Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas pieņemta 2018. gada
30. maijā, paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, arī Latvijai, būs
jānodrošina dalīta tekstilmateriālu savākšana.
Tekstilmateriālu apjoms pasaulē gadu no gada tikai pieaug, cilvēku
paradumus ietekmē ātrā mode, lētais apģērbs un apavi, kā arī plašā
interneta veikalu darbība.
Akciju sabiedrības «Latvijas Zaļais punkts» apkopotā informācija liecina, ka Latvijas tirgū ik gadu nonāk apmēram 27 000 tonnas
lietotu un jaunu apģērbu. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas datiem, strauji pieaug tieši lietoto apģērbu
nonākšana Latvijas tirgū – 2019.gadā importa apjoms sasniedz 15,5
tūkstošus tonnu. No 2005. gada, kopš notiek uzskaite, Latvijā ievests
160 000 tonnu lietotu apģērbu, no tiem 90 000 tonnu ievesti no Anglijas.
Līdz pat pagājušā gada septembrim Latvijā nebija ieviesta organizēta
tekstilmateriālu dalītā vākšana. Pateicoties «Latvijas Zaļais punkts» aktivitātei, ledus izkustējās. Patlaban Latvijā – Rīgā, Pierīgā,
Valmierā un Cēsīs – izvietoti jau aptuveni 60 konteineri un to skaits
palielinās.
Plānots, ka jau drīzumā arī Bauskā varēs atbrīvoties no liekajiem tekstilizstrādājumiem. SIA «Vides serviss» valdes loceklis Uģis Saukums atklāja, ka patlaban tiekot risinātas sarunas par divu pārizmantojamu apģērbu konteineru uzstādīšanu Bauskā, Biržu ielā 8b dalīto atkritumu laukumā.
«Ceru, ka ar decembri tīras, labas drēbes varēs vest uz turieni. Konteineros nevarēs mest netīrus, saplēstus apģērbus. Mēs sekosim līdzi, ko cilvēki te nogādās. Ja tās būs netīras un saplēstas drēbes – varēs nodot kā sadzīves atkritumus par maksu,» brīdina U. Saukums.
Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem vajadzētu saprast, ka atkritumi rodas no tā, ko paši ir savākuši. Par to pašlaik, atkritumu apjoma samazināšanas ietvaros, daudz diskutē Eiropā un Latvijā. «Vienmēr cilvēkiem atgādinu – ja ko ņem vai pērc – jārēķinās, ka nāksies maksāt par atbrīvošanos no tā! Vajadzētu sākt domāt par sabiedrības izpratnes veidošanu ar skatu uz to, cik daudz veikalā iepērkoties tu nopērc «uzreiz» atkritumus,» teic U. Saukums.
Statistika liecina, ka apmēram 30 procenti no apģērba iedzīvotāju
skapjos «stāv» bez pielietojuma un, iespējams, beidzot daudzi ķērušies
pie krājumu revidēšanas.
Lai risinātu tekstila atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras
izaicinājumus Latvijā un apzinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc tekstila
šķirošanas iespējām, pagājušā gada nogalē «Latvijas Zaļais punkts» sadarbībā ar SIA «Eco Baltia vide» Rīgā un Pierīgā sāka pusgadu ilgu
tekstila šķirošanas pilotprojektu.
Iedzīvotājiem pieejamās vietās bija izvietoti 20 tekstila šķirošanas
konteineri. Iedzīvotājus aicināja nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un
citus tekstila izstrādājumus. Pusgada laikā iedzīvotāji
tekstila šķirošanas konteineros novietoja 108,5 tonnas apģērba. «Pilotprojekts uzskatāmi apliecināja iedzīvotāju vēlmi jēgpilni, dabai
draudzīgā veidā atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un
apaviem, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai. Tāpēc
nolēmām, ka spersim tālākos mērķtiecīgos soļus,» teic «Latvijas Zaļā punkta» pārstāve D.Buča.
Viss savāktais nonāk «Eco Baltia vide» tekstila šķirošanas centrā
Tukumā, kur viss tiek šķirots aptuveni 30 kategorijās pēc izstrādājumu
veidiem, to kvalitātes un tālākās izmantošanas iespējām: valkāšanai,
pārstrādei, noglabāšanai poligonā.
D. Buča stāsta, ka pārstrādei derīgo izstrādājumu īpatsvars veido
aptuveni desmit procentus – tie pamatā ir kokvilnas, vilnas
izstrādājumi, dūnu segas un spilveni: «Aptuveni 35 procentiem no kopējā
savāktā apjoma šobrīd ir ekonomiski pamatotas atkārtotas lietošanas
iespējas. Tas nozīmē, ka šos izstrādājumus kāds gatavs tirgū iegādāties.
Šie izstrādājumi sadarbībā ar mūsu piesaistīto partneri nonāk trešās
pasaules valstīs un Āzijas valstīs. Vēl aptuveni 10 līdz15 procentus
veido apjoms, kas teorētiski būtu atkārtoti valkājams, bet tam nav
tirgus pieprasījuma. No atkārtotai lietošanai vai pārstrādei derīgajiem
izstrādājumiem aptuveni 68% veido apģērbi, 22% mājas tekstils (segas,
spilveni u.tml), 8% – apavi. Augstvērtīgāko jauniešu un bērnu apģērbu
atbilstoši mūsu partneru biedrības «Taureņa efekts» pieprasījumam un
aktuālajām vajadzīgām nošķirojam un ziedojam viņiem. Labdarības
organizācijas bieži sūdzas, ka tās izmanto kā vietas, kur atbrīvoties no
vecām, nekam nederīgām drēbēm, tāpēc tās nereklamē lietotu apģērbu
pieņemšanu. Mēs veidojam abpusēji izdevīgu sadarbību – viņi dod ziņu, ko
vajadzētu, mēs cenšamies to piedāvāt. Protams, iespējami labākā
kvalitātē.»
Taču diemžēl aptuveni 40% no visiem konteineros savāktajiem
izstrādājumiem šobrīd nav piemēroti ne atkārtotai valkāšanai, ne tiem ir
ekonomiski pamatotas vai tehnoloģiski pieejamas pārstrādes iespējas,
tāpēc tos nogādā noglabāšanai poligonā.
D. Buča norāda, ka šī brīža galvenais izaicinājums ir šie 40%, jo
pārstrādes tehnoloģijas pagaidām vēl ļoti ierobežotas: «Tās ir
attīstības iespējas, bet, ja būs pieprasījums pēc tehnoloģijām un
pārstrādēm, arī šajā jomā radīsies piedāvājums. To labi pierāda šķiroto
atkritumu pārstrādes iespēju pieaugums.»
Patlaban vairākas organizācijas un asociācijas, tostarp Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, parakstījušas
memorandu, lai šī sistēma un infrastruktūra veidotos par visaptverošu
kārtību. Mērķis ir panākt, lai sistēma strādātu visā Latvijā, negaidot
2025.gadu.
«Latvijas Zaļais punkts» aprēķini rāda, ka Latvijā kopumā būtu
nepieciešami vismaz 840 tekstila šķirošanas punkti jeb viens uz 1500
iedzīvotājiem. Tā varētu nodrošināt, ka vismaz 20 – 25% tiek savākti
atpakaļ.
