Antra Ērgle
Bauskas novada domē vēl lemj, kurā pašvaldības mājaslapas sadaļā un datumā publiskot lēmumpieņēmēju amatpersonu atalgojumu, turklāt vēl precizējot, tieši kādu atlīdzības daļu ik mēnesi atklāt sabiedrībai.
Jau vēstīts, ka februārī stājusies spēkā jauna norma Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas noteic pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm savās tīmekļvietnēs ik mēnesi publiskot informāciju par lēmumu pieņēmēju un sagatavotāju amatpersonu atalgojumu. Kā sākotnēji nacionālajos medijos skaidroja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, jaunā regulējuma mērķis ir padarīt valsts pārvaldi caurskatāmāku un vairot sabiedrības uzticēšanos varas institūcijām. Lēmumu par amatpersonām, kuru atalgojumu publicēs internetā, pieņem iestādes vadītājs.
Taču pašvaldībās esot radies jautājums, kuras amatpersonas iekļaut publiskojamās atlīdzības sarakstā, un vai jāpublicē tikai tā atalgojuma daļa, ko amatpersonas saņem kā lēmumu pieņēmēji vai sagatavotāji.
Kā «Bauskas Dzīvei» skaidro Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (NA): «Šādi jautājumi pašlaik ir visās pašvaldībās. Piemēram, ir darbinieks, kurš kādā komisijā ir amatpersona, bet viņam par to nemaksā. Līdz ar to viņa pamatalga, kā es saprotu, nav jānorāda. Te ir runa tikai par to daļu, ko viņš saņem kā amatpersona. Pašlaik jaunā norma pašvaldībās dažādi tiek interpretēta, mēģinām rast skaidrojumus.»
Bauskas novada administrācijas vadītājs Edgars Paičs informē: «Pagājušajā nedēļā pašvaldībā saņemta Saeimas juridiskā biroja vēstule, kur sniegta atbilde, ka pēc šī likuma jāpublisko tikai tā atalgojuma daļa, ko darbinieks kā amatpersona saņem kādā komisijā. Tā atalgojuma daļa, ko viņš saņem kā pašvaldības darbinieks, netiks publicēta. Te ir divas atšķirības – izšķērdēšanas likumā definētās amatpersonas un tās, kas izriet no valsts pārvaldes iekārtas likuma. Te ir runa par tiem, kas pieņem publiskās pārvaldes lēmumus. Te ir deputāti, atsevišķas komisijas un iestāžu vadītāji. Tas neattiecas uz visām amatpersonām, kas strādā pašvaldībā.»
Uz laikraksta jautājumu, vai pašvaldībā mēģina atrast veidu, kā pēc jaunā normatīva atklāt iespējami mazāk informācijas, E. Paičs atbildēja: «Mēģinām rast skaidrojumu, lai publiskotu pareizu informāciju, kas izriet no likuma 92. panta tvēruma. No mūsu puses ir bijis jautājums valsts iestādēm, kuru amatpersonu atalgojums būtu publicējams. Pašlaik notiek diskusijas, kuras amatpersonas ietver minētais pants. Noskaidrojam pareizo veidu, kā informāciju publiskot, lai nerastos iebildumi pret pašvaldību no darbinieku puses, kāpēc viņu atalgojums ir publiskots, ja likuma tvērumā tas neietilpst.»
Pašvaldības pārstāvji norāda, ka visu amatpersonu atlīdzība deklarācijās ir publiski pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā. Jāpiebilst gan, ka ieņēmumu deklarācijas iesniedz reizi gadā, bet jaunā regulējuma nolūks ar amatpersonu atlīdzības publiskošanu reizi mēnesī bija arī mazināt iespējamu korupcijas risku.
A. Mačeks piebilst, ka pašvaldības reizi mēnesī publicētie atalgojuma dati «nesakritīs ar VID norādīto atalgojumu, jo tur parādīsies pilna informācija».
E. Paičs apliecina, ka Bauskas novada dome pirmo amatpersonu lēmumpieņēmēju atalgojuma sarakstu publicēs martā ar februārī aprēķināto atlīdzību, lai gan vēl nevar pateikt, kurā mājaslapas sadaļā to ievietos.
«Pagājušajā nedēļā iznākuši Ministru kabineta noteikumi par termiņu, cik ilgi jāglabā un jāpublicē šī informācija, proti, mēnesi, un pēc tam jāpublicē nākamais saraksts, tātad to mainīs ik pēc mēneša. Arī amatpersonu saraksts varētu būt mainīgs. Sarakstu ar amatpersonām, kuru atalgojumu publisko, apstiprinās Bauskas novada domes priekšsēdētājs,» piebilst administrācijas vadītājs.
Kā ziņots, jaunā norma par amatpersonu atalgojuma publiskošanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredz, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums katru mēnesi savās tīmekļvietnēs publiskot informāciju par amatpersonām aprēķināto atalgojumu, norādot amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto atalgojumu. Būs jāsniedz informācija arī par papildu piemaksām un prēmijām.
Tieši tāda ir pašvaldības būtība – tā ir slēgta arodbiedrība, kura primāri rūpējas par savas arodbiedrības dalībniekiem (ir arī cits nosaukums šai arodbiedrībai – atsauce Soprano ģimene). Iespēja, ka pašvaldība primāri strādātu sabiedrības interesēs un kāpinātu savu efektivitāti ir tikai mīts uz papīra. Tieši tāpat ir degradēts deputāta institūcija, tā ir saplūdusi ar izpildvaru un vairs nepārstāv iedzīvotāju intereses attiecībā uz pašvaldības kā iestādes kontroli.
vai tad viņi, tur pašvadībā, valdībā neskaitās paši labākie, izcilākie no mūsu vidus? Vai tad tās amatpersonas kaut novadā neieceļ tie paši izcilākie iedzīvotāji, tie, kurus mēs viņu izredzētības pēc deputātos esam iecēluši? Vai tieši viņi smagi strādājot valdībā, Saeimā nerada likumus, šeit novadā saistošos noteikumus, kuros obligāti jāiestrādā kāds ‘caurums”, divdomība, vien pašiem likuma radītājiem saprotam? Kaut arī dabā jau labu laiku novērots, ka vilki no sarkanajiem karodziņiem vairs nebaidās…
Satversmes tiesai atkal būs darbiņš. Ar vienu spriedumu nepietiek.