Šonedēļ Bauskā ir dzirdami zāles pļāvēju un trimmera trokšņi. Pilsētvides uzturētāja SIA “Vizzi Urban” pārstāve Šarlote Lamberte informēja, ka Bauskā tiek veikta zālāju pļaušana saskaņā ar iepriekš noteiktu grafiku. Pašvaldībai piederošajās teritorijās zālāji pļauti pagājušajā nedēļā, un darbi turpināsies arī šajā nedēļā.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska precizē, ka Bauskas pilsētā šogad zāles pļaušanas darbi tiek veikti 693 063 kvadrātmetru platībā. Viena pļaušanas reize pašvaldībai izmaksā 13 647,73 eiro bez PVN.
Pļaušanas darbi vēl turpināsies: Dambja laukums; Vecie kapi, Pasta iela; Bērzkalnu iela, Dambja iela, Baznīcas iela, Elejas iela.
L. Vasiļauska apliecina, ka šis nav pēdējais pļāvums, pļaušanas darbi turpināsies. Vaicājot, vai pašvaldība neplāno kādās noteiktās zaļajās zonās nodrošināt diennakts pļaušanu ar robotizētiem zāles pļāvējiem, L. Vasiļauska norādīja, ka šādu plānu vietvarai nav. “Bija Bauskā uzņēmējs, kas piedāvāja elektroskūteru nomu. Kur tie skūteri atradās, mēs zinām, un zāles pļāvējus upēs nevēlamies atrast,” tā L. Vasiļauska.
Viņa atklāja, ka pilsētā domāts par bioloģiski daudzveidīgo pļavu ieviešanu, taču sākotnēji jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis. “Būtu skaisti, ja šī dabiskā pļava būtu pilskalna teritorijā, bet tam diez vai piekritīs Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis. Viņam ir cits viedoklis par dabiskajām pļavām. Dabiskās pļavas varētu būt Mēmeles ielas nogāzē gar taciņu vai Brīvības bulvārī pie mazā ozola. Tad jāveic sabiedrības viedokļa aptauja, jo zaļās pļavas ir skaistas uz bildēm, bet, kamēr iekopj, skats nav tik baudāms, kā reklamēts.
Bioloģiskā pļava ar skaistiem ziediem ir izmēģināta Likvertenos, bet pirmos gadus ir jāmiglo, jāindē, jo balanda pārņem šos sējumus. Bija jūlija vētra, sakrita bērzi un nevarējām darbus šogad pabeigt. Sākums bija labs, bet jāstrādā, lai uzturētu un, ņemot vērā indēšanu, nevar īsti teikt, ka tā ir bioloģiskā pļava,» teic L. Vasiļauska.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks papildina: “Ir ļoti grūti atrast tādu sēklu pļavai, kas būtu raksturīgas Latvijai. Savukārt, ja gribam audzēt mauriņu, maksimāli īsa zāle jāatstāj, lai neizguļ zālāju zem sniega.”
