Augu slepenā dzīve ziemā

Rundāles pils oranžērijā – te zaļo un zied augi, kas minēti 19. gadsimta vidus inventarizācijas sarakstos

Kamēr Rundāles pils slavenības – rozes – bauda balto pasaku, mēs aicinām uz zaļo. Dārznieces Ingunas Vidiņas pavadībā «Bauskas Dzīve» izzina, kā ziemā klājas pāris tūkstošiem puķu podu, kādi telpaugi pilī jūtas vislabāk un kuri augi pili rotājuši arī pirms vairāk nekā 150 gadiem.

«Bērnistabā» arī Dolārs un Čalītis
Oranžērija šovasar nosvinēja desmit gadu jubileju. Lielāko daļu tajā apskatāmās bagātības veido augi, kas minēti Rundāles pils 19. gadsimta vidus siltumnīcu inventarizācijas sarakstos. Kaktusi, alojes, pelargonijas, citronu un olīvkoki, kallas, fikusi, palmas, sansevjēras utt. Kā izrādās, to laiku eksotika daudz neatšķiras no tās, ar ko arī mūsdienās labprāt izdaiļojam savus interjerus. Inguna Vidiņa min, ka kopumā pilī varētu būt kādi pāris tūkstoši puķu podu/kastu, tomēr telpaugu pārskaitīšana vēl tikai gaidāma.
Dodoties uz oranžēriju, izejam cauri tā dēvētajai bērnistabai. Tur ar spraudeņiem, sēklām vai citādi tiek pavairoti augi, bet vārgākie atgūst spēkus un skaistumu. Dārzniece atklāj, ka pilī ne īpaši patīkot tiem augiem, kam visu gadu gribas siltā vietiņā, piemēram, meldriem, alojēm. Šoziem pils galerijā, kur visi logi uz ziemeļu pusi, nonācis arī viens no banāniem. Septiņu grādu aukstums un limitētā dienasgaisma to ir pamatīgi samulsinājusi, tāpēc tas iepauzējis augšanā. Toties vislabāk pilī jūtas papardes. «Tas ir kaut kas neiespējams!» sajūsmā teic Inguna. Citviet papardes pavairo piņķerīgā procesā, turpretī pilī tām tik labi patīk, ka tās pašas podos sasējas.
Šad tad «bērnistabā» tiek arī eksperimentēts, piemēram, pagalam sašķiebusies dracēna sadalīta vairākās daļās, un katra no tām tagad iedzīvojas savā podā. Neskatoties uz tīkamo temperatūru, gaismas ziņā te ir sācies ziemas režīms. «Bērnistabā» rehabilitācijā nonācis arī zaļš papagailītis Dolārs. Bet stūrī klusiņām dārznieku darbošanos vēro oranžais kanārijputniņš gados – Čalītis.

Guava, citrofortunella un kompānija
Oranžērijā, tāpat kā dabā, tagad iestājies miera periods. Tas gan nenozīmē, ka augi tur «plikiņi» pārlaiž auksto sezonu. Pavisam «pa pliko» guļ vienīgi vīģes koks. Pašlaik paskats tam nekāds, bet Inguna atklāj, ka tas ļoti bagātīgi ražo.
Ienākot oranžērijas vēsajā telpā (plus 18 grādi), pēkšņi nokļūsti tropos, kur žilbina zaļums, ir mitrs un silts, un gaisā jūtama augu aromātu buķete. Oranžērijas pamatkolekcija telpās pavada visu gadu. Ārā vasaras mēnešos tiek pārsvarā tikai tādi kokaugi kā, piemēram, oleandri, lauri, olīvkoki.
Mūs sagaida garumgarie stublāji ar lapu saulīti galotnē – tās, izrādās, ir papaijas, no kurām viena pat zied. Vai būs augļi – to gan Inguna nezina. Tik garu augumu tās sasniegušas vienas sezonas laikā, jo oranžērijā nonāca kā no sēklām izdiedzēti stādiņi.
Uz zaļā fona labi pamanāmi spilgti dzeltenie citroni, oranžie kumkvati, bet tādus nepadevušos mandarīnus atgādina citrofortunellas augļi. Inguna teic, ka tie rūgti un negaršīgi. Savukārt pavisam gardi, īpaši vasarā, ir guavas auglīši. Paprāvā kociņā mana zaļus un jau dzeltenīgus bumbuļus. Inguna norauj dzelteno un pamāca, ka jānokož viens mizas galiņš un tad jāizsūc spirdzinoši skābais mīkstums ar kraukšķīgajām sēklām. Pēc tekstūras atgādina marakuju, bet garšai analogu grūti atrast. Oranžērijas guava ražo bagātīgi, citkārt pat divas reizes gadā.
Savukārt, ja gribat pārsteigt kādu Anitu, sameklējiet viņai citronu ‘Anita’. Oranžērijas siltajā telpā pašlaik ražo šādas šķirnes citroni. Inguna tos pavairo ar sēklām. No ‘Anitas’ 13 sēkliņām augt turpina četras. Starp citu, arī citronkociņu lapas pārsteidz ar aromātu. Vienu augli briedina arī čerimoja. Tāpat ēdamaugu kompānijā labi iederas olīvkociņš un divu veidu banānkoki. Arī feihoijai ir augļi un ļoti skaisti sarkani ziedi, kas atgādina mazus princešu kronīšus.