www.bauskasdzive.lv
Bauskas novadā veikts pētījums par jaunatnes situāciju pašvaldības administratīvajā teritorijā. Izpēte veikta dalījumā starp pilsētās un pagastos dzīvojošajiem jauniešiem, portālu informēja Bauskas novada pašvaldības jaunatnes nodaļas vadītāja Līga Briģe.
Viņa precizē, ka pētījumā “Bauskas novada jauniešu vajadzību un vēlmju izpēte” kopumā aptaujāti 744 jaunieši: 220 no Bauskas, 188 no Iecavas pilsētas un 323 no novada pagastiem. Aptauja veikta laika posmā no šī gada 20. maija līdz 6. jūnijam, un tajā aplūkotas jauniešu sabiedriskās un sociālās aktivitātes, vēlmes un iespējas, līdzdalības barjeras, prasmju apguve, informācijas avoti, labbūtība, negatīvie ieradumi un nākotnes plāni.
Pētījums veikts sadarbībā ar Bauskas novada izglītības iestādēm, jaunatnes jomas darbiniekiem, Bauskas novada Jauniešu domi, biedrībām un nodibinājumiem, kas veic darbu ar jaunatni. Lai sekmētu iespējami lielākas mērķauditorijas apzināšanu, tika organizēta kampaņa “Busiņa izaicinājums”, kurā skolu pašpārvaldes skolēnu autobusos aicināja jauniešus aizpildīt anketas.
Saskaņā ar pašvaldības publiskoto informāciju 2024. gadā Bauskas novadā mitinās 5559 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kas veido 13,6% no visiem novada iedzīvotājiem. Šis īpatsvars ir nedaudz augstāks par Latvijas kopējo rādītāju, kas ir 13%. Pēdējo piecu gadu laikā jauniešu skaits novadā ik gadu ir pieaudzis, tam iemesls ir fakts, ka šajā laika periodā Bauskas novada iedzīvotāju kopskaits ir samazinājies.
Aptaujas dati rāda, ka jauniešu skaits un īpatsvars ievērojami atšķiras dažādās novada vietās. Visvairāk jauniešu ir Bauskas un Iecavas pilsētās. Bauskā dzīvo 1348 jaunieši, kas veido 13,7% no pilsētas iedzīvotājiem, bet Iecavā mitinās 765 jaunieši, kas veido 14,3% no pilsētas iedzīvotājiem. Savukārt vismazāk jauniešu ir Dāviņu pagastā, kur dzīvo tikai 85 personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, bet jauniešu īpatsvars no Dāviņu pagastā dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir 14,4%, kas ir augstāks par vidējo novadā.
77% Bauskas novada jauniešu pēdējā gada laikā ir piedalījušies vismaz vienā no anketā iekļautajām 18 aktivitātēm, vislabprātāk viņi piedalās kultūras pasākumos (29%) un sporta aktivitātēs (27%). Tomēr joprojām 23% jauniešu nav iesaistījušies nekādās aktivitātēs, kas norāda uz nepieciešamību veicināt viņu līdzdalību.
Iecavā un Bauskā dzīvojošie vairāk piedalās sporta un kultūras pasākumos, ir aktīvāki skolu pašpārvaldē un jauniešu domē. Abu pilsētu jauniešiem ir plašākas iespējas apmeklēt dažādus kursus un seminārus, kas veicina viņu prasmju attīstību. Tomēr šie jaunieši norādījuši uz augstāku stresu un spiedienu saistībā ar mācībām un nākotnes plāniem, salīdzinot ar pagastos dzīvojošajiem jauniešiem.
Pagastos dzīvojošie bieži vien mazāk iesaistās jauniešu organizācijās un aktivitātēs, taču aktīvāk piedalās vietējos kopienas pasākumos un brīvprātīgajā darbā. Šie jaunieši aptaujā norādījuši uz lielāku ģimenes un vietējās sabiedrības nozīmi viņu ikdienas dzīvē un lēmumu pieņemšanā. Viņi biežāk sastopas ar transporta un infrastruktūras problēmām, kas ierobežo viņu iespējas apmeklēt dažādus pasākumus un kursus.
Aptaujas anketā jaunieši tika lūgti brīvā tekstā norādīt, kādas iespējas un aktivitātes vēlētos, lai būtu pieejamas Bauskas novadā. Visbiežāk (65%) jaunieši norādījuši uz dažādām aktīvās atpūtas un sporta
aktivitātēm. Bieži minētas arī interešu izglītības (47%), kā arī kultūras un izklaides (41%) aktivitātes.
Kopumā jaunieši aptaujā minējuši 140 dažādas sev interesantas aktivitātes. Salīdzinoši biežāk minētās ir: koncerti (12%), volejbola laukumi (12%), sporta spēles, sacensības (11%), pasākumi jauniešiem (9%), basketbola laukumi (9%), karjeras izglītības aktivitātes (9%).
L. Briģe norāda, ka iegūtie dati sniedz padziļinātu iespēju izvērtēt situāciju novadā, tie sekmēs pasākumu, aktivitāšu plānošanu, sasniedzot mērķauditoriju, kā arī jauniešu vēlmju un vajadzību nodrošināšanu.
Pētījums izstrādāts projekta “Inovatīvas Izaugsmes Izaicinājums” ietvaros, kas tiek īstenots ar Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2024.-2026. gadam valsts budžeta finansējumu.
Pagastu jauniešus ir grūti iesaistīt pašdarbībā, jo vecākiem tad viņi jāved un jāgaida.
Paši jaunieši var izrādīt kādu interesi un iesaistīties, organizēt sev vēlamos pasākumus.
Nupat redzēju info, ka Mežotnes pagasta “DFC “Strēlnieki” teritorijā 4.jūlijā būs fotoorientēšanās, zumba – lūdzu Jums piemērotas aktivitātes, diez cik jaunieši ieradīsies???
Nebakstiet telefonu braucot ar velosipēdu un ejot pāri krustojumam. Dzīvot tak gribat?
Gadījās redzēt dokumentālo filmu par kādu Āfrikas valsti. Sporta infrastruktūras ziņā tur ir pilnīga nulle, bet ir jūra un smilšu pludmale. Šajā pludmalē jauni puiši vienkārši vingro, pārsvarā spēka vingrojumus. Izskatās puiši kā pasaules līmeņa atlēti. Secinājums vienkāršs.Latvijā katrā skolā ir sporta laukums, ir mājas pagalms, ir upmalas un ezeru krasti, ir stadioni, ir sporta skola un sporta zāles, ir mežs, ir velosipēdi, ja grib sportot, to var sākt darīt desmit minūšu laikā, neatliekot un nemeklējot nesportošanas iemeslus.
redzams, tās ir vienas no galvenajām problēmām pat tad, ja eksāmenu nokārtošanai pietiek ar 10% pareizo atbilžu. Bet trenažieri un galvenokārt citas izlaides iespējas, nu ar tām jaunieši jānodrošina, tām naudai jāpietiek. Tik, skatoties uz tiem pašiem jauniešiem, cik no viņiem tos trenažierus izmanto? Lai mūsdienu ģimnāzijas absolvents pazītu augu, no kura iegūst viņam jau zināmos kartupeļus, ir par daudz prasīts, tam naudas nepietiek, bet izklaides vietu radīšanai, tam mēs noteikti naudu atradīsim, lai nebūtu stresa un spiediena eksāmenus kārtojot.
tad, varbūt, izpētiet, kā jaunieši atsaucas par fizkultūras stundām skolā, cik vispār nedēļā to ir un cik bērnu ik reizi uzrāda ārsta vai vecāku izrakstītās “atļaujas” nepiedalīties tajās? Kā arī, cik ir to interesentu, kuri regulāri apmeklē Bauskas pilsētas stadionu un daudzus miljonus izmaksājušo savulaik “rūpju” halli, celtu jauniešu fiziskās attīstības veicināšanai, kā tagad moderni izteikties. Neizskatās, ka tā fiziskā attīstība būtu sasniegusi augstāku līmeni, kā tad, kad mēs, vietējie puišeļi caurām dienām dzenājām bumbu vārtos bez tīkla un metām grozos uz asfalta seguma. Ak jā, toreiz vasarās ūdens līmenis turpat sporta halles priekšā Mūsā bija pat “pāri galvai” un droši “uz galvas” lecām ūdenī no pieaugušo upes vidū ienestā bērnu slidkalniņa metāla konstrukcijām, kas slējās apmēram metra augstumā virs ūdens līmeņa. Toreiz bija citi laiki un nebija to, kas naudu dala…
Karstajās dienās pludmale pie sporta halles bija tukša. Laikam tāpēc, ka peldēšana ir fiziski grūta un pat neiespējama telefona bakstītājam. Upmalās ūdenī ir redzami bērni, jaunieši praktiski nav redzami. Varat apbērt jauniešus ar naudu sporta būvju izskatā, viņus jau neglābjami ir nospiedis telefons, dators, liekais svars, gribasspēka trūkums un cigarete. Nez vai sagaidīs pensiju un pat algu būs grūti nopelnīt. Ir sportisks mazākums, par kuru droši vien jāpateicas Grantiņas kundzei un viņas kolektīvam.
Būtu labāk norādījuši, lai beidzot sāk mācīties matemātiku. Kauns par tādiem matemātikas rezultātiem! Jaunieši tik prot prasīt, iespringt negrib.
Kad sāks grūt tilti un jaunbūves, degs elektrības apakšstacijas un līnijas, izraus aizsprostus, tad būs par vēlu mācīties matemātiku un fiziku
Gribat sportot? Jālikvidē vasaras brīvlaiks un brīvlaika vietā uz obligāto sporta-izdzīvošanas nometni brīvā dabā vismaz mēneša garumā.Bez telefoniem un datoriem. Skolotāji tur nederēs, vajadzēs armijas instruktorus no Alūksnes. Ja paši “sportotāji” nespēj sevī atrast gribasspēku.