Lielgabalu lādiņu un motorpistoļu šāvienu troksnis, granātu sprādzieni, krievu lamuvārdi, komandas vācu mēlē un patriotiski saukļi «Par Latviju!» – tas viss svētdien, 14. septembrī, bija dzirdams Bauskas Ķirbaksalā.
Biedrības «Latviešu karavīrs» dalībnieki kopā ar kolēģiem no Igaunijas šeit demonstrēja 1944. gada kaujas rekonstrukciju. Ap septiņdesmit karotāju atdarināja cīņu epizodes, kad 1944. gadā Sarkanā armija uzbruka vācu armijas pozīcijām. Kopā ar vācu karavīriem savu pilsētu un savu valsti aizstāvēja latviešu brīvprātīgie, arī daudzi Bauskas iedzīvotāji.
Taču pirms šīs «kaujas» pie pieminekļa «Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju» notika svinīgs pasākums. Tajā godināja 1944. gada pilsētas, arī visas Latvijas aizstāvjus. Runājot patriotisko dzeju, mākslinieks Jēkabs Reinis aicināja godināt kritušo Bauskas aizstāvju piemiņu un rosināja nebūt vienaldzīgiem pret pašreiz notiekošo.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks norādīja, ka šis nav piemineklis nacistiem vai nacistiskās Vācijas karavīriem: «Šī ir piemiņas zīme tiem, kas aizstāvēja savu pilsētu, savu valsti. Mēs visi šeit esam ar domu, lai nekad nekas tamlīdzīgs nevarētu notikt.»
Paralēles starp seno dienu un šo laiku notikumiem zīmēja arī citi runātāji. Salīdzinot abas pirms 70 gadiem šeit karojošās lielvaras, tika norādīts, ka tagadējā Vācija ir publiski nožēlojusi tā laika valsts līderu rīcību un neizsaka vēlmi par savas dzīves telpas palielināšanu. Turpretim Krievija ne tikai nav izteikusi nožēlu par savām toreizējām kaimiņvalstīm sagādāto postu, bet ceļ godā un slavē komunistisko diktatūru, tās vadoņus. Izskanēja arī neizpratne, cik vienaldzīgi pret iespējamo kara eskalāciju izturas dažu lielvaru vadītāji. Līdzīgi kā pirms Otrā pasaules kara viens agresors iekaro citu valsti, bet neviens nepauž viņam reālu, stingru nosodījumu.
Latvijas nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija pirms 70 gadiem bija piedalījies Bauskas aizstāvēšanas kaujās. Nedaudz pastāstījis par tā gada cīņu nozīmi, arī viņš aicināja būt modriem un sekot līdzi tam, kā austrumos no mums ļaunuma impērija apdraud brīvas un neatkarīgas valstis.
Bauskas aizstāvju piemiņas pasākumos agrāk aktīvi piedalījās, arī tos organizēja bijušais karavīrs Imants Zeltiņš. Šogad pasākumu viņš nevarēja apmeklēt, jo smaga slimība viņu piekalusi pie gultas. Godināt kritušo brāli leģionāru Danielu Broku, uz pasākumu bija ieradusies codiete Kristīne Grīna. Aizstāvot Latviju pret padomju okupantiem, brālis tika ievainots, pārvests uz hospitāli Vācijā, kur mira. Bauskā K. Grīna ierodas godināt sev tuvā cilvēka piemiņu.
Pēc pasākuma, kurā par īpašu patriotiski svinīgo noskaņu gādāja vīru kopa «Vilki», sanākušie devās uz Ķirbaksalu. 70 gadus senu kauju rekonstrukciju vērot bija ieradušies vairāki simti Bauskas, arī tālākas apkārtnes iedzīvotāji. Lādiņu troksnis, granātu sprāgšana, liesmu un dūmu stabi bija patiesi iespaidīgi. Sprādzienu brīdī nodrebēja visa apkārtne. Aplausi par iespaidīgajiem trokšņiem mijās ar baiļu grimasēm sanākušo sejās.
Kāds vīrs, kas bijis šo notikumu aculiecinieks, norādīja, ka šie pāris sprādzienu bijis nieks, salīdzinot ar to elli, kas Bauskas pusē realitātē darījusies. Vēstures skolotājs Dainis Cipulis «Bauskas Dzīvei» atzina, ka savulaik padomju filmās ne tādas vien kauju epizodes skatītas. Tomēr šo kaujas rekonstrukciju viņš atzīst par lietderīgu tieši jaunāka gadagājuma cilvēkiem.
Zemnieks Aldis Auza no Rundāles novada «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka šī kauju rekonstrukcija sniegusi kaut nelielu priekšstatu par tām šausmām, ko cilvēkiem var radīt karš. Viss pasākums kopumā, viņaprāt, veicinājis patriotisma jūtas sanākušajos. «Stāvoklis mums tuvējos kaimiņos tiešām ir satraucošs. Saņemot informāciju par notikumiem Ukrainā, es jūtu sarkanu elpu pakausī. Tas nav patīkami. Taču vienlaikus es apzinos – ja vajadzēs, iešu, cīnīšos un aizstāvēšu savu valsti. Esmu pārliecināts, tādi būs vairākums Latvijā dzīvojošo,» tā A. Auza.
Kāda sieviete, kauju troksnī klausoties, jutās ļoti samulsusi, satraukta, «Bauskas Dzīvei» viņa pauda vēlējumu, lai nedod Dievs ko tādu piedzīvot pa īstam.
