Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskā viesojas BVĢ mecenāts Mārtiņš Putenis

Jau vairāk nekā gadu sporta namā «Mēmele» sporta stundas, treniņi un sacensības notiek uz jauna grīdas gumijas seguma, kuru iegādājās ar Amerikas latviešu Mārtiņa Puteņa un Andras Racibarskas ziedojumu. Tagad Mārtiņš Putenis klātienē iepazinās ar izglītības iestādi un sporta zāli.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas Valsts ģimnāzijā Mārtiņš Putenis, kurš kopā ar Andru Racibarsku ziedoja 50 tūkstošus eiro sporta nama «Mēmele» grīdas gumijas seguma «Gerflor» iegādei un ieklāšanai, ieradās 10. maijā un iepazinās gan ar skolu, gan sporta zāli.

Rūpējas par valodu

Vispirms M. Putenis tikās ar Bauskas Valsts ģimnāzijas direktori Linutu Ģerģi, vecāku padomes vadītāju Sanitu Slakteri un biedrības «Bauskas Valsts ģimnāzijas padome» pārstāvi Aneti Laugali. Bauskas Valsts ģimnāzijas pārstāvji pastāstīja par skolas darbību, bet M. Putenis – par latviešu kopienu Amerikas Savienotajās Valstīs, ikdienas dzīvi un Latvijas apmeklējumiem. Viņš pastāstīja, ka vēl aizvien ASV ir pietiekami liela latviešu kopiena, kur atvases turpina apgūt latviešu valodu un interesējas par notikumiem senču zemē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izrādās, ziedotājs pats ieguvis vairākus maģistra grādus, jo gluži vienkārši patīkot mācīties. Tagad esot ar februāri aizgājis pensijā, tāpēc varot vairāk pabraukāt apkārt pa pasauli. «Šī ir mana trešā reize Bauskā. Līdz šim gan vairāk tikos ar radiniekiem. Ģimnāzijā esmu pirmo reizi,» atzina M. Putenis.

Anete Laugale (no kreisās), Linuta Ģerģe, Mārtiņš Putenis un Sanita Slaktere Bauskas Valsts ģimnāzijas tornītī. Foto: Uldis Varnevičs

Piedalījies Dziesmu svētkos

Latvijā pirmo reizi savulaik atbraucis 1987. gadā. «Toreiz notika viena no pirmajām Atmodas laika demonstrācijām. Bija, par ko uztraukties,» atzīst M. Putenis. Pēc tam divreiz bijis vadītājs Latvijā notiekošajās mazskautu nometnēs. Piedalījies divos Dziesmu un deju svētkos, kur dziedājis kopā ar sievu korī, piedalījušies arī divi no bērniem. Pats atzīst, ka pastāv iespējamība, ka jaunākais dēls varot izvēlēties dzīvot Latvijā, kur Rīgā ģimene esot atguvusi savu dzīvokli. «Nav izslēgts, ka kādu mēnesi gada laikā pavadīsim ar sievu Latvijā,» vērtē M. Putenis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Virkne aktivitāšu bijušas saistītas ar Bausku – pilsētas Vecajos kapos atjaunojuši ģimenes kapus. Pēc tam, kad publicēta informācija par ziedojumu ģimnāzijai, atradies pazudušais ģimenes zars Rundāles pusē. Daži no vietējās ģimenes atvasēm pašlaik mācās Bauskas Valsts ģimnāzijā.

Izmēģina florbolu

Pēc sarunas sirmajam vīram bija iespēja iepazīties ar Bauskas Valsts ģimnāziju. Skolas direktore Linuta Ģerģe pastāstīja par paveiktajiem projektiem un parādīja tornīti virs ģimnāzijas, pastāstot, ka, atjaunojot tornīti, skola ieguvusi tādu pašu skatu kā pirms Otrā pasaules kara. Telpā zem tornīša atrodama arī izstāde, kur redzams, kā skolas skati mainījušies gadu gaitā. Iepazīstināja arī ar pēdējā lielā skolas remonta projekta rezultātiem, kura gaitā iegādātas arī daudzas skolas aprīkojuma iekārtas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sporta namā «Mēmele» ieradās arī Artūrs Dulbe, kas ir ne tikai Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību speciālists, bet arī Latvijas Florbola virslīgas komandas «Bauska» spēlētājs un varēja pastāstīt par seguma nozīmi šajā sporta veidā. M. Putenis atzina, ka savulaik aizrāvies ar volejbolu un izpratne par florbolu viņam esot maza, bet pats tomēr izmēģināja nedaudz – kā tas ir, pabūt uz laukuma ar nūju un bumbiņu.

Mārtiņam Putenim beidzot bija iespēja klātienē vērot, kā izskatās viņa ziedojuma augļi. Foto: Uldis Varnevičs

Sporta entuziasts

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Mārtiņš Putenis un Andra Racibarska ziedoja 50 tūkstošus eiro Bauskas Valsts ģimnāzijai sava tēva Rūdolfa Puteņa (03.01.1921. – 26.09.2004.) un viņa sievas Valdas Putenes (17.08.1918. – 14.07.2020.) piemiņai.

Bauskas Valsts ģimnāzijas 19. izlaidumā 1939. gadā sarakstos bija Rūdolfs Putenis. Viņš bija liels sporta entuziasts – spēlēja futbolu, volejbolu un basketbolu, un skolas beigšanas brīdī vēl nekas neliecināja par to, kas notiks nākamajos piecos gados. Jau 1944. gada augustā un septembrī piedalījies kaujās pie Bauskas, aizstāvoties pret padomju armijas uzbrukumu. Kara beigās nokļuvis Vācijā, vēlāk aizbraucis uz ASV, kur dzīvojis līdz mūža beigām.

Projektu Bauskā īstenoja, atzīmējot Rūdolfa Puteņa simtgadi 2021. gada 3. janvārī.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.