www.bauskasdzive.lv
No šī gada 1. janvāra mainījušās sniegto pakalpojumu cenas Bauskas pils muzejā. Jaunie izcenojumi Bauskas novada domē apstiprināti pagājušā gada nogalē. Bauskas pils muzeja pakalpojumu cenas nebija paaugstinātas divpadsmit gadus.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis skaidro, ka iestādes pakalpojumu cenrādis pārstrādāts, īstenojot Bauskas novada domes lēmumu, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas nosaka vienotu kārtību, kādā Bauskas novadā tiek aprēķināti un apstiprināti pašvaldības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu izcenojumi.
“Divpadsmit gados būtiski mainījies muzeja piedāvājums gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Arī izmaksas, par kādām muzejs saņem pakalpojumus, materiālus un enerģijas resursus, ir ievērojami augušas,” atzīmē M. Skanis.
Viņš uzskaita līdz šim paveikto: pabeigta pils jaunās daļas fasāžu sgrafito apmetuma un interjeru apdares restaurācija, atjaunotas ārējās akmens kaluma kāpnes, akmens kaluma ieejas portāls, akmens lieveņi, veikta pagalma ieklāšana ar akmens bruģi, interjeros rekonstruētas deviņas renesanses, manierisma un agrā baroka krāsnis, seši kamīni, glazētu keramikas flīžu grīdas, logu vitrāžu stiklojums un metālkaluma restes. Apmeklētājiem ar kustību traucējumiem izveidots lifts.
Veikta pils centrālā torņa, mazā vārtu torņa, tiem pieguļošo sienu un pilsdrupu ziemeļu sienas konservācija. Centrālais tornis apjumts, izveidotas galerijas un balkoni pilsdrupu un ainavas apskatei. Nostiprināta pilskalna ziemeļu nogāze.
“Atverot pils interjerus apskatei pēc atjaunošanas, tās bija praktiski tukšas telpas, pat bez apgaismes ķermeņiem. Tagad interjera iekārtojuma ekspozīcijā izvietoti 16.-17.gs. eksponāti – 40 mēbeles, trīs gobelēni, trīs gleznas, 19 apgaismes ķermeņi, 13 tekstilizstrādājumi, 52 sadzīves priekšmeti. Pilī eksponēti 13 Kurzemes-Zemgales hercogu ģimenes portreti. Izgatavotas vēsturisku apgaismes ķermeņu kopijas pils rekreācijas telpām un saimniecības telpu interjera ekspozīcijām. Vēstures ekspozīcijas papildinātas ar astoņiem 16.-17.gs. ieročiem. Centrālajā tornī tiek demonstrēta digitāla animācija par pils būvvēsturi.
Pils interjera iekārtojuma ekspozīcijai ir restaurēti 53 priekšmeti. Topošajām pils arheoloģiskās izpētes un pils krāšņu keramikas ekspozīcijām atjaunoti 528 arheoloģiskie priekšmeti un 217 krāšņu podiņi. Bauskas pils muzeja krājums papildināts par 1424 vienībām,” stāsta M. Skanis.
Bauskas pils muzeja direktors M. Skanis paskaidroja, ka maksas pakalpojuma izcenojums, atbilstoši Bauskas novada pašvaldības noteikumiem “Maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”, ietver visas izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu – izlietoto materiālu iegādes izmaksas un tiešos izdevumus darba samaksai, kā arī ar šo samaksu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kā arī tēriņus, kas ir netieši saistīti ar attiecīgā maksas pakalpojuma sniegšanu – iestādes vadībā un administrācijā nodarbināto darbinieku un citu darbinieku darba algas un ar to saistītās VSAOI, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumus, tēriņus telpu apkurei un apgaismošanai, pamatlīdzekļu nolietojumu, apdrošināšanas maksājumus, kā arī citus izdevumus.
M. Skanis norādīja, ka Bauskas pils muzeja pakalpojumu cenas vidēji pieaugušas par 48%. Starp līdzīgiem muzejiem Latvijā Bauskas pils muzeja cenu līmenis atbilst aptuveni Cēsu Vēstures un mākslas muzejam, bet ir zemāks kā, piemēram, Haapsalu un Kuresāres pilīm Igaunijā, Trakai pilij Lietuvā, Hemes, Olavinlinnas, Turku pilīm Somijā, Koldinghus pilij Dānijā, Kalmāras pilij Zviedrijā.
2022. gadā Bauskas pils muzejā reģistrēti 233 815 apmeklējumi, kas pārsniedz apmeklējumu skaitu pirms pandēmijas.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis atzīmēja, ka muzeja ieņēmumi nonāk kopējā pašvaldības budžetā. “Tas nenozīmē, ka, palielinoties muzeja ieņēmumiem, attiecīgi palielinās arī muzeja budžets – tas ir tik liels, cik no kopējā “maka” muzejam iedala pašvaldības dome. 2022.gadā pašu ieņēmumi muzeja budžetā sastādīja 22 procentus, 2023. gada budžeta projektā 25%,” teic M. Skanis.
Vaicājot, kālab Bauskas pils muzejs nepiedāvā bezmaksas ieeju Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem, kā to dara, piemēram, Rundāles pils muzejs, M. Skanis atbild, ka Latvijas muzejos šīs kartes īpašniekiem atlaides ir dažādas – no 20% līdz 100%. Bauskas pils muzejā no šī gada piemērota vidējā – 50% atlaide, līdzīgi kā Turaidas muzejrezervātā.
Līdztekus Bauskas pils muzeju bez maksas divas reizes gadā – Starptautiskajā muzeju dienā -18.maijā un Muzeju naktī – var apmeklēt ikviens interesents. No maksas ir atbrīvoti arī Latvijas bērnu namu un speciālo izglītības iestāžu audzēkņi un Bauskas novada skolu audzēkņi pedagogu organizētās grupās. Biļešu atlaide 50% apmērā ir I un II grupas invalīdiem.
Lai kāpinātu interesi par šo kultūras objektu, pakāpeniski tiek attīstīta pils interjera iekārtojuma ekspozīcija, katru gadu papildinot 16.-17.gs. lietišķi dekoratīvās un tēlotājmākslas priekšmetu kolekcijas pils interjeru ekspozīcijas iekārtošanai.
“Bez ekspozīciju attīstības un mainības nav iedomājama apmeklētāju motivācija muzeju apskatīt. Krājuma komplektēšanas un papildināšanas process ir nebeidzams, kamēr vien pastāv muzejs,” paziņo M. Skanis un papildina, ka Bauskas novada dome atbalstījusi turpmāk finansējumu krājuma papildināšanu saistīt ar muzeja ieņēmumu apmēru, t.i. noteikt, ka katru gadu izdevumi muzeja krājuma priekšmetu iegādei pastāvīgo ekspozīciju papildināšanai paredzami ne mazāk kā 20% apmērā no muzeja ieņēmumiem. M. Skanis akcentē, ka šāds lēmums veicina mērķtiecīgu krājuma komplektēšanu un ekspozīciju kvalitatīvu attīstību.
“Muzeja izveides pirmā etapa prioritāte bija pils izpēte ar mērķi iegūt informāciju restaurācijas darbu projektēšanai, projektēšanas darbu organizēšana, finanšu līdzekļu piesaiste, restaurācijas un darbu organizēšana un uzraudzība. Šobrīd atjaunoto ēku nepieciešams piepildīt ar tai atbilstošu saturu. Aktuāla ir arī zinātniskā darbība: līdz šim veikto pētījumu apstrādāšana un pieejamības nodrošināšana, izveidojot jaunas un atjaunojot esošās tematiskās ekspozīcijas (krāšņu podiņi, akmens kalumi, keramika, arheoloģiskie atradumi), sastādot kolekciju katalogus, publicējot pētījumus.
Bauskas pils muzejam tas ir īpaši svarīgi, jo pilī veiktie pētījumi, kas sabiedrībai šobrīd publiski nav pieejami, pamato arhitektūras mantojuma saglabāšanā paveikto. Tomēr šo uzdevumu pildīšanu kavē akūts cilvēkresursu trūkums. Divpadsmit gados, kopš muzejs atvērts apskatei, ievērojami pieaudzis apmeklējumu skaits un sniegto pakalpojumu apjoms, bet muzeja personāls nav palielinājies. Pieaugot muzeja pakalpojumu pieprasījumam, laiks pētnieciskajam darbam praktiski neatliek,” situāciju raksturo M. Skanis.
Viņš atzīmē, ka nepieciešams attīstīt pils teritorijas infrastruktūru. Vēsturiski pils nocietinājumus austrumu un rietumu pusē norobežoja aizsardzības grāvji, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Komunikāciju pār grāvjiem nodrošināja tilti. Ierīkojot pilskalna teritorijā parku, tika norakti priekštiltu nocietinājumi, kā arī daļēji aizsardzības vaļņi, izveidojot uzbērumus, kas aizstāja tiltus.
“Pašlaik ceļš gar pili kalpo kā vienīgais pievadceļš pilij un estrādei. Tas ir nolietots, aizsardzības grāvja šķērsošana ar nobraucienu un tam sekojošu kāpumu ir bīstama, tāpēc ir nepieciešams šajās vietās atjaunot tiltus, kā arī renovēt ceļa segumu un labiekārtot teritoriju bijušā restorāna “Pilskalns” priekšā. Ir izstrādāta tiltu atjaunošanas arhitektoniskā koncepcija un skiču projekts, veikti teritorijas topogrāfiskie uzmērījumi. Šogad paredzēts projektēšanas darbus turpināt,” iecerēto ataino M. Skanis.
Atklājot šī gada aktualitātes, Bauskas pils muzeja direktors apliecina, ka arī šogad tiks organizēti tradicionālie muzeja pasākumi – Muzeju nakts un paukošanās turnīrs “Zobena tiesības”. Plānots, ka šogad viesosies izcilais Krakovas seno deju ansamblis „Cracovia Danza”, notiks vairāki senās mūzikas koncerti, uzstāsies improvizācijas teātris, būs pasākumi bērniem. Senā dzīves veida skola šajā gadā apskatīs galma āksta un artilērijas tēmas. Tiks piedāvātas divas jaunas tematiskās programmas – “Apgaismojums renesanses pilī” un “17.gadsimta kara māksla”. Maijā muzejs organizēs starptautisku konferenci “Divdesmit gadi vēsturisko drupu konservācijā”.
Ar jauno pakalpojumu cenām var iepazīties šeit:
ja jau to pakalpojumu cenu nevajadzēja mainīt veselus 12 gadus, tad, izskatās, līdz šim tā pils tīri labi varēja iztikt no apmeklētāju atstātā “ziedojuma”. Vien nav saprotams, priekš kam tā daudzus tūkstošus ikgadējā budžeta “piešprice” vajadzīga, ja vēl ne tik sen paši sevi daudzinājām ka vienu no Latvijas tūrisma galvaspilsētām, pārtiekošu ne no ražošanas, bet citu atstātās naudas par skatu uz vietējiem dīvaiņiem vismaz domē
Vakar ceļš uz Bauskas pili bija vienā ledū, jā, locekļiem bīstams,sēdies uz pakaļas un laidies lejā,bet augšā četrāpus. Tilts protams būtu labāks. Taču, kamēr nav tās būves, kāpēc Bauskas pils darbinieki,ieskaitot pašu direktoru,cenšas aizbraukt pa šo bīstamo ceļu līdz pils durvīm? Vsi tad invalīdi? Nevar no stāvlaukuma aiziet līdz pilij?
KAUT KO TAS SKANIS FLEITĒ- 2022 GADĀ 234 000 apmeklētāju , biļete 9 eiro bija , un vēl pašvaldība dod naudu ???????????
Skanim sarkanais pasāts vēl dzīvs?
Nesaistīti-es novēlu lai “Vides serviss” bankrotē un deg elles liesmās,par situāciju kas notika ar manu auto pirms trīs nedēļām pašā pilsētas centrā,kad nespējot nobremzēt pie luksafora ceļa seguma dēļ ne distances dēļ kā vieglu ceļu ejot uzrakstīja policija adminstratīvajā lēmumā un csdd “atvēlēja” vienu soda punktu tam visam klāt!Šai naida sajūtai es netieku pāri kaut jau pagājis zināms laiks un auto aizvien ir remontā!Bankrotējiet žurkas un tikai!
Esmu dzīvāks par dzīvu!
pofig var neiet uz to muzeju
Muzejs ir jauks un varu uzteikt par aktivitātēm kas tajā notiek. Vēlētos redzēt restorānu tā sākotnējā izskatā, kad tas vēl bija acīm saistošs. Tagad pārveidots un neglīts.
Tikai godīgi būtu, ja no pils apmeklējumiem iegūtā nauda paliktu pils rīcībā.
“Pieaugušas uz pusi” – kā var pieaugt uz pusi?
Tev , mīļais, taisnība- uz pusi var tikai samazināties, pieaugt var tikai 1.5 reizes. Raksta autoram nav izpratnes par to,ko nozīmē – pieaugt un ko – samazināties.
Skanis joprojām stūrē savu sarkano pasātu un tas joprojām bieži stāv pils durvju priekšā. Pa dienām var pavērot, daždien noparkots aiz restorāna kalna galā, dažreiz šķiet jau gribēs iebraukt pilī. Varbūt direktoram vajag karieti sagādāt ar kuru no stāvlaukma var tikt līdz pilij.
Tagad izskatās, ka ir izdomāts atbrīvoties no kalnā rāpšanās, būs pa taisnu līniju tilts un varēs naski desot pāri nepiepūloties.
Nu un tad ka Māris piebrauc pie pils, vai pie vecā restorāna atstāj autiņu?! Ka tik kaut ko pretīgu rakstīt! Runa bij par biļetēm!