Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties
ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota
paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis
arī vidējo cenu pieaugumu, ziņo biznesa portāls db.lv.
Reģistrēti arī daži spekulatīvie darījumi ar
lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, portālam atklāja Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie
īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.
V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī
naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas
liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA)
Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā.
Zemes
gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas
novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes
teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir
aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas
pilsētā un novadā.
Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas
nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu
tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir
robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro.
Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko
daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu.
Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu
cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi
pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar
ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās
mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro
par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.
Izvēloties dzīvokli, pircēji lielu uzmanību pievērš mājokļa
uzturēšanas izmaksām, mājas tehniskajam stāvoklim, paveiktajiem vai
plānotajiem ēkas uzlabošanas pasākumiem, svarīgs faktors ir arī
apsaimniekošanas izdevumi un kvalitāte.
Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmeru lielas mājas ar cenu līdz 50 000 eiro.
V. Vigupe stāsta, ka iedzīvotāju skaits Bauskas novadā pēdējo piecu
gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 8%, tas turpina sarukt un
prognozes nav iepriecinošas, vairāk nekā puse Bauskas iedzīvotāju (2017.
gada sākumā reģistrēti 8700 pastāvīgie iedzīvotāju) katru dienu dodas
uz darbavietu, kas atrodas Rīgā vai Jelgavā. Arī jaunu dzīvokļu
būvniecības izmaksas ir lielākas nekā iedzīvotāju pirktspēja, kas
neveicina jaunu dzīvokļu būvniecību. Bauskas novada pašvaldības plānos
ietilpst īres dzīvojamā fonda attīstīšana nākamajos gados – tas
potenciāli veicinātu jaunu iedzīvotāju piesaisti no tuvākās apkārtnes.
Mazākām pilsētām arvien vairāk nāksies konkurēt ar lielākiem
reģionālajiem centriem, kuros ieplūdīs darbaspēks, kas savukārt
piesaistīs investīcijas gan jaunu darbavietu radīšanā, gan nekustamo
īpašumu projektu attīstīšanai.
Bauskas novada pašvaldībai ir bijuši plāni attīstīt Bauskas
industriālo un loģistikas parku bijušajā lidlauka teritorijā, tomēr šis
projekts joprojām gaida investorus, kas būtu gatavi atvērt savu
ražošanas vai loģistikas centru. Šāda veida parku izbūvē nepieciešamas
lielas investīcijas. Interese no potenciālajiem investoriem gan ir zema,
jo galvenā uzmanība šobrīd pievērsta Rīgai un teritorijām ap Rīgas
apvedceļa apli, kur tiek veidoti jauni loģistikas centri lielās
teritorijās. Lai ilgtermiņā piesaistītu investorus šai vietai, lēmumam
jānāk no Latvijas valdības puses, piedāvājot lielas nodokļu atlaides un
plānu darbaspēka piesaistei.
