Aivars Noviks-Grasis, kurš kājām mēro «Baltijas ceļa» maršrutu no Viļņas līdz Tallinai, piektdien, 18. jūlijā, piestāja Bauskā un Iecavā.
Bauskā Aivaram nācās apmeklēt traumpunktu, jo viņš uz ceļa nomales lietus izskalotā bedrē savainojis pēdu. «Ļoti labs dakteris mani aprūpēja un teica, lai dienas piecas ievēroju mieru,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja gājējs, «bet man taču jāiet!»
Noiet «Baltijas ceļa» maršrutu UNESCO mantojuma sarakstā iekļautā notikuma 25. gadadienā Aivaru rosinājusi dēla interese. «Pats «Baltijas ceļā» nepiedalījos, man tad bija 12 gadi, dzīvojām Aizkrauklē. Kad uzzināju par to, šis notikums mani ļoti saviļņoja. Vairākus gadus piedalos dažādos izturības pārgājienos un skrējienos, nolēmu – kāpēc nenoiet šo ceļu?!» skaidro aktīvais vīrs.
Četrus gadus Aivars dzīvo un strādā par galdnieku Beļģijā, pārvalda vairākas valodas, arī lietuviešu. «Cik jauki dzirdēt latviešu valodu!» saka Aivars, kad Iecavā garām paiet ģimene ar čalojošiem bērniem. Lielu prieku sagādājušas Lietuvā un Latvijā vērotās dabas ainavas, ļaujot secināt – «mēs dzīvojam ļoti skaistā un mierīgā vietā».
Katru dienu Aivars ceļu sācis ap 4 no rīta, kamēr vēl gaiss ir vēss un svaigs. Dienā paveicis 47 – 65 km, vakarpusē naktsmītnē atpūties, masējis muskuļus, mazgājis drēbes.
Sestdien Aivars sasniedza Brīvības pieminekli Rīgā. Telefonsarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņš sacīja, ka līdz Tallinai šoreiz tomēr nedosies, jo savainotā kāja jāsadziedē.
«Tomēr nejūtos zaudētājs, jo arī šis gājiens man deva jaunu pieredzi, piemēram, par pareizu apavu un apģērba izvēli, nesamā svara aprēķinu, iešanas apstākļiem gar šosejām. Šādā gājienā svarīgi ievērot savu ritmu, lai organisms izturētu slodzi.»
