Kristīne Sēnele
Bauskas novada dome apstiprinājusi «Viduslatvijas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2024. – 2028. gadam». Kaut tas vairāk raksturojams kā vispārīgs politikas plānošanas dokuments, tomēr tajā izvirzīto mērķu sasniegšanā jāpiedalās būs mums visiem atkritumu radītājiem.
Plāna pasākumi ir vērsti uz atkritumu rašanās novēršanu, atkritumu kā resursu izmantošanu, atkritumu bīstamības novēršanu, apglabāto atkritumu daudzumu samazināšanu, domājot par klimatneitralitāti un ekonomikas zaļā kursa transformācijas ieviešanu, kā arī vides aizsardzību – tā kopsavilkti šī dokumenta mērķi.
Vienkāršojot – iedzīvotājiem būs jāmācās radīt mazāk atkritumu un saražotos šķirot jaudīgāk. Savukārt pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem šķirošanas iespējas un pieejama, efektīva infrastruktūra, kā arī jādomā, kā vairāk atkritumu pārstrādāt.
Daži no skaitliskajiem mērķiem, kuri izvirzīti atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir ambiciozi, un termiņi pavisam tuvi, piemēram, 2035. gadā poligonos jāapglabā tikai 10% no saražotā sadzīves atkritumu daudzuma (pašreizējais apjoms veido 50 – 60%), jau uz nākamā gada nogali pārstrādātai no šķirotā iepakojuma jābūt pusei pašreizējo 20% vietā.
Veidos laukumus šķirošanai un kompostēšanai
Plāna mērķu sasniegšanai Bauskas novadā pašlaik paredzēti vairāki pasākumi. Vispirms jau ne mazāk kā divas reizes gadā tiks īstenoti atkritumu šķirošanu veicinoši pasākumi. «Bauskas novada komunālservisa» (BNKS) valdes loceklis Uģis Saukums vienu šādu pasākumu sola pavisam drīz. Tas būs adresēts daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, mudinot viņus šķirot bioloģiskos atkritumus un izglītojot, kā tas pareizi paveicams.
Iedzīvotāji var cerēt arī uz konteinertipa lietu un mantu apmaiņas punktu atkritumu šķirošanas laukumā. Vadoties pēc pieprasījuma, aktualizēs šķiroto atkritumu izvešanas maršrutus.
Arī rūpīgi sašķirojot, vienmēr paliek atkritumu daļa, kura nav pielietojama, tāpēc Bauskas novada aktivitāšu sarakstā rosināta ideja par mazas jaudas reģenerācijas jeb sadedzināšanas iekārtu. Pagaidām gan tiek pētīta pieredze un rēķināts, vai tādai iekārtai būtu pietiekams ekonomiskais pamatojums. Iecerēts iesaistīties arī dalīti vākto atkritumu viedo un pazemes sistēmu attīstības projektā.
Plānots izbūvēt jaunus atkritumu šķirošanas laukumus Iecavā un Vecumniekos. U. Saukums pastāsta, ka viena šāda laukuma potenciālā teritorija jau ir apzināta – tā ir BNKS ražošanas bāze Iecavā, Edvarta Virzas ielā. Šādā laukumā, kur nododami dažāda veida atkritumi gan bez maksas, gan par samaksu, turklāt būtu jānodrošina arī atsevišķu bīstamo atkritumu, piemēram, elektropreču, tehnisko eļļu, savākšana, nepieciešams pastāvīgs darbinieks, un laukums jāizveido atbilstoši prasībām. U. Saukums cer, ka līdz šā gada beigām Iecavā laukumu izdosies izbūvēt. Pēc tam kārta būs Vecumniekiem, kur arī zināma potenciālā, BNKS piederoša teritorija, taču nepieciešams vēl saskaņojums ar Valsts vides dienestu.
Tāpat novadā paredzēts ierīkot 18 dārza un parka zaļo atkritumu kompostēšanas laukumus, jo šis ir atkritumu veids, ko var netransportēt, bet pārstrādāt uz vietas. Paredzēts, ka kompostēšana šajās vietās notiks dabiski, neizmantojot nekādas iekārtas. Tomēr, kā uzsvēra U. Saukums, arī šajos laukumos nepieciešams darbinieks un nožogojums. Darbiniekam jāuzrauga, lai cilvēki neved arī sadzīves atkritumus un neveidotos stihiskas izgāztuves, tāpat jāveic uzskaite, kas ļoti svarīga, cenšoties izpildīt atkritumu pārstrādes mērķus.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs norādīja, ka pagaidām šiem pasākumiem nav noteikti konkrēti izpildes termiņi. Savukārt nepieciešamais finansējums tiks piesaistīts no Eiropas struktūrfondiem, piedaloties projektu konkursos.
Kā informēja SIA «Getliņi eko» vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska, pašvaldības var īstenot arī citas aktivitātes, kas plānā nav paredzētas. Pasākumu ieviešana var sākties jau šajā gadā, taču to varētu kavēt tas, ka katrai aktivitātei pretim jābūt finansējumam. Šajā plānošanas periodā galvenokārt dalītajai vākšanai un savākto atkritumu pārstrādes veicināšanai atvēlēti 40 milj. eiro, kas gan esot krietni nepietiekami.
Līdz 30. jūnijam jāizveido reģionālais centrs
Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionā bez Bauskas novada ietilpst arī Rīgas valstspilsēta, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novads. Reģions ir ar lielu (teju viens miljons) iedzīvotāju skaitu, kas gadā rada aptuveni 500 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu. «Viduslatvijas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns» ir jāapstiprina visās minētajās pašvaldībās. Paredzams, ka tas notiks līdz aprīļa beigām.
Plānu izstrādāja SIA «Getliņi eko», taču tas apspriests kā ar pašvaldībām, tā iedzīvotājiem. Tieši ierosinājumu birums iekavējis plāna apstiprināšanu. Tas veidots saskaņā ar ES direktīvām, kā arī nacionālo Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Plānā noteiktie mērķi saskan ar valstij un kopumā Eiropas Savienībā noteiktajiem, ja vien valsts jau nav aizsteigusies tiem pa priekšu.
Lai plānu pēc tam ieviestu, iesaistītajām pašvaldībām jāizveido arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs – te termiņš 30. jūnijs. Centru plānots veidot uz «Getliņi eko» bāzes. Tā izmaksas paredzēts segt no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas ieņēmumiem, neveicot finansēšanu no pašvaldību budžeta. Pašlaik, kā informēja I. Romānovs, notiek aktīvas juridiskas diskusijas, un 23. aprīlī plānota arī tikšanās, piedaloties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
L. Dukaļska skaidro, ka centrs būs tā izpildinstitūcija, kura nodrošinās plāna ieviešanu pašvaldībās un tā koordinēšanu. Katru gadu paredzēts novērtēt plāna izpildi un nepieciešamības gadījumā to pārskatīt. Šāds plāns esot absolūts jaunums, taču speciāliste cer, ka to izdosies sekmīgi ieviest.
Centra pārziņā būs arī iedzīvotāju izglītošana, un kā aktuālākā tēma izvirzīta bioloģisko atkritumu šķirošana. Tāpat centra uzdevums būs apkopot precīzus datus par saražotajiem atkritumiem novados, jo, kā skaidro U. Saukums, ir ne tikai sadzīves atkritumi, bet arī depozītsistēmā nodotie, būvniecības, medicīnas, lauksaimniecības. Arī plāna izstrādātāji saskārās ar problēmu, ka pilnvērtīgus datus pašlaik iegūt nevar. Precīzi skaitļi vajadzīgi arī tāpēc, ka tas ļaus apzināt, cik tad no visa savāktā ir pārstrādāts.
Foto: no arhīva
Ziniet, arī Latvijā vajadzētu atkritumu nodošanas/šķirošanas punktus, kur nodokļu maksātājs var pa brīvu nodot savas vecās mēbeles, elektropreces utt.. šādi atkritumu nodošanas plači ir Skandināvijā. Tad nebūtu arī mums te piedrazoti meži utt..
Elektropreču nodošanas punkti ir visā Latvijā, tostarp lielveikalos priekš mazās sadzīves tehnikas. Mēbeles un lielgabarītu ikdienā gan par maksu arī var nodot vietējā atkritumu laukumā, bet ik pa laikam pašvaldība rīko akcijas, kur šos atkritumus pieņem BEZ MAKSAS un vēl arī atbrauks pakaļ.
Ja azbests ir kaitīgs un mērķis ir to savākt, lai mazinātu kaitējumu videi, tad azbesta atkritumus būtu jāpieņem par velti vai ar piemaksu. Ja mērķis ir nopelnīt, tad ir kā pie mums.
Jā,tie šīfera gabali un ne tikai gabali katrā vārtrūmē mētājas.Kur tos likt,ja tonnu nododot vēl jāpiemaksā 560 e🤯
Vienkāršojot – iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk…
Kur palika piecgade trijos gados?
cik daudz ir valstī to “domātāju”, kas domā, ka domā ko darīt ar atkritumiem. Bet pasaulē, kā arī mūsu valstī valda citi likumi, ekonomikas likumi- ražot vairāk un lētāk, lai radītu lielāku peļņu ražotājiem un celtu valsts kopproduktu. Un tas nu ir galīgi pretim tiem “atkritumu domātājiem”, jo ik sekundi pasaulē tiek saražoti miljoniem preču, kas pēc īsa laiciņa jāizmet, precei pat nesasniedzot garantijā paredzēto kalpošanas laiku, bet mēs un visā pasaulē tos štruntus par lētu naudu ražojam un ražojam, ir darbs, ir peļņa un ir garantētie atkritumi neiedomājamos apmēros. Un, protams, ir arī miljonāri, kas uz šiem atkritumu kalniem ne slikti dzīvo, jo kuri tad ir tie, kas lielākoties pievāca atkritumu biznesu- bijušie un esošie miljonāri. Tā kā domājiet vien.