Uldis Varnevičs
Novada domes sēdē 29. maijā deputātiem būs jālemj par dalību konkursā, lai iegūtu finansējumu Bauskas amatu mājas izveidei – Dreņģeru sētas atjaunošanai.
Ja iecere izdosies, darbi varētu sākties 2027. gadā. Par pāris eiro iegādātās Dreņģeru sētas Kalna un Viļa Plūdoņa ielas krustojumā Bauskā tālāko izmantošanu vēl aizvien nav skaidrības. No vienas puses, nams glabā pat 18. gadsimta detaļas. Taču no otras puses – tas ir ļoti sliktā stāvoklī, un tehnisko situāciju savulaik ir pasliktinājuši nepareizi mēģinājumi kaut ko uzlabot. Tomēr iecerēts, ka tas atdzims jau pavisam jaunā veidolā.
Gada darbs
Bauskas novada Izglītības, kultūras un sporta komitejā un Vides un attīstības komitejā par projekta pieteikumu «Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība Bauskas pilsētas vēsturiskajā centrā» informēja Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Jolanta Kalinka. Viņa norādīja, ka process sākās jau pirms gada, kad deputātus informēja par potenciālo iespēju piedalīties konkursā uz Eiropas Savienības fondu finansējumu un par plānoto Dreņģeru sētas atjaunošanas koncepciju. Tagad process nonācis līdz brīdim, kad jāapstiprina Bauskas novada pašvaldības gatavība startēt konkursā.
«Ideja paredz atjaunot Dreņģeru sētu, nozīmīgu kultūras pieminekli, piepildīt to ar saturu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Plānojot ēkas atjaunošanas darba koncepciju, iesaistīta arī sabiedrība, rīkotas konsultācijas ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, mūsu pašu iestāžu darbiniekiem. Būtisks faktors – lai būtu konkurētspējīgi konkursā, ir daudz jāsagatavo dokumenti, jāspēj nodrošināt liels apmeklētāju skaits, papildus modelējot situācijas, kā to var izdarīt. Ir saplānoti darbi, kur šajā ēkā varētu pārcelties lietišķās mākslas studija, veidot amatniecības un restaurācijas centru, gan uz nodarbībām nākt Bērnu un jauniešu centra labo garšu studija, gan kokamatniecības pulciņš. Iecerēts izveidot ekspozīciju par Dreņģeru sētu un Vecpilsētu. Ir ieguldīts liels darbs, konsultācijas ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi,» informēja J. Kalinka.
No mazākā uz lielāko
Apzināti ir ne tikai nākotnes plāni, bet arī ikdienišķā realitāte: «Ir skaidrs, ka ēka ir ļoti sliktā stāvoklī. Iepriekšējos gadus esam veikuši mazos projektus, izpēti, pastiprināšanas darbus, konsultējāmies, lai atrastu vissliktākajā situācijā labāko risinājumu, kā varam saglābt šo ēku un piepildīt ar saturu, kas nepieciešams vecpilsētas attīstībai vai lai risinātu problēmas ar telpu nepieejamību un vides piekļūstamību,» stāstīja J. Kalinka.
Konkursam viena projekta pieejamais maksimālais finansējums ir 2 175 000, no kura Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 85 procenti. Ja pašvaldībai izdosies iegūt pilna apjoma summu, tas nozīmētu 1 848 750 eiro Eiropas fondu finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu 326 250 eiro.
«Programmas nosacījumi paredz, ka projekta apstiprināšanas gadījumā ir jānodrošina vismaz pieci gadi darbības šādā saturā, kā veidojam un iesniedzam. Projekta apstiprināšanas un iesniegšanas gadījumā daļa izmaksu, iespējams, pārcelsies no 2027. gada uz 2028. gadu, bet to precizēs ar budžeta grozījumiem, ja projektu apstiprinās,» informēja projektu vadītāja.
Konkurenti no Viesītes
Deputātus interesēja, kādi konkursā ir konkurenti. Izrādījās, ka konkurents pašlaik ir viens un diezgan spēcīgs.
«Konkrētais finansējums ir Zemgales plānošanas reģionam, un zinām, ka mūsu konkurents noteikti ir Viesītes šaursliežu dzelzceļa depo. Viņi varētu būt vienu soli priekšā, jo pēc kritērijiem dod divus punktus, ja objektā jau sniedz kādus pakalpojumus. Tomēr ir citi kvalitātes kritēriji, kam mēs mēģinām pielāgoties un izstrādāt dokumentus, tai skaitā kultūras norišu plāns. Lielā steigā to darām, jo projektu iesniegšanas termiņš nav garš. Viņiem ir augstāka gatavība, jo līdz 10. jūnijam būs būvprojekts, bet mums 14. oktobris ir būvprojekta izstrādes termiņš. Viņiem ir vienkāršāki darbi, būvprojekts izstrādājams ātrāk. Tomēr darām visu, ejam uz maksimumu – tādos kritērijos kā apmeklējums un vides pieejamības risinājumi ir iekļauti projekta maksimālie rādītāji. Viņu nepieciešamība ir 850 tūkstoši eiro, Ja aptuveni miljons paliks otrajam kārtas numuram, ir iespējas tam pieteikties, bet tad būs nepieciešams lielāks līdzfinansējums,» skaidroja J. Kalinka.
Ar pilnu jaudu
Deputātus uztrauca izmaksas. Vispirms mēģināja saprast, vai var izmantot daļu finansējuma, jo nesanāk iegūt visu summu. «Daļēji atjaunot nevaram. Vai nu ejam uz konkursu, vai neejam. Jebkurā gadījumā, lai sasniegtu 10 tūkstošus apmeklētāju, no 2029. gada janvāra objektam jāstrādā uz pilnu jaudu,» stāstīja projektu vadītāja. Vaicāta par komercdarbību, viņa norādīja, ka ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no ēkas izdevumiem. «Sākotnēji plānojam pārcelt lietišķās mākslas studiju, saglabājot divas darba vietas un veidojot trīs jaunas. Vismaz trīs jaunas darba vietas būs jārada. Uzturēšanas izmaksas nebūs mazākas par 100 tūkstošiem eiro gadā. Tā ir 500 kvadrātmetru ēka, izmaksas būs līdzīgas kā Bērnu un jauniešu centram. Apkuri slēgs pie Bērnu un jauniešu centra apkures katla. Toties ēkā varēs organizēt radošās darbnīcas un piedāvājumus pieaugušajiem. Bauskas Bērnu un jauniešu centrā ir tāds pieprasījums, ko telpu trūkuma dēļ pašlaik nevar piedāvāt. Izskatām iespēju ņemt maksu par ekskursijām. Tomēr jārēķinās, ka piecus gadus strikti būs jāpieturas pie plānotās stratēģijas,» pauda J. Kalinka.
Deputātu Juri Krievu (NA) uztrauca iespējamība, ka summa varētu pieaugt un pārsniegt 2,1 miljonu eiro. «Ja iesaistāmies projektā un uzvaram, vai ar diviem miljoniem var pietikt restaurēšanai un būvniecībai? Tikai oktobrī zināsim tāmes, un vai nebūs tā, ka būs jāliek klāt viens miljons?» uztraucās J. Krievs. J. Kalinka norādīja, ka izmaksas rēķinātas pēc citu objektu aptuvenām tirgus cenām un summā vajadzētu iekļauties, atjaunojot reizē gan ēku, gan pērkot aprīkojumu. «Man bail, ka mūsu daļa neizaug tikpat liela kā Eiropas daļa, bet es atbalstīšu,» pauda J. Krievs.
Slepens dokuments
Deputāti projekta pieteikumu atbalstīja un virzīja tālāk, bet tūlīt pat bija jāpieņem nākamais lēmumprojekts «Par kultūras mantojuma objekta Bauskas Amatu māja darbības stratēģijas 2026.–2035. gadam apstiprināšanu», kuru J. Kalinka lūdza deputātiem neizplatīt, lai dokuments nenonāktu līdz konkurentiem konkursā, jo šāda stratēģija ir svarīga konkursa dokumentācijas sastāvdaļa.
«Noteiktas misijas, vīzijas un mērķi, aprakstītas mērķa grupas. Apzinot vajadzības, iezīmējas mērķa grupas, kas var gūt atbalstu no projekta darbības. Izstrādāts publiskā mārketinga plāns un rīcības plāns. Iesaistīti daudzi sadarbības partneri, jo bez viņiem stratēģijas saturs nemaz nevarēja tapt. Mēnesi atpakaļ organizējām darba grupu, kur pie viena galda sēdējām. Šo neizdomāju es viena, to darījām grupā. Liels atbalsts ir no Mārītes Putniņas, kas vislabāk pārzina šo nozari. Stratēģiju pievienos projekta pieteikumam. Lūgums iepriekš publiski nepublicēt, lai konkurenti neredz,» brīdināja projekta vadītāja.
Pilsētas vai novada?
Nelielas diskusijas deputātu starpā raisījās par to, vai tā ir Bauskas māja vai novada kultūras centrs. «Lasot šo dokumentu, uz to neskatos kā uz Bauskas māju. Tas ir kā novada kultūras centrs. Stratēģija izstrādāta visam novadam, tā nav viena māja Bauskā.,» pauda deputāts Mārtiņš Cimermanis (ZZS).
«Piekrītu, jo, ēku plānojot, nedomājām tikai par Bauskas vecpilsētu. Mēs domājām par ciešu sadarbību un atbalstu visu vēsturisko ēku īpašniekiem mūsu novadā. Diskusijas bija dažādas, bet beigās tās atgriežas pie Bauskas amatu mājas,» atzina J. Kalinka. «Bauskas jēdziens ietver pilsētu un novadu, un īsāks nosaukums ir labāks,» vērtēja R. Ābelnieks.
***
Izglītības, kultūras un sporta komitejas un Vides un attīstības komitejas deputāti stratēģiju atbalstīja un virzīja uz Finanšu komitejas sēdi, kur par Dreņģeru sētas nākotni spriedīs un balsos jau šodien, 22. maijā.
Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.
Narkomāni deputāti un narkomāni administrācijā. Tiklīdz ir ES fondu nauda, tā momentā aizmirstas ka ir prioritātes, tiek pievilkts viss lai “palīstu” zem fondu noteikumiem. Kāda dreņģera sēta kultūras mantojums? Kāda nepieciešamība pēc tiem amatiem, kādi 10000 apmeklētāji? Jūs vispār neesat reāli. Plāns ir drudžaini kampt to ko nevajag, tikai tāpēc ka dod. BET – ar visu došanu tik un tā ir tie 300K jāielādē, un te vēl radīs kārtējās jaunās publiskās pārvaldes darba vietas. Pat pie pozitīva projekta rezumē ir šāds – PRIORITĀTES NETIKA RISINĀTAS, dabūta mazvajadzīga būve, radītas jaunas štata vietas, papildus izdevumi uz uzturēšanu. Rezultāts ir negatīvs. Nav jāgrābj visi fondi, ir jārisina sāpīgākās problēmas, kuras tik tiešām cilvēkiem vajg nevis no pirksta izzīsti 10K apmeklētāji.
Līdz asarām var smieties par slepenumu! 🙂 Mēs slēpsim no Viesītes un visiem ah….jenno sapni par to kā kaut kas unikāls būs parastā koka būdā. Varbūt viņi savos sapņos tajā būdā iestūķēs līdzīgu lokomotīvi kā Viesītei? 🙂
par saimnieku un viņa darbiem pēc pirmā acu uzmetiena senāk sprieda ielūkojoties viņa “sirsniņmājiņā”. Varbūt, arī tagad pilsētas “saimniekiem” pirmām kārtām vajadzētu atjaunot stacionāro tualeti Pasta ielā, Rātslaukuma malā, savulaik no ķieģeļiem celto? Cik tad ilgi to konteineru ārzemju viesiem rādīsim, jeb priekš tādām vajadzībām viņiem Rātsnams zināmās stundās atvēlēts? Drenģeru sētas atjaunošana- tā jau sen kā ir vien kārtējā naudas “apgūšana” un ‘varēšanas” izrādīšana amatkrēslos sedošajiem speciālistiem Bauskas domē. Tik tās naudiņas nav un drīzākais arī nebūs, jo daudz svarīgākas lietas mums ir kā “noraudājušās sērdienītes”
kā ar tiem palmu lapu bruncīšiem un sēņu ēšanu vēl atlikušajos Rātslaukuma kokos satupušiem, varbūt, arī šādām vajadzībām ES fondu naudu piesaistīsiem un no vietējā pašvaldības budžeta ko saskrapstīsim? Jūs taču tur, domē esat izdomas bagāti?
Atdodiet Čiberim, viņš sakārtos!
Pirmais, kas nu Bauskai vajag tā, ka vai acīs cērt , ir amatu māja, amatus mēs pēc tam kaut kā jau piemeklēsim. Citi sāk taupīt, bet Bauskā par vairākiem miljoniem cels amatu māju, tā Latvijā nu ļoti jau nepieciešama, lai tad mūsu novada boss vēl arī nosauc tos amatniekus,kuri tad nu tur saimniekos – senlaicīgo logu meistari, kalēji, podnieki, nažu asinātāji, mucinieki, krāšņu un kamīnu meistari,galdnieki, grozu pinēji,sveču lējēji, ādu apstrādātāji, vīžu pinēji, audējas, vērpējas,drēbnieki, adītājas, u.t.t. Raus uz vairākiem gaņģiem, ka vecā Bauska dunēs vien, cilvēki pūļiem gāzīsies uz turieni, pilsēta atdzīvosies jaunās skaņās…..tur visiem gribētājiem pat vietas nepietiks.Jau no paša agra rīta tauta dosies uz amatu māju…
Ironija forša, bet patiesība būs nedaudz citāda – apakšstāvā, visticamāk, snauduļos pāris slīmesti
pseidoamatnieki, kas paši ne no viena amata neko nejēgs, bet otrā stāva kabinetos nonstopā rūks kafijas aparāti un laiskosies īstās “amatnieces” – šo slīmestu priekšniecītes ar gēla nadziņiem un vesels plājiens komunikācijas speciālistīšu.
Cik gadus tad tiek taisīts tas atjaunošanas superprojekts? Divus? Kāpēc? Normāls arhitekts tik elementāru projektu izstrādātu dažu mēnešu laikā. Tas taču nav nekāds Trampa tornis. Kas attiecas uz iecerēto būvniecības laiku, tad Amerikā šādas 500 kv. m. vienstāva mājas karkasa konstrukcijā saslien dažās nedēļās. Te būvēs līdz 2029. gadam? Tad ko brīnāmies par tiem nenormālajiem miljoniem. Uzturēšanai 100K gadā? No kurienes šādi cipari? Būtu labi, ja vēl uzrakstītu, cik simtus K paredzēts maksāt algās tieši šai mājai jaunradīto amatu aizpildītājiem un kādas būs viņu darbības blakus izmaksas! Rezumējot – cik katru gadu no novada budžeta maksāsim par šo nenormāli vajadzīgo Amatu māju? Atbildiet, Kalinkas kundze!
Tikai pīpējot šitik tālu nevar aizdomāties.Būs dabūjuši kaut ko stiprāku…
Vai nepietika ar Rundāles avotiem? Idiotu bars!
KALINKA SAJUTUSI NAUDAS SMAKU. LABI KA PAZIST TIKAI SKAITLI 10000. JA ZINATU 100 000,TAD PATEIKTU-BUS.
Vai nebūtu lētāk uzcelt tur jaunu ēku?
Euūū, Bauskas dome, jūs savā idiotismā jau sāciet apsteigt Trampu.
Trampam miljardi, Bauskā tikai miljoni.
Par tiem 2miljoniem var daudz ko izdarit pilsēta visas noplukušās pārkrāsot atremontèt ietves un tiešām uz būvèt jaunu kakātavu! Tā dreņģeru būda reāli noriebusies stulbuma piemineklis pilsetā. Ir pietiekoßi ēku kuras var atjaunot un iemitināt tautas amatniekus. Kaut vai skolu Rūpniecības ielā!
bet man un maniem draugiem vajag tos 2 miljonus un mums ir vienalga, ko jūs par to domājiet.
Vēsturiski tur atradās krogs un iebraucamā sēta.Ja tagad tur domā ierīkot nekur nevajadzīgu amata māju,tad kāda jēga vispār atjaunot.
Mākslas zinātnieka Daiņa Bruģa 2024.g.04.12.raksts Bauskas dzīvē “Dažas pārdomas par Dreņģeru iebraucamo sētu”.Vai kāds no šiem projektu rakstītājiem,deputātiem,izpilddirektoriem ir lasījis šo rakstu.Ja būtu,tad nedarītu tagad tādas muļķības.Vai nu ir tā sakāpis galvā,ka speciālista viedokli neņem vērā,vai visticamāk nemaz nelasa.Mēs esam visgudrākie,visvarenākie-darīsim kā gribēsim.Tas ir drausmīgi.Ko mēs esam ievēlējuši.
tad kurš gudrais varētu ieteikt drošāku veidu, kā bez bēdu “apgūt” jau iesākumā iecerētos miljonus, kurus beigās nāksies pareizināt vismaz ar 2. Veidu, kā iedzīvotāju acu priekšā “apgūt” daudzās jo daudzās jomās trūkstošu naudu tā, ka pat Gailis pakaļ nedziedās”, kur nu vēl Valsts kontrole ar “izbirušajiem zobiem””
4200 eiro par 1m2 ! Kāpēc nav 10 000 eiro par 1m2?
Cik ir 1m2 reālā pašizmaksa jaunajai daudzdzīvokļu ēkai Bauskā? Lielie darbi jau pabeigti, visi līgumi gan jau saslēgti, gala pašizmaksai aptuveni jābūt zināmai.
Ja sētas 2,1 miljonus izmaksātu bērnu piedzimšanas pabalstos 1000 eiro apmērā? Iznāktu neliela investīcija 2100 bērniem. Kas ir svarīgāki? Bērni vai grausti?