Lai savlaicīgi konstatētu un novērstu bakteriālās iedegas tālāku izplatību, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori ir apsekojuši bakteriālās iedegas perēkļus dažādās Latvijas vietās, tostarp arī Iecavas novada Dzelzāmurā, portālu informēja
VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.
Komentējot redzēto, D. Ūdre atklāja, ka inspektori nav guvuši apstiprinājumu par bakteriālās iedegas atkārtotu konstatēšanu Iecavas novadā. Dzelzāmura buferzonas – trīs kilometru teritorijas ap infekcijas perēkli – apsekojumu inspektori ieplānojuši jūlijā, jo tad bakteriālās iedegas «Erwinia amylovora» vizuālās pazīmes ir izteiktākas un dabā saskatāmas.
Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadā pagājušā gadā bakteriālā iedega nav konstatēta. Lai novērtētu šī gada situāciju, šajās teritorijās pārbaudes notiks pēc mēneša, informēja D. Ūdre.
VAAD speciāliste skaidro, ka slimības izplatības riska periods ir saimniekaugu – ābeļu, bumbieru, pīlādžu, klinteņu un vilkābeļu ziedēšanas laiks, kad baktērijas izplatās ar vēju, bitēm, citiem kukaiņiem un putniem.
Bakteriālo iedegu buferzonā noteikti ierobežojumi – bakteriālo iedegu saimniekaugu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus.
Bakteriālās iedegas raksturīgākie simptomi – ziedi novīst, nomelnē, bet nenokrīt un paliek pie auga, pumpuri, lapas un jaunie dzinumi novīst, augļi iet bojā, bet nenokrīt. Kopumā koki izskatās kā deguši, turklāt bojātā miza vietām uzpūšas un plaisā.
Ja koks ir inficēts ar bakteriālo iedegu, tas agrāk vai vēlāk aizies bojā, un vienīgais veids, kā ierobežot bakteriālo iedegu, ir inficēto saimniekaugu iznīcināšana.
Pagājušajā gadā augļu kokiem un dekoratīvajiem stādījumiem bakteriālā iedega «Erwinia amylovora» konstatēta astoņās vietās Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionā. Pērn VAAD inspektori veikuši 1154 pārbaudes bakteriālās iedegas atklāšanai. Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007. gada jūlijā.
