Augusta pēdējā nedēļā dažādās Latvijas vietās konstatēta bīstamā augļu koku slimība – bakteriālā iedega. Mūspuses četru novadu teritorijas apsekojumā šī kaite nav konstatēta, apstiprināja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Dace Ūdre.
Speciāliste stāsta, ko VAAD inspektori šosezon Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā kopumā veikuši 54 apsekojumus vietās, kur varētu būt iespējami bakteriālās iedegas inficēšanās gadījumi. Pārbaudes notikušas komercdārzos, stādaudzētavās, piemājas dārzos un ceļmalās. Lielākais pārbaužu skaits bijis pagājušajā gadā konstatētās bakteriālās iedegas buferzonā Iecavas un Vecumnieku novadā.
Kopumā četros novados VAAD inspektori noņēmuši 24 paraugus no augiem, kuriem vizuālās pazīmes liecina par iespējamo bakteriālās iedegas bojājumu. Pēc laboratoriskām pārbaudēm bakteriālā iedega paraugos nav konstatēta.
«Pašlaik, iestājoties vēsākam laikam, baktēriju, kas ir bīstamās slimības ierosinātāja, auga paraugā vairs nav iespējams konstatēt, līdz ar to šogad apsekojumi vairs nenotiks. Rudenī, kad koka lapas nodzeltē un novīst dabiski, nav iespējams vizuāli identificēt pazīmes, kas raksturīgas bakteriālajai iedegai,» skaidro D. Ūdre.
Iedzīvotāji, kuriem ir aizdomas par augiem, kas, iespējams, inficēti ar bakteriālo iedegu, var ziņot VAAD Zemgales reģionālās nodaļas speciālistiem. D. Ūdre pieļauj, ka iedzīvotāju norādītos augus pārbaudīs vien nākamajā sezonā.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007. gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionā. 2011. gadā atklāts viens perēklis Zemgalē, 2012. gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. 2013. gadā šī kaite uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Tā nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.
Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija «Erwinia amylovora». Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citiem pārnesējiem. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu brūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.
Bakteriālo iedegu var apkarot, izcērtot un iznīcinot inficētos apkārt esošos kokus.
