Augstais ūdens līmenis kavē gājēju tiltiņa uzstādīšanu Lielupē

Vietējiem iedzīvotājiem, kā arī viesiem šogad joprojām jāiztiek bez ierastā pontona gājēju tiltiņa pār Lielupi, kas savieno Mežotnes pili un Mežotnes pilskalnu. Atšķirībā no pērnā gada, kad tiltiņš tika uzstādīts jau maija beigās, šogad laikapstākļi aizkavē tā ievietošanu ūdenī.

Codes un Mežotnes pagasta nodaļas vadītājs Zigurds Kalējs skaidro, ka tilta uzstādīšana nav iespējama, jo ūdens līmenis Lielupē ir pārāk augsts. “Darbus plānojām jau pirms diviem mēnešiem, bet tas nav atkarīgs no mums. Nepieciešams rāms ūdens, lai cilvēks varētu brīvi pārvietoties pa upes gultni, pacelt ķēdes un piestiprināt posmus. Ja līmenis nebūs nokritis, ja pats ūdens nebūs silts, fiziski vienkārši nespēsim neko izdarīt. Daba ir daba, procesus mēs nevaram ietekmēt, norāda Z. Kalējs un piebilst, ka pirms Lieldienām laikapstākļi bijuši cerīgi, taču labi vien esot, ka nav pasteigušies.

“Faktiski mums paveicās, ka tiltiņš vēl nav uzstādīts. Piemēram, Ogrē iepriekš stiprais lietus tiltiņu pārrāva. Mums jau būtu tāds pats scenārijs, jo tiltiņš sēž uz upes, ķēdes ir upes gultnē pie betona bluķiem, tad, kad ūdens līmenis ceļas, ķēdes nospriegojas un raujas pušu, tiltiņš tai skaitā,” teic Z. Kalējs. Arī šobrīd sinoptiķi sola turpmākus nokrišņus un pagaidām grūti prognozēt, kad tiltiņa montāžas darbi varētu tikt uzsākti.

Z. Kalējs atklāja, ka tiltiņa konstrukcijām veikta apkope – ziemā savās darbnīcās pašvaldības darbinieki atjaunojuši bojātos posmus, nomainot nepieciešamos elementus, iztērēti pāris simti eiro. “Tiltiņš ne tikai nolietojas, bet tam kaitē paši cilvēki – pagājušajā gadā, piemēram, kādam bija iepatikušās virves. Tās tika mēģināts nogriezt un aizvest, bet pateicoties modriem vietējiem, kas pamanīja notiekošo, daļu izdevās glābt,” stāsta Z. Kalējs.

Runājot par nākotnes risinājumiem, Zigurds Kalējs neslēpj vietējo vēlmi pēc patstāvīgas būves: “Mēs alkstam pēc nopietna tilta, nevis šīs sezonālās ‘māžošanās’. 2018. gadā, tika veikta iedzīvotāju aptauja un vākti paraksti par stacionāra tilta būvniecību. Taču ieceres īstenošanai tam bija nepieciešama gan zemes atsavināšana, gan tilta projektēšana un būvniecība, kam aplēstās izmaksas tolaik bija būtiskas. Līdz ar to ideja par stacionāra tilta būvniecību togad tika noraidīta. Tagad jautājums vairs nav aktualizēts. Parādījās ideja par pārceltuvi, to pauda novada domes priekšsēdētājs, bet neko konkrētu par to nezināšu teikt,” apliecināja Z. Kalējs.

Jāmin, ka šogad novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis informēja, ka ir apstiprināts projekts, kurā plānots izveidot pārceltuvi kā tūrisma produktu. Tā nebūs paredzēta autotransportam, tikai gājējiem un velosipēdiem, turklāt arī pārceltuve strādās tikai sezonas laikā. Tā darbosies paralēli pontontiltiņam kā tūrisma produkts.

Vai tilts varētu tikt uzstādīts jūnijā – to pateikt nav iespējams. “Es nevaru neko apsolīt. Mēs esam gatavi, bet viss ir atkarīgs no dabas. Kā būs piemēroti apstākļi, uzreiz ķersimies pie darba,” sola Z. Kalējs.

Viņš vērš uzmanību, ka pontona tiltiņu arī pēc uzlikšanas nemitīgi ir jāuzrauga – sanesumi pēc lietavām, īpaši pēc ūdensaugu pļaujas augštecē, atduras pret tiltu un šī masa tiltiņu var pārraut.