Bauskā šovakar lāpu gājiena laikā jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Šodien, 11. novembrī, pulksten 17 pie Brīvības pieminekļa “Par Latvijas brīvību kritušiem” Brīvības bulvārī Bauskā tiks aizvadīts piemiņas brīdis, lai godinātu Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus, portālu informēja Bauskas kultūras centrā.

Sarīkojumā piedalīsies Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. Kājinieku bataljons, Bauskas vienības jaunsargi, jauktā kora “Mežotne” vīru grupa un Bauskas Mūzikas un mākslas skolas kamerorķestris. Piemiņas brīdi vadīs aktieris Jēkabs Reinis.

Norises noslēgumā tiks organizēts kopīgs lāpu gājiens līdz Bauskas Rātslaukumam. Gājiena dalībnieki aicināti ņemt līdzi lāpas, pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti un pie pieminekļa nolikt ziedus un sveces.

No pulksten 17.50 līdz 18.20 lāpu gājiena maršrutā būs ierobežota satiksme Uzvaras ielā (autoceļš Dobele-Bauska, P103) un Rātslaukumā (Bauskas šoseja, A7), liecina VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aktuālā informācija.

Satiksme tiks regulēta, piesaistot ceļu policiju. Autovadītāji aicināti braukt piesardzīgi, rēķinoties arī, ka piektdienas vakarā var būt intensīvāka gājēju pārvietošanās gar valsts autoceļiem apdzīvotās vietās un to tuvumā.

Šodien pulksten 19 Bauskas Kultūras centrā tiks demonstrēta režisora Viestura Kairiša spēlfilma “Janvāris”, kuras notikumi risinās 1991. gada janvārī. Filmā vēstīts, ka Latvijā turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas centrā ir jaunie kinematogrāfisti, kuri ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj laikmeta notikumu centrā un liek izdarīt izvēli.

Filma jau izraisījusi starptautisku interesi – pasaules pirmizrāde notika Tribekas filmu festivālā ASV, kur filma ieguva balvu kā labākā ārzemju filma, vairākas balvas iegūtas arī Varšavas filmu festivālā un Romas starptautiskajā kinofestivālā. Šoruden turpināsies filmas ceļš daudzos Eiropas un Āzijas festivālos, ziņo aģentūra LETA.

Lomas filmā atveido Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene, Sandis Runge, Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Imants Strads, Kaspars Dumburs, igauņu aktieris Juhans Ulfsaks un lietuviešu aktieris Alekss Kazanavičs.

Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media”, tās režisors ir Kairišs, operators – Voiteks Starons, māksliniece – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Rūta Lečaite, grima māksliniece – Ilze Trumpe, komponiste – Juste Janulīte, producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

“Janvāris” ir Latvijas, Lietuvas un Polijas kopprodukcija. Filmas uzņemšanu Latvijā un Lietuvā atbalstīja Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds, Lietuvas Kino centrs, Polijas Filmu institūts, Latvijas Televīzija, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, Latviešu fonds, kā arī Eiropas Padomes filmu fonds “Eurimages”.

Nacionālais kino centrs filmu izvirzījis kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” labākās ārvalstu filmas kategorijā.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma atzinusi, ka filma “Janvāris” spējusi uzrunāt starptautisko auditoriju, jo ir ne tikai par Latvijas vēsturi, bet arī par cilvēku personīgo pieredzi un ar atsaucēm uz starptautisko kino kultūru barikāžu laikā. 

Kairišs norādīja, ka filma parāda barikāžu laika periodu tā, kā to piedzīvoja viņš pats. Filma parāda, kā padomju varas brukšana viņam atvēra pasauli un kā tajā laikā Latvijā pavērās logs uz starptautisko kino pasauli.

Kairišs gan atzina, ka nespēj precīzi atbildēt, cik filma ir autobiogrāfiska. Filma nav par viņu, bet vienlaicīgi tajā ir pazīstami cilvēki un notikumi.

“Filma “Janvāris” pierāda, ka par vēsturi var stāstīt uzrunājoši, emocionāli, gudri un lietojot tādus kultūras kodus, kas saviļņo starptautisko auditoriju,” uzsvēra Rietuma.

Arī pēc filmas producentes Bokas-Grūbes domām, tieši filmas personiskais stāsts par tā laika notikumiem uzrunājis starptautiskos partnerus.

Filmas māksliniece Jurjāne atzina, ka tā laika sajūtu bija viegli restaurēt, jo filmas veidotāji paši ir dzīvojuši šajā laikā. Viņa gan norādīja, ka 1991.gada atmosfēru nebūtu bijis iespējams atveidot bez nopietnām liecībām, piemēram, fotodokumentiem, kā arī cilvēkiem, kuriem joprojām pagalmā ir vecās padomju laiku automašīnas.

Broka-Grūbe arī piebilda, ka bija nepieciešams meklēt radošus risinājumus, lai savienotu orģināli, barikāžu laikā filmētus video ar filmas materiāliem.

Runājot par režisora, operatora un kinoprodecenta Jura Podnieka lomas atveidotāja meklēšanu, Kairišs norādīja, ka lomas atveidotāju atrast nebija sarežģīti. Galvenais mērķis bija atrast aktieri, kas nav Latvijā viegli atpazīstams un vienlaicīgi, kas ar savu harizmu spētu reprezentēt Podnieku. Šo lomu filmā atveido Ulfsaks.

Foto: Normunds Mežiņš