Sandra Giptere-Ivanova
Bauskas Vissvētākā sakramenta Romas katoļu baznīcā Bauskā sestdien, 21. oktobrī, bija svētki. Savu pirmo misi pēc ordinācijas par priesteri vadīja baušķenieks Armands Smiltiņš.
Pirms Svētās mises «Bauskas Dzīve» tikās ar jauno priesteri un viņa garīgo tēvu monsinjoru Jāni Zviedrānu. Uz jautājumu, kā jaunietis izvēlējies garīdzniecības ceļu, viņš atbildēja: «Bērnībā nebiju ļoti ticīgs un baznīcā gājējs, bet vēlāk skolas gados sākās jautājumi par dzīves jēgu. Aptuveni 16 vai 17 gados sāku apsvērt domu par priesterību, 12. klasē 18 gadu vecumā jau biju izlēmis. Tā iestājos Rīgas Garīgajā seminārā, pabeidzu to jau kā Latvijas Starpdiecēžu augstāko garīgo semināru, aizvadot sešus studiju gadus.»
Attēlā – Armands Smiltiņš. Foto: Ivars Bogdanovs.
Svētku dienā Bauskā uz Svēto misi un atbalstīt priesteri Armandu bija ieradušies arī septiņi semināristi, klāt bija arīdzan Arnis Vizbelis, Jelgavas dekanāta dekāns, priestera A. Smiltiņa priekšnieks, Marcins Vozņaks, Latvijas Starpdiecēžu augstākā garīgā semināra rektors, Agris Ruļuks, IecavasSvētā Antona katoļu draudzes prāvests, un Romualds Baļčūns, Ozolaines Svētā Ignācija no Lojolas draudzes prāvests. Kuplā skaitā ar ziediem jaunajam priesterim bija pulcējušies arī draudzes locekļi un ticīgie no citurienes.
Baznīcas altāri bija skaisti izrotāti ar sarkanu gerberu pušķiem, dievnamā gaidīja ap 50 ticīgo, kā arī koris. A. Smiltiņš sacīja, ka «Svētās mises upuris tiek salikts par visu draudzi», izstāstīja, ka iepriekšējā nedēļā no bīskapa rokām saņēmis ordinācijas sakramentu.
Sprediķi sacīja rektors M. Vozņaks, atsaucoties uz lasītajiem Svēto Rakstu vārdiem: «Bet Es jums saku: katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā.» (Lk. 12:8)
Rektors uzsvēra, ka «pasaulei ir vajadzīgi liecinieki, nevis skolotāji, un, ja skolotāji, tad tādi kā liecinieki». Svarīgi liecināt par Dieva mīlestību, bet tas nav vienkārši. Jēzus deva iespēju piecelties, laboties, arī priestera uzdevums ir palīdzēt citiem piecelties no kritieniem.
Kalpošanas vietu nosaka bīskaps. Pēdējos piecus mēnešus pēc semināra beigšanas kā diakons A. Smiltiņš kalpoja Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrālē, darbu kā vikārs turpināšot turpat.
Cilvēki komentāros šausminās par šausmu parku pilskalnā par to, ka cik tas ir amorāli un nav mūsu tautas garā, bet te atkal tiek rakstīts raksts priecīgā manierē, ka pasaules lielāko nezvērību, ļaunumu, iznīcību veicēji, kas krusta karu laikā ar varu piespieda mūsu senčus ticēt ļaunai pasakai par dievu, piespieda nest ziedojumus un iet baznīcā, maksāt cilvēkam, ko pēc visiem zinātniskiem datiem un medicīnas diagnozēm vajadzētu uzskatīt par garīgi slimu cilvēku- runā ar neeksistējošiem objektiem, dzird neeksiatējošus objektus runājam ar viņu, tic neeksistējošu objektu eksistencei. Un pedofīlija, kas katru gadu uzpeld. Tās ir vienkārši šausmas, kā var par šito ļaunuma kantori, ko sauc par baznīcu vispār kaut ko labu rakstīt un domāt.
KurTu jaunekli esi iesaistijies,but gajis normaludarbu darit
Tas darbs ir ļoti grūts un tam vajadzīga liela izturība , lai Dievs palīdz.
Būtu iztikuši arī ar Elmīti, pātarus pieprot, stāja cienīga!
Tas kurš netic Dieva esamībai, tā ir viņa izvēle. Piekrītu, ka ticības aizsegā tikušas un tiek darītas šausmu lietas, bet tur nekāda sakara nav ar Dievu. Mācītāji arī ir dažādi, un to vēsture pierāda, ka bieži tie ir garīgi slimi cilvēki, bet ne visi, tieši tāpat kā mūsu sabiedrībā, pietiek visādu dīvaiņu, lai neteiktu vairāk. Iet uz baznīcu, vai nē tā ir katra cilvēka privāta lieta, ja viņam grūtā brīdī, vai otrādi to vajag, lai iet, kur viņam iet uz šausmu parku, kas, piedodiet, tas ir? Mūsu sabiedrība degradējas, un tas ir šausmīgi. Tad kad mums ir viss ok, tad mēs esam lepni, bet kad ne tik ok, acis skatās uz debesīm. Ir tikai Dieva likumi, kuru ievērojot pasaulē kļūtu vieglāk dzīvot – Nedari otram to, ko negribi, lai tev dara. Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. Nepārkāp laulību, nezodz, nemelo un nenogalini, neaprunā netaisni. Šausmoni, kurš no šiem likumiem tev šķiet šausmīgs?
teikšu kā ir -nekas labs tur nav,.,
sausmu turpinajumam,pardomam. saksim jau ar to-ka normalamsaprotosam Cilvekam ir loģiskaa domasana. un tur ne priesteris , ne pūslotaja, ne musdienu psihologs ko ieteiks kaa pareizi dzivot. tikai un vienigi paša sirdsbalss. man var stastit un teikt ko grib, bet es taapat izdarisu pa savam. jaa, taisniba ir teicienam -kur avis tur cirpeeji, nu tad nevaig buut pasiem taam aviim. kaa saka avis un musu gans. kaapeec!!??. es varu Dievu klusi pielugt savaa sirdii, praataa, maajaas kaktiņā, un pateikties par visu to labo un gaišo ko viņs man dod. un tas ir mans sargengels, kas varbut seež uz taas pašas mākoņmaliņas. un parejais ariskigais un materialais, un nezin vel kadi upuri, tas lai tad paliek citiem, viņu saprašanai un ricibas metodem.
Tas ir darbs sabiedrības labā. Nav tā kā liela daļa Saeimas deputātu kalpo saviem saimniekiem ( nu jau īpašniekiem – (ZZS šobrīd neplāno pārskatīt sadarbību ar Lembergu). VĒL JAUTĀJUMI?
Tieši tiem, kuri tēmē uz valsts kalpu krēsliem, būtu pedantiski jāievēro Dieva baušļi, ja kaut viens no tiem tiek pārkāpts, nost, prom. Deputātiem, vairāk kā citiem godprātīgi, ar cieņu un visu atdevi jāstrādā sabiedrības labā, rādot citiem pozitīvu piemēru, gan personīgajā, gan sabiedriskajā dzīvē. Tāpat kā mācītājiem, jābūt par piemēru tautai. Iet uz baznīcu, vai mājās pateikties Dievam, tā nav mūsu daļa. Nevajag tikai ar to plātīties. Katram sava vieta, un nebāzīsimies tur, kur mums neprasa.. Dievs visu redz un mums katram, par katru pārkāpumu būs smagi jāatbild, arī es neesmu izņēmums. Iet uz baznīcu un izlikties pareiziem nav labi. Lai jaunais priesteris dara savu darbu un Dievs viņam palīdz!
kas kuram prātiņā, tas arī jāparāda pārējiem, cik mēs esam “taisni” un zinoši it visā. Te “šausmu parks” jāsalīdzina ar kristīgo baznīcu, te priestera Mediņa “nodarījumi” jāliek pretim pašvaldību “varēšanai” un jāmēģina atrast un atcerēties katru, kaut mazāko “skabardziņu” cita acī, neredzot to, ko jau tūkstošiem gadu citi ļoti veikli ar Tevi, dumiķīt, manipulē. Jā, arī baznīca manipulē ar cilvēkiem, bet tā ir ik katra cilvēka brīva izvēle pakļauties tai vai nē. Pretstatam tam, ir milzums daudz un dažādu veidu, kā pakļaut cilvēka prātu un gribu sev vēlamā virzienā un pats vienkāršākais ir redzams ik katru dienu , kad tev priekšā stāvošais rindā saka pārdevējai: “Man lūdzu tās klepus zāles, tās, ko vakar rādija televīzijā!”. Kā arī, kāpēc tik pat cītīgi nepaudiet savas domas par talcinieku no zināmas biedrības aktivitātēm citai konfesijai piederošajā baznīcas dārzā, vai arī tā nav sava veida līdzpilsoņu prāta ietekmēšana? Ir taču tik daudz darāmā savas teritorijas uzkopšanā, bet, izrādās, ir kas izceļamāks, sava darba svarīguma izcelšanai, ar reliģiju saistošs, atpazīstamāks.