Bauskas novadā kapacitāte Ukrainas bēgļu uzņemšanā ir teju izsmelta

Bauskas novadā pamazām izsīkst iespējas Ukrainas civiliedzīvotājiem atrast piemērotu dzīvesvietu. Pašvaldības telpu kapacitāte ir praktiski izsmelta. Mums vēl maza rezerve ir, pauž Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, bet, bēgļu skaitam būtiski palielinoties, arī šīs rezerves Bauskas novadā būšot izlietotas.

Pašvaldība izmitinātājiem «atlaiž» NīN nodokli

«Tajās pašās Saulaines kopmītnēs vēl ir četras istabiņas brīvas, kuras pašlaik tiek remontētas, tostarp ar pašu ukraiņu palīdzību. Konkrētu brīvo vietu skaitu citviet negribētu publiski nosaukt, bet tas noteikti būs atkarīgs no vajadzības. Ja būs nepieciešamība, rūmi vēl atradīsim, bet tas būs lielāks ieguldījums,» teic A. Okmanis.

Viņš atklāja, ka izmantots arī teju viss Bauskas novada iedzīvotāju saraksts, kuri bija iesnieguši apliecinājumu, ka ir gatavi izmitināt Ukrainas valstspiederīgos. Daži savus pieteikumus ir atsaukuši, un tas ir arī saprotami, jo pagaidām vienīgo atbalstu – simtprocentīgu atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumam – ir apliecinājusi vien pašvaldība. No valsts palīdzīga roka privātpersonām vēl nav sniegta, lai gan Labklājības ministrija (LM) ir rosinājusi, ka mājsaimniecībām varētu no aprīļa piešķirt 150 eiro pabalstu par pirmo uzņemto bēgli un 50 eiro par katru nākamo.

LM pārstāvis Egils Zariņš portālam pauda, ka pašlaik vēl nav nekādas skaidrības. Valdībā šis jautājums nav bijis dienaskārtībā, un grūti esot prognozēt, kad tas varētu tur nonākt. «Tas jājautā politiķiem, koalīcijai. Ideja tāda ir, bet, kad un kā tiks pieņemts, mēs to nezinām,» paziņoja E. Zariņš.

Bēgļu skaits tuvojas četriem simtiem

Otrdien valdībā atbalstīti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ka pašvaldībai, sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām. Minētais nozīmē, ka bēgļi būs jāuzņem vairāk vai mazāk proporcionāli pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam un atbilstoši izmitināšanas iespējām.Bauskas novada izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka atzinīgi vērtē šādu lēmumu.

«Uz reģioniem bija sen laiks pārdalīt. Es dzirdu, ka Aizkrauklē pirms nedēļas bija tikai astoņdesmit un viņi jau vaimanā, bet mums, piemēram, ir 340. Tas ir tikai taisnīgi, ka padala pa visu Latviju,» vērtē J. Kalinka. Viņš analizēja, ka Bauskas novadam liela tiesa no bēgļu plūsmas trāpījusies, jo atrodamies pierobežā. «Autobusam šķērsojot robežu, no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kas koordinē šo procesu, saņemam zvanu, cik jūs varat uzņemt, un mēs mēģinām izlīdzēt. Citi šeit nonākuši tranzītā, pārnakšņo Bauskas slimnīcā un dodas tālāk. Ir bijuši tādi gadījumi, ka Bauskā apmetas vien uz dažām dienām, bet pēc tam migrē uz Rīgu, Jelgavu, arī ārvalstīm, piemēram, Somiju,» stāsta J. Kalinka un pavēsta, ka patlaban ir apturējuši šo kārtību un VUGD aicinājuši neziņot.

Līdz šim Bauskas novadā uzņemti 340 bēgļi, no kuriem vairāk nekā 150 uzturas pašvaldības nodrošinātajās telpās. Starp tādām ir arī Saulaines tehnikuma kopmītnes. Pēc pašreizējiem aprēķiniem pašvaldība varētu uzņemt vēl 130 bēgļus. Ja valsts piešķirs līdzekļus, vietvara ir gatava savest kārtībā vēl divas ēkas. Viens no īpašumiem ir Saulaines kopmītņu divi stāvi, kas ilgstoši netika izmantoti un ir izdemolēti. Izlauztas durvis, sadauzīta santehnika, nepieciešamas prāvas investīcijas, lai te radītu piemērotus apstākļus dzīvošanai.

Savukārt Vecumniekos būtu piemērojama dzīvošanai bijušā cietuma ēka, kura savulaik bija nodota Kalnu svētību kopienai, kas no šī īpašuma apsaimniekošanas atteicās. J. Kalinka sacīja, ka īpašums tur ir labā stāvoklī, jāiegulda vien jauna apkures katla iegādē, kas neesot pārāk lieli tēriņi, bet pašvaldībai šim mērķim brīvu līdzekļu neesot. «Ja tomēr valsts naudu nepiešķirs, tad mēs iziesim uz to, ka rūpīgi katru individuālu gadījumu vērtēsim un mēģināsim apzināt privātos,» saka J. Kalinka.

Būtisks ir kāds materiāls atbalsts

Viņš atzīst, ka privātpersonām būtu svarīga kaut komunālo tēriņu kompensācija. «Iedzīvotāji ir piešķīruši savus dzīvokļus, mājas, un pabalsts 150 – 200 eiro apmērā elektrības, gāzes rēķinu apmaksai būtu tikai loģisks. Vairākas personas ir vērsušās pašvaldībā un apliecinājušas, ka ukraiņiem dotu pajumti, taču vēlas kādu kompensāciju. No savas kabatas vietvara nevar maksāt, varam tikai slēgt līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas ir reģistrējis savu darbību VID,» skaidro J. Kalinka.Viņš teic, ka aicinājuši arī uzņēmējus atsaukties, kas var izmitināt ukraiņus, pieteikušies vien trīs. Bauskas lielākā viesnīca «Rija hotel» interesi nav izrādījusi. «Zinu, ka ir četri ukraiņi kas tur dzīvo, bet pašvaldībā viņi nav vērsušies. Paši atrada sev vietu, un paši arī sedz savus izdevumus,» saka J. Kalinka.

Viņš lēš, ka aptuveni desmit procenti ir tādi, kas apmetušies Bauskas novadā, bet vietvarai par viņiem ziņu neesot. Tagad, kad sākusies Latvijas personas koda piešķiršana, pašvaldība saņem ziņas par ukraiņiem, kas jau te mitinājušies bez pieteikšanās. J. Kalinka neslēpj, ka darba ir pilnas rokas. Viņš koordinē izmitināšanu un dokumentu kārtošanu. «Man zvana katru dienu. Jārisina dažādi jautājumi. Piemēram, piezvana ukraiņu sieviete, ka ir izsaukusi ātro palīdzību. Viņas divgadīgajam mazulim palicis slikti, un viņi aizvesti uz Rīgu, pēc tam saņemu zvanu, kā lai tiek atpakaļ, jo viņus jau izrakstot. Pašvaldības policija devās uz galvaspilsētu un atgādāja viņus uz Bausku. Ar visiem jāuztur kontakts, esmu uzticības persona, uz kuru paļaujas.»

Uztrauc, kas notiks ar bēgļiem ilgtermiņā

Atbilstīgi pieņemtajam Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam Latvija līdz 90 dienām nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces. «Paies likumā noteiktās 90 dienas, un ko tad? Šiem atbraucējiem vajadzēs pašiem stāties uz kājām un konkrētajā pašvaldībā dzīvot pēc tādiem pašiem noteikumiem kā vietējiem. Patlaban, ja arī nepieciešams krīzes sociālais pabalsts, varam to piešķirt, nevērtējot ienākumus, vai viņš brauc ar «Hummer», «Mercedess», autobusu vai velosipēdu – vienādi visiem tiek nauda izmaksāta,» uzsver Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Okmanis. Taču pēc likumā noteiktā perioda jau visi būs vienlīdzīgi, un tad gan daļa nastas var pārvelties uz pašvaldības budžetu. Tāpat mājokļu īpašnieki, kuri izmitina bēgļus, nesaņēmuši nekādu finansiālu atbalstu no valsts, varētu pieprasīt, lai no Ukrainas atbēgušie atstāj telpas, jo uzturēšana pie pašreizējā cenu kāpuma varētu būt smaga nasta. A. Okmanis cer, ka tomēr Ukrainā situācija atrisināsies, taču pagaidām indikāciju par būtiskām izmaiņām gan neesot.