Aicina uz grāmatas “Mežotnes zemes Lielupes krastos” atvēršanas svētkiem

Sestdien, 14. oktobrī, Mežotnes pagasta daudzfunkcionālajā centrā “Strēlnieki” notiks Edgara Strazdiņa grāmatas “Mežotnes zemes Lielupes krastos” atvēršanas svētki, portālu informēja grāmatu apgādā “Madris”.

Grāmata “Mežotnes zemes Lielupes krastos” ir pētījums kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un veltījums visiem mežotniekiem, īpaši tiem, kuru likteņi ir savijušies abos upes krastos. Minētais darbs izdots ar  Bauskas novada pašvaldības un “Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2023” finansiālu atbalstu.

Plānots, ka grāmatas atvēršanas svētkos autors stāstīs par sava darba tapšanas peripētijām, meklējumiem un negaidītiem atklājumiem, par tuvo un tālo vēsturi, par dzimtām, to saknēm, par cilvēkiem dažādās dzīves situācijās. Grāmata bagāta ar kultūrvēsturisko materiālu, ar stāstiem par tādām dzimtām kā mākslinieks Mārtiņš Zaurs, dzejnieks Vitauts Ļūdēns, literatūrzinātnieks un folklorists Jānis Alberts Jansons un daudziem citiem.

Pasākumā tiks izstādītas Jēkaba Bullīša, Jāņa Liepkalna, Edvīna Strazdiņa gleznas, muzicēs Juris Ārens. Darbosies arī grāmatu galds. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

UZZIŅAI

Edgara Strazdiņa izpētes darbs par Lielupes labo krastu  ir turpinājums autora pirmajai grāmatai “Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm”. Vēsturiskais Mežotnes pagasts pletās abpus Lielupei: kreisajā pusē bija Mežotnes baznīca, kultūras dzīves epicentrs ar Viesturkalnu un Ozoldārza brīvdabas estrādi, Grāvendāles pamatskola un pienotava, spēcīgas vecsaimniecības, bet labajā krastā atradās pagasta administratīvais centrs – pagastmāja, doktorāts, nespējnieku nams, pasts, telefona centrāle un pamatskola.

Pirmās brīvvalsts laikā Mežotne tika izvēlēta par lauksaimniecības izglītības un zinātnes citadeli, lauksaimniecības vidusskola kļuva par nacionālāko un patriotiskāko mācību iestādi valstī, Mežotnē darbojās ķieģeļu un kaļķu ražotne. No šī Lielupes krasta ir nākušas  daudzas radošās personības: rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki. Mežotnes nedalāmību nodrošināja pārceltuves un gājēju tiltiņi.