Atvadīšanās no Skujenieka notiks sestdien

Rīgas Krematorijas Lielajā zālē sestdien, 30.jūlijā, plkst.10 notiks atvadīšanās no pirmdien, 25.jūlijā, mūžībā aizgājušā dzejnieka Knuta Skujenieka, sociālajā medijā “Facebook” norādījis Jānis Skujenieks.

K. Skujenieks dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā, rakstnieka Emīla Skujenieka ģimenē. Dzejnieka māte Marija Zauerhāgena nomira, kad Knuts nebija pat gadu vecs. To, ka tēvs dzīvi Rīgas literātu bohēmā apvienot ar bērnu audzināšanu nespēj, drīz atskārtusi vecmāmiņa Anna Skujeniece. Viņa Knutu un brāli Leonu aizvedusi pie sevis uz Mūru dzirnavām Kurmenē, un turpmākās rūpes par zēniem uzņēmās vecvecāki. Knuta Skujenieka vectēvs šeit bijis dzirnavnieks. Vecāmāte saņēmusi visus Kurmenes jaundzimušos bērniņus, jo strādājusi par vecmāti. Vectēva Jura Skujenieka dzirnavās K. Skujenieks nodzīvoja no trīsdesmito gadu beigām līdz pat piecdesmito sākumam, kad sākās skolas gaitas Rīgā. Emīls Skujenieks dēlus mēdza apmeklēt līdz 1944. gadam, kad devās bēgļu gaitās.

K. Skujenieks studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, beidzis Mihaila Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1962. gadā viņš tika notiesāts uz septiņiem gadiem soda nometnēs par pretpadomju propagandu, sodu izcietis Mordovijā, reabilitēts 1989. gada jūnijā. Pēc atgriešanās Latvijā Skujenieks pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. Viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena, viņš latviskojis daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas.

Padomju gados K. Skujenieks septiņus gadus pavadīja lēģerī Mordovijā par līdzdalību tolaik neatļautā Latvijas neatkarības grupā. Taču vairāk pārestību rakstnieks izjutis pēc atgriešanās no izsūtījuma vietas, jo viņa dzeja un tulkojumi kādu laiku tika ignorēti. Neraugoties uz to, literāts ir pilns optimisma un humora.

2001. gadā iznākusi unikāla K. Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata «Dziesma, ej viegli pa manu sirdi», kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Knuta Skujenieka atdzejojumā.

K. Skujenieks apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni, 2. šķiras Atzinības krustu.

2008. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par «Rakstiem», kas izdoti astoņos sējumos. K. Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu – 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā. K. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.

2014. gada rudenī K. Skujenieks «Gaismas pilij» uzdāvinājis savu bibliotēku – 5000 grāmatu, rokrakstu un skaņuplašu.

Mūru dzirnavas iedibinājušas tradīciju katra septembra pirmajā sestdienā rīkot Dzejas dienas ar Knuta Skujenieka līdzdalību. Latvijas Simtgades gadā šeit tika iestādīti Skujenieku ozoli, pie kuriem ir piemiņas akmens. Kamēr veselība ļāva, Knuts Skujenieks bieži apmeklēja Kurmeni.

Foto:Lsm.lv