Uldis Varnevičs
Vēl nepieņemtajam Bauskas novada 2023. gada budžetam jau ir pirmais slogs 237 670,07 eiro vērtībā – šādu summu papildus plānots piešķir projektam «Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi», kuru īsteno jau kopš 2018. gada.
Projekta «Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi» kopējais finansējums, par kuru 2018. gada 23. martā parakstīja līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, bija 8 173 459,72 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums bija 3 387 334 eiro, valsts līdzekļi 428 971,26 eiro un pašvaldības finansējums – 4 357 154,46 eiro. Projektā plānots uzlabot mācību vidi Bauskas 2. vidusskolā un Bauskas Valsts ģimnāzijā.
Uz pusi mazāk
Viens no darbiem – Bauskas 2. vidusskolas telpu pārbūve, par kuru līgumu ar SIA «Kvintets M» noslēdza 2021. gada 30. jūnijā, – kopējā summa 3 749 209,2 eiro ar PVN. Savukārt 2023. gada 5. janvārī domes sēdē būvnieks prasīja piešķirt papildfinansējumu, kas radies saistībā ar sadārdzinājumu – 479 157,6 eiro ar PVN, kas ir par 12,78 procentiem vairāk. Tas saistīts gan ar materiālu un tehnikas sadārdzinājumu, gan ar papildu darbu nepieciešamību.
Slogu uz 2023. gada budžetu samazināja tas, ka iepriekšējos būvdarbos – sporta laukuma pie Bauskas 2. vidusskolas izveide un aprīkošana, Bauskas Valsts ģimnāzijas pārbūve, un, sākot darbus noslēdzošajā aktivitātē Bauskas 2. vidusskolā, bija izveidojies projekta budžeta ietaupījums 241 487,56 eiro apmērā. To novirzīja iesniegtā līguma sadārdzinājuma un papildu darbu izmaksu segšanai. Deputāti apstiprināja, ka kopējai lielā projekta summai 8 173 459,72 eiro papildus piešķir klāt 237 670,07 eiro, kas ir 2,9 procenti vairāk, un kopējais finansējums sanāk 8 411 129,76 eiro. Tā informēja Bauskas novada administrācijas projektu vadītāja Ilze Munda. Tādējādi nepieciešamā summa no budžeta ir uz pusi mazāka nekā sadārdzinājums. Viņa skaidroja, ka projekta izpildes termiņi nav mainījušies – jāpabeidz līdz šī gada decembrim.
«Es ceru, ka deputāti ir sapratuši šo stāstu,» pēc informācijas sniegšanas pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Papildu darbi
Deputāti nebija sapratuši, un bija konkrēti jautājumi, jo netika skaidrs, kā sadārdzinājums rodas un kādās tieši pozīcijās. «Nav koptāmes – par kuriem darbiem mēs īsti balsojam?» vaicāja Voldemārs Čačs. «Redzam, ka vērtējumam izmanto Centrālās statistiskas pārvaldes datus par sadārdzinājumu. Bet privātajā biznesā ir bijuši līdzīgi projekti, kur uzvarošā firma jau ir iepirkusi būvmateriālus. Runā, ka firmas pašvaldības uzskata par vieglu mērķi naudas iegūšanā,» pauda deputāts Mārtiņš Cimermanis.
Administrācijas pārstāvji skaidroja, ka darbs, lai vienotos ar uzņēmēju, ir ieguldīts ļoti liels. «Sadārdzinājums ir daudzās pozīcijās – tāmē kopā ir apmēram 1500 šādas pozīcijas,» skaidroja I. Munda.
Ralfs Simanovičs, būvniecības nodaļas vadītājs, sacīja, ka pieļaujamos sadārdzinājumus rēķina pēc formulas, kuru deputāti apstiprinājuši jau pagājušajā gadā domes sēdēs, un skaidroja papildu darbu nepieciešamību. «Virtuves elektroinstalācijā problēmas bija arī iepriekš. Izrādījās, ka tur viss ar alumīnija vadiem. Tāpat parketu bija paredzēts atjaunot, bet tur nebija īsti, ko atjaunot,» pauda R. Simanovičs. Viņš arī norādīja, ka būvnieki pasūta materiālus, bet par iepriekšējām cenām iegādāties vairs nevar – piegādātāji tagad prasa maksāt vairāk.
Jaunie līgumi dārgāki
Bauskas novada pašvaldības administrācijas pārstāvji sacīja, ka, vienojoties ar būvniekiem, maksimālie sadārdzinājuma apjomi nav pārsniegti, bet gan ir mazāki. «Uzticēties pilnvērtīgi pamatzīmēm mēs nevaram. Skatām pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem – tiem arī uzticamies,» tā R. Simanovičs. «Nav tā, ka iedod uzņēmējam to, ko prasa,» pauda A. Okmanis. «Pārbaude un sarunas notiek kopš oktobra,» informēja I. Munda. «Centrālā finanšu un līgumu aģentūra deva norādījumus pašvaldībām, kā šajās situācijās rīkoties. Centrālās statistikas pārvaldes dati bija vieni no tiem, uz kuriem pamatojoties pašvaldības varēja vērtēt iesniegtos sadārdzinājumus. Tas skāra visu Latviju,» informēja deputāte Laine Baha.
Būvniecības nodaļas vadītājs R. Simanovičs norādīja, ka, laužot līgumu, var sanākt dārgāk. Kā piemēru minēja Viļa Plūdoņa muzeja rekonstrukciju, kur sadārdzinājums bija 15 procenti, bet izmaksas nevarēja pamatot. Lauza līgumu, izsludināja jaunu procedūru, pēc kuras uzvarētājam sadārdzinājums bija jau 25 procenti. Pēc diskusiju beigām deputāti lēmumprojektu atbalstīja.
Daļēji Bauskas 2. vidusskolas pārbūves projekts ir īstenots. Jau novembrī nodeva ekspluatācijā korpusu, kurā izremontēti 17 mācību kabineti, divas mācību laboratorijas, skolotāju un mācību pārziņu kabineti, par mācību telpām pārveidotas divas jaunas telpas. Mācību kabineti ir aprīkoti ar jaunām un ergonomiskām mēbelēm skolotājiem un skolēniem.
Attēlos – ekspluatācijā nodotais 2. vidusskolas korpuss, kurā izremontēti 17 mācību kabineti, divas mācību laboratorijas, skolotāju un mācību pārziņu kabineti. Foto autors Ivars Bogdanovs, no “Bauskas Dzīves” arhīva.
un pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem? Tad kādēļ vēl jādublē kaut kas šeit “uz vietām”, kādēļ novada budžetam jāuztur tik liels vietējo speciālistu “slogs”? Kā arī, kāpēc deputātiem būtu jātērē laiks šādu “problēmu” risināšanai, ja beigās vien “ekselim” jāpievieno attiecīgā CSP izstrādātā “formula” un viss štokos? Būtu tās individuālo būvētāju problēmas atrisināmas pēc šādām formulām, kur pus miljoni un ne tikai, atrisinās ar pāris “klikšķiem” ar datora peles palīdzību un dažiem “nomierinošiem” Okmaņa teikumiem “nesaprašu” virzienā
Kad notiks tik lieli un vērienīgi remontdarbi pārējās Bauskas novada skolās?