Bauskas pilī 21. augustā notika Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Ilgtspējīga lietusūdens kanalizācijas apsaimniekošana Lielupes baseina vides kvalitātes uzlabošanai» noslēguma konference. Par paveikto atskaitījās projekta partneri no Dobeles, Bauskas, Jelgavas, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), arī trim Lietuvas pašvaldībām – Pasvales, Pakrojas, Akmenes.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas apvienotā tehniskā sekretariāta vadītāja Antra Jansone ziņoja par sešos gados paveikto Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā. Vairāk nekā 600 partneriem īstenojot 120 pārrobežu projektus, no 2007. līdz 2013. gadam abās valstīs apgūti 60 miljoni eiro. Šo projektu īstenošanā līdz ar citiem iesaistījusies arī Bauskas novada pašvaldība.
Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Laine Baha ziņoja par Bauskā divos gados paveikto, sakārtojot lietusūdens novadīšanas sistēmas Pionieru, Zemgaļu un Krasta ielā. Izbūvēts maģistrālais lietusūdens kolektors Pionieru ielā, atjaunoti segtie un vaļējie ūdens uztvērējgrāvji un novadakas. Krasta ielā izbūvētas lietusūdens attīrīšanas iekārtas. Tāpat darbi veikti Pilskalna, Kareivju, Strēlnieku, Sporta, Miera, Liepu un Kraujas ielā. Pēc šo darbu veikšanas krietni samazinājusies Bauskas ielu kvartālā starp Zaļo un Krasta ielu applūšana intensīvā lietus laikā, kā tas, piemēram, bija 2009. gada vasaras lietavās. Tad «ezeri» bija izveidojušies Korfa dārzā, Uzvaras un Baznīcas ielas krustojumā un citviet pilsētā.
Kopumā projektā Bauskas novadā apgūti vairāk nekā viens miljons eiro. Šī nauda izlietota būvniecības darbu veikšanai, ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanas vadlīniju izstrādei, projektu publicitātei un citām aktivitātēm.
Konferencē tika ziņots arī par citiem šajā programmā īstenotiem projektiem. Interesantu un noderīgu pētījumu bija veikuši LVĢMC speciālisti. Vecākā speciāliste Marta Smita iepazīstināja ar pētījumu par nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem, to pārmaiņu tendencēm ilggadīgā periodā Lielupes baseinā. Pētījumā ietverta informācija par lietusūdeņu ķīmisko sastāvu, pazemes ūdeņiem un notekūdeņiem.
Tā mērķis bija ūdens kvalitātes uzlabošana Lielupes baseinā Zemgalē un Lietuvas pierobežas reģionos. Tas nepieciešams, lai mazinātu apdzīvoto teritoriju applūšanas draudus.
Pētot lietus periodus, speciālisti secinājuši, ka arvien biežāki kļūst gadījumi, kad diennaktī nolīst dekādes norma. Vasarā Bauskas pusē tā ir 20 milimetru. Taču 1982. gada 14. jūlija lietusgāzē 104 milimetri nolija pāris stundās. Pētījumi rāda, ka šādām pārdesmit minūšu intensīvām lietusgāzēm ir tendence atkārtoties arvien biežāk. Analizējot nokrišņus ziemas periodā, Lielupes baseinā iezīmējas arvien mazāks sniega segas biezums. Tāpat secināts, ka Lielupes baseina rietumu puse – Dobeles apkaime – ir saulainākais reģions Latvijas iekšzemē. Te konstatēts mazākais vidējais nokrišņu daudzums gadā.
Pētījums par šādām ilggadējām tendencēm ir noderīgs pašvaldībām, plānojot lietusūdens kanalizācijas sistēmu izbūvi. Pētījumā sniegta nozīmīga informācija, kuru vērts ņemt vērā, plānojot lietusūdens kanalizācijas sistēmu kapacitāti nākotnē, kā arī izstrādājot plānus plūdu draudu novēršanai un mazināšanai. Šis pētījums pieejams Bauskas pašvaldības mājaslapā.
SIA «Grupa 93» pārstāvja Jurija Kondratenko un vides un ūdenssaimniecības specialitātes inženieres Dainas Ieviņas ziņojumā izskanēja piedāvājums pilsētvidē ieviest inovatīvus lietusūdens kanalizācijas apsaimniekošanas risinājumus. Izmantojot projekta finansējumu, speciālisti izstrādājuši kopējas vadlīnijas ilgtspējīgai lietus kanalizācijas pārvaldībai, kurās ietverta Zviedrijas un Dānijas pieredze lietusūdens kanalizācijas apsaimniekošanā. Kā inovatīvs risinājums te tika prezentētas dažādas atklātās lietusūdens kanalizāciju sistēmu būves. Lietusgāžu un ilgstošu lietavu laikā tās ir efektīvākas nekā slēgtās kanalizācijas, kuras nespēj īsā laikā novadīt pārmērīgi lielus apjomus lietusūdeņu. Atklātie notekgrāvji, baseini zālājos, speciāli izbūvēti dīķi lietus laikā spēj uztvert lielu daudzumu ūdens. Savukārt sausuma periodā tie var kalpot kā interesanti vides objekti, to uzturēšana un remonts ir lētāks nekā slēgtajām kanalizācijas sistēmām.
Konferencē A. Jansone norādīja, ka programma turpināsies, nākamā gada sākumā varētu būt zināmas aktivitātes, kurās atkal varēs iesaistīties. Programmas finansējums iecerēts pārrobežu integritātes attīstībai. Bauskas novadam saistošs varētu būt projekts par ceļa Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža sakārtošanu gan Latvijas, gan Lietuvas pusē. Būs projekti, kuros varēs iegūt finansējumu sociālās iekļaušanas programmu īstenošanai. Tāpat vairākas aktivitātes paredzētas valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai. «Programmas atbalstāmo pasākumu saraksts ir ļoti plašs. Ceru, ka pierobežas pašvaldības Latvijā, arī Lietuvā atradīs iespējas iesaistīties,» sacīja A. Jansone.
