www.bauskasdzive.lv
Rundāles multifunkcionālajā centrā šonedēļ bija sarīkoti grāmatas «Angļu rozes vārds» iepazīšanas svētki. Izdevumā neparastā veidā attēlotas un aprakstītas angļu meistara Deivida Ostina selekcionētās vēsturiskās rozes, kas aug Rundāles pils dārzā.
Grāmatas idejas un rožu attēlu autore, māksliniece un izdevēja ir Katrīna Vasiļevska. Savukārt katras rozes nosaukuma – vārda – izcelsmes stāstu savdabīgi aprakstījusi Ieva Rupenheite.
D. Ostina rožu nosaukumos parādās dziļa savas zemes izpratne. Vēstures pārzināšana, ļoti daudz kas ir viņa rožu vārdos ietverts, kas vienlaicīgi arī parāda daudzas slavenas personas Lielbritānijā, tās kultūru. Un to brīnišķīgi uztvērusi un atklājusi dzejniece un Ventspils muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Rupenheite, aprakstot rožu nosaukumus negarajās, bet ietilpīgajās esejās. Lai uzrakstītu šo grāmatu, Ieva esot nopirkusi Šekspīra kopotos rakstus. Bez Šekspīra taču ne Anglija, ne angļu rozes nav iedomājamas, no viņa sonetiem un lugām ne vienu vien rozes vārdu Ostins ņēmis.
Līdzās Katrīnai Vasiļevskai šajā darbā bijusi Rundāles pils rožu dārza veidotāja Lauma Lancmane, kura stāsta: «Arī es visu laiku sekoju Katrīnai, viņas neprātīgajai iecerei šādā veidā parādīt rozes. Kā mēs atceramies, kā vēsturiskos botāniskos izdevumos ir redzēti gleznoti augi, tā grāmatā rožu attēli ir panākti ar fotografēšanas un apstrādes „fotošopā” efektu. Ar lielu neatlaidību tika strādāts. Katrīna bija iecerējusi no paša sākuma, ka rozes vajag baltajā fonā, ka tādā gadījumā viņas ir īsteni apskatāmas – katra lapiņa, katrs pumpurs, katrs zieds – un ka tad īsti var novērtēt ziedu, tas ir pavisam kas cits nekā krūmā augošs. Un mēs laiku pa laikam vienkārši skatījāmies, kā māksliniecei rožu audzētājas no dārza atkal pienes fotografēšanai kārtējo ziedu, un tā trīs vasaras.. Bet rezultāts šai lielajai apņēmībai ir, es uzskatu, ka vienkārši lielisks.»
Tā Lauma Lancmane aprakstīja darbu ar grāmatu, bet viņa arī atklāja «domu gājienu», kāpēc vispār Rundāles pils dārzā tik liela ir tieši šo Deivida Ostina angļu rožu kolekcija.
Sākotnējā iecere bijusi veidot vēsturisko dārzu, bet tad konstatējuši, ka vēsturiskās rozes būtībā nedos to efektu, kāds ir nepieciešams šādā baroka dārzā, jo viņas zied īsu brīdi tikai vienu reizi gadā. «Tad nu tas nebūs tas krāšņums, kādu mēs gaidām. Un tad izrādījās, ka šīs angļu selekcionāra Deivida Ostina rozes ir tās, kuras ir vistuvākās tieši vēsturisko rožu tipam, arī krāsās. Viņš selekcijas ilgajā darbā panāca vēsturiskajām rozēm gan krāsas, gan formu, gan smaržu, gan salizturību. Un tā meistars Ostins ļāva mums realizēt tādu it kā, à la vēsturisko variantu,» stāsta L. Lancmane. Beigās šo rožu kolekcija pils parkā ir jau ļoti liela – 180 vai 190, un vēl ir papildināta pēdējos gados.
L. Lancmane arī demonstrēja attēlus no Rundāles pils muzeja darbinieku brauciena uz selekcionāra Deivida Ostina dārzu Olbraitonā Lielbritānijā, kas notika 2016. gada augustā. Laimējies arī redzēt pašu meistaru, tik par vēlu attapušies no apmulsuma un nofotografējuši viņu vien no aizmugures. «Viņš tur bija, viņš nāca no siltumnīcām, no darba, ar melnu suni un ar savu vedeklu panāca mums garām, bet Imants [Lancmanis] bija tik apstulbis tajā brīdī, ka viņš nesaprata – ir jāfotografē vai jāuzrunā..» atceras L. Lancmane.
Sarīkojumā 2.maijā Rundālē klātesošā Katrīna Vasiļevska sarunā ar publiku atklāja, ka bijusi pārņemta ar domu rādīt ziedus 19. gadsimta akvareļu stilistikā: «Tā kā akvarelēt mēs vairs neprotam, tad es izdomāju pamēģināt to izdarīt fotoceļā.» Tā sagadījās, ka 2018. gadā selekcionārs Deivids Ostins aizdevās mūžībā, Lauma Lancmane ieteikusi, ka iecerētā grāmata varētu būt kā veltījums viņam un par viņa rozēm pils dārzā.
Darbs ievilcies, trīs vasaras Katrīna braukusi no savas «tālās Kurzemes» uz Rundāli, lai jau pulksten sešos no rīta satiktos dārzā ar rožu saimnieci Dainuvīti Brūveri. «Mēs sapratām, ka vēlāk par pulksten desmitiem fotografēt vairs nevar tāpēc, ka rozes ļoti strauji ļimst. Tie nav modeļi cilvēki, kam var pateikt, lai saņemas un nekar galvu lejā, viņas vienkārši ļimst. Tā nu mēs agros rītos abas ar Dainuvīti skraidījām pa dārzu, par to viņai esmu pateicīga. Un vēl es sev sagādāju brīnišķīgu iespēju ziemas vakaros atgriezties vasarā. Vakaros katru rozes attēlu apstrādāju, katra roze izgriezta «fotošopā», tā aizrāvos, ka vienubrīd pieķēru sevi cītīgi mēģinot izgriezt vienu laputi ar visām kājiņām, attapos, ka tā tomēr jānodzēš,» stāsta K. Vasiļevska.
Grūtāk nācies sameklēt tekstu autori, līdz sastapusies ar Ievu Rupenheiti, kas arī no tās pašas Kurzemes puses, sākusi ar viņu par grāmatu runāt, un Ieva iesaukusies, ka gribot rakstīt tekstus.
Grāmatas izmēru izdevēja gribējusi nelielā formātā, lai to varētu paņemt līdzi uz Rundāles pils rožu dārzu, un tur, apstājoties pie ziediem, arī palasīt, kā tie nosaukumi radušies, kam veltīti.
Pasākumā 2. maijā Rundāles multifunkcionālajā centrā, ko rīkoja kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece, bija arī brīnišķīgs muzikālais noformējums. Gadalaikam un tematikai piemērotas dziesmas veltīja Rundāles sieviešu vokālais ansamblis «Naktsvijoles» (vadītāja Kristīne Kudrjavceva), klavierspēlē Friderika Šopēna un Ričarda Rodžera mūziku atskaņoja Pilsrundāles vidusskolas Mūzikas un mākslas skolas mūzikas nodaļas vadītāja Ineta Pilverte.
Foto: Ivars Bogdanovs
Vai grāmatu neatvēra jau pagājušajā gadā?
Bauskas dzīve, vai nebūtu bijis pieklājīgāk, ja esošajā tekstā norādītu, ka teksts ir rediģēts, un no teksta izņemti vārdi “atvēršana”? Vai arī jums žurnālistu ētika un teksta labošanas vadlīnijas ir sveša lieta?
Svētkus rīkoja grāmatas iepazīšanai. Ne atvēršanai.