Desmit gadi ES sekmējuši ekonomisko stabilitāti un drošību, bet
bremzējuši mazos uzņēmējus un mazos lauksaimniekus, aģentūrai LETA paudis Rundāles pašvaldības vadītājs, izvērtējot desmit gadus, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES).
Rundāles novada domes
priekšsēdētājs Aivars Okmanis (“Cilvēkiem un zemei”) uzskata, ka patiesi
novērtēt, cik Latvijai ir bijis liels ieguvums vai zaudējums no
iestāšanās ES, būs iespējams tikai daudz ilgākā laika periodā.
“Šobrīd mēs varam runāt tikai par acīmredzamajiem procesiem, kas
noris sabiedrībā tagad. Iestāšanās ES, pirmkārt, sniegusi kopējo
drošību, tostarp finanšu palīdzību krīzē un cerību nenokļūt atkal
totalitāra režīma “savienībā”,” pauda Okmanis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka, patiecoties ES, ir kļuvis iespējams realizēt
dažādu fondu projektus, uzlabot infrastruktūru un iedzīvotāju dzīves
kvalitāti lauku teritorijās.
“Tomēr ir arī zaudējumi. Pirmkārt, mēs pazaudējām tos cilvēkus, mazos
ražotājus, kuri savā viensētā audzēja lauku produkciju un realizēja
vietējā tirgū, tika aizvērtas kautuves, gandrīz likvidēta lopkopības
nozare. Zemnieki pārkvalificējās uz graudu un rapša audzēšanu,
izveidojot lielsaimniecības. Mazie lauksaimnieki, kuri nespēja
pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem, vai nu aizgāja pagrīdē, vai
pārtrauca savu eksistenci,” skaidroja Okmanis.
Viņaprāt, robežu atvēršana sekmēja iedzīvotāju aizplūšanu uz citām ES
valstīm. Darbu laukos atrast ir kļuvis gandrīz neiespējami, tāpat kā
darbaspēku. Ar katru gadu samazinās skolēnu skaits, apdraudēta ir šo
lauku skolu turpmākā pastāvēšana. Lai iegūtu uzturēšanās atļaujas,
īpašumus sāk izpirkt ārzemnieki. Šie zaudējumi nav noslēpums daudziem.
“Gandrīz katrā ģimenē kāds tuvinieks, draugs, paziņa strādā Vācijā,
Īrijā, Anglijā. Šobrīd mēs sākam runāt par nepieciešamību atgriezt šos
cilvēkus atpakaļ, vienlīdz labi apzinoties, ka piedāvāt tādus pašus
darba un dzīves apstākļus šā brīža Latvijas ekonomika nevar,” skaidroja Rundāles novada domes priekšsēdētājs.
“Kāda būtu Latvija, ja tā nebūtu iestājusies ES? Lielākais ieguvums –
mēs paši varētu lemt par daudziem svarīgiem jautājumiem. Tikai – vai
mums pietiktu vieduma un prāta lemt pareizi? Uz šo jautājumu ir grūti
atbildēt. Iespējams, ka pirms desmit gadiem mums šķita, ka tas nav mums
pa spēkam,” secina Okmanis.
