par aptuveni 800€/mēn. gribētu ķerstīt “ņepaņimaju”s, braukt uz vides sos izsaukumiem(arī naktīs) un pēc tam atskaitīties un rakties cauri papīru kalniem.
Un cik vēl tam vienam inspektoram gadu.Ja pavecs-ko viņš nasku makšķernieku var noķert.Senāk par tiem inspektoriem smējās.Inspektors bļauj-stāvi.Makšķernieks bēgot atbļauj-stāvi pats,tevi jau neviens neķer.
Kur tad dreijers palicis ,nevar but kad izmetusi ara no barotavas.
Inspektoriem algas nemaksā. Tāpēc dariet ko gribat Bauskas novadā.