
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) un Ukraiņu kultūras centra “Džerelo” sadarbība starptautiskā projekta “CeMeWe” ietvaros, vainagojusies ar pirmajiem nozīmīgajiem rezultātiem – kopš šī gada marta darbu dažādās nozarēs Zemgales reģionā uzsākušas 15 Ukrainas civiliedzīvotājas, portālu informēja ZPR sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Launerte.
Viņa atzīmē, ka atbilstoši projekta “CeMeWe” mērķim – meklēt un attīstīt atbalsta veidus, kas sekmētu sieviešu imigrantu nodarbinātību, Zemgalē īstenotās programmas veiksmes pamatā ir iespēja uzrunāt katru sievieti personīgi, palīdzot pārvarēt ne tikai praktiskus, bet arī dziļus emocionālos šķēršļus. Tā piedāvā drošu vidi, kurā ar profesionālu speciālistu (mentoru un psihologu) atbalstu tiek stiprināta pašapziņa un mazināta nedrošība, kamēr praktiskajās nodarbībās dalībnieces apgūst nepieciešamās zināšanas un prasmes veiksmīgai iekļaušanai Latvijas darba tirgū.
A. Launerte norāda, ka programmas rezultāti ir daudzveidīgi: daļa sieviešu ir atradušas darbu dažādās jomās. Viņu vidū ir virtuves un bērnudārza darbinieces, pārdevēja-konsultante, administratore sporta kompleksā, pavāre, medmāsa, darbiniece dārzniecībā, kā arī speciālistes, kuras kļuvušas par pašnodarbinātajām, piemēram, manikīra un rokdarbu meistares.
A. Launerte akcentē, ka nozīmīga ir arī mērķtiecīga sadarbības veidošana ar reģiona darba devējiem, kas ir atvērti un gatavi sniegt atbalstu. Īpaši veiksmīga partnerība izveidojusies ar tādiem uzņēmumiem kā “Maxima” un maiznīca “Lāči”, kas ne tikai piedāvā darba vietas, bet arī sniedz būtisku papildu atbalstu, piemēram, apdrošināšanu, apmaksātas pusdienas un pat nodrošina dzīvesvietu, kas ir izšķiroši svarīgi sievietēm, uzsākot darba gaitas jaunā vidē.
“Īpaši uzsverama ir biedrības “Džerelo” spēja sniegt atbalstu, kas pārsniedz projekta formālās robežas. Aktīvi iesaistoties valstī pieejamajās atbalsta sistēmās, biedrība papildus projekta aktivitātēm palīdz dalībniecēm pieteikties integrācijas kursos un apgūt latviešu valodu, apzinoties, ka tas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ceļā uz nodarbinātību. Tāpat tiek sniegta praktiska palīdzība, risinot sarežģītus loģistikas izaicinājumus – piemēram, palīdzot ģimenēm pārcelties uz citu pilsētu, ja tur tiek piedāvāts darbs. Šāda visaptveroša un cilvēcīga pieeja ir viena no partnerības veiksmes atslēgām,” stāsta A. Launerte.
Līdz šim sasniegtais ir tikai daļa no plānotā, un projekta aktivitātes Zemgalē turpinās. Sadarbībā ar biedrību “Džerelo” kopumā plānots sniegt atbalstu līdz 70 Ukrainas civiliedzīvotājām.
A. Launerte pastāstīja, ka līdz šim darba attiecības uzsākušās 15 sievietes ir no atbalsta grupām, kas tika nokomplektētas Jelgavā un Jēkabpilī. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie Bauskas novada grupas komplektēšanas, apzinot un uzrunājot sievietes, kuras būtu ieinteresētas iesaistīties, lai apmācības uzsāktu jau augustā/septembrī. Programma Bauskas novadā plānota tāda pati, kāda jau veiksmīgi īstenota citviet Zemgalē, ietverot gan individuālas mentoru un psihologu konsultācijas, gan praktiskas darbnīcas un grupu nodarbības, lai sagatavotu sievietes veiksmīgai iekļaušanai darba tirgū.
Papildus atbalsta programmai projekta ietvaros tiek veidota arī trīs iedvesmas stāstu video sērija, lai iedrošinātu un uzrunātu gan programmas dalībnieces, gan sabiedrību kopumā. Šajos stāstos tiek dokumentēti jau esoši Ukrainas sieviešu veiksmes piemēri. Zemgalē. Pirmais video – par Jūliju un viņas ceļu uzņēmējdarbībā – jau ir publicēts.
Drīzumā sekos otrs stāsts par neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeri Pavlinu un viņas pieredzi, pārvarot tādus izaicinājumus kā diploma atzīšana un valodas barjera, lai strādātu savā profesijā.
Projekts “CeMeWe” jeb “Centrālās Baltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai” tiek īstenots Interreg Centrālās Baltijas programmā 2021-2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1 100 848,45 eiro, no kuriem programmas līdzfinansējums ir 880 678,74 eiro.
Foto: Publicitātes foto
Es neko nesapratu ko viņa tur vervelè,un isti mani tas neintresè,ko saviem varam palidzèt nu neko kà vienmèr…
11 gadus nevaru dabūt darbu, mūsējem jau nevajag…
Teiksu godīgi, Latvijā gandrīz visur kur strādā Ukraiņi ir ļoti zemas kavlitātes serviss.
Mazinās apmeklētāju skaits.
toties, cik tu laimīgs juties, kad tev, nieka 30 gadus atpakaļ, veikalā uzbļāva- govoriķe po čelovečeski, etot sobačij jazik ņepoņimaju! Ak jā, tev jau toreiz neuzbļāva, tagadējais “latvieti”.
jau 11 gadus no pabalstiem
Visi ukraiņi kas grib darbu,paši atrod darbu un strādā.Ko te var malt par nabaga ukraiņiem, kas gribēs te strādāt,dzīvot atradīs darbu paši.
nevienaa valstii taadus liidzeklus neizlieto ukarinu glaabsanai.Ja kars buus veel nez cik gadus un tad veel atjaunosana,tad Latvijas un latviesu nepaliks.Pasu cilveekiem vareetu paliidzeet un tad veel briinaas,ka tauta neuzticas valsts paarvaldei..
Atkal komentāros pamodās latviešu vate, kurai tieši ukraiņi izēduši viņu zupas bļodiņu. Mēslu vaboles!
Senāk ukraiņi brauca cukurbietēm taisīt prapolku.Bija ļoti strādīgi cilvēki.
Nu ja nemaz negribas strādāt , tad jau arī 11 gadi nepietiks meklējot darbu dīkdieniem
Es te gadus padzīvojiu Vācijā, un redzēju, kā “bēgļi” uzvedas. Eiropa mums dolzna.Dod!!! Polijā redzēju bēgļi ar nobruzatu devīto žiguli. Tam es ticu! Vēl iepazinos ar Baltkrievieti no Doņeckas. Vienkārši runājam, bet kādas acis bija viņai….
Strādniek nemuldi ja nezini ,es iepriekš strādāju jau no 17 gadiem pa 6 dienām nedēļa no 8 līdz 23 un nestrādāju 11 gadus ,jo pateicoties Bauskas vadībai nolikvidēja darba vietu un nevienā vietā negrib ņemt darbā pirs pensijas strādniekus ,kur nu vēl ja vairs nevar strādāt fiziski smagu darbu.
Un labi dzīvo – domā ,ka aiz slinkuma nestrādāju un saņemu fantastisku pensiju sākot no 67 eur līdz tagad 221 eur par grupu. Kaut tulīt strādātu darbu kuru spēju darīt.
Pie ukraiņu ārstes, kura mācēja runāt tikai aizliegtajā krievu valodā un tulkotājā mēģināja atrast manu diagnozi, izrakstija zāles, kuras es nemaz nedrīkstu lietot un otras, kādas LV vispār nav, es nevienam neiesaku iet!
Atkal pilns chats ar kremla trolliem :///
Adekvats cilveks tapat sapratiis, ka ir japalidz, kam japalidz.
Bet par to, ka pasham ir neveiksmes, vienmer ir visvieglak vainot citus.
arī pie mums pēc “sociālistiskās revolūcijas” LPSR ieradās bariem “bēgļi” no PSRS un, domājiet Ukrainā viņu maz, ar Ukrainas pasēm un bēgošu ne jau no Dzimtenes, bet joprojām ar domu galvā- “naša roģina – ves mir”. Tādi tie lielākoties bēgļi no Ukrainas Rietumeiropā.
Sievietes jau māte daba ir radījusi tādas , kas neizputēs un badā nenomirs , mums večiem tak labi zināms – vai ne .
Jā ,žēl to cilvēku , kas 11 gadus nevar darbu atrast……
Tā jau ir ,ka bez izglītības (nu pamatskolas izglītība cerams ir )pirmspensijas vecumā nevienam nevajag tādu , kas prot tikai fiziski strādāt ,jo pietiek jaunu (tagad jau droši ar vidusskolas izglītību )cilvēku
Un te nu nevajag valdību vainot ,ka valstij nevajag neprofesionālus cilvēkus ,visi citi vainīgi , tikai ne pats
ak izglītība, izglītība, mūslaikos izglītību iespējams “apgūt” ar mazu piepūli, bet zinības, tam vajag prātu un lielu piepūli. Un vislielākie “zinātāji” šeit ir tieši izglītotie, nevis tie, kuri tiešām ir apguvuši zināšanas.
Vienkārši. Ar Ukraiņu pasēm Latvijā ir iebraukuši daudzi Ukrainas krievi, kas nerunā ukrainiski, nedomā ukrainiski, uzspļauj latviešu valodai.
Kāda šeit starpība , vai sauc par izglītību vai par zināšanām , te var derēt abas , jo 11 gadus nedabūt darbu ,var tikai galīgs idiots
Nu nav jau tik traki šeit Latvijā , ka 11 gadus pilnīgi neko nevar atrast
Ja nav prāta, tad dažreiz var izbraukt cauri ar kādu diplomu , bet ,ja nav ne viena ne otra , tad arī 11 gadu stāžs te nepalīdzēs ,bļauj ,cil gribi…..
Ir jau viegli otru nosodīt un apsaukāt par idiotu nezinot apstākļus kādēļ nevar dabūt darbu, un sievietēm Bauskā nav liela izvēle ar darba piedāvājumiem it sevišķi, ar darbiem ,kas nepieprasa fizisku piepūli un izglītība man ir vidējā, un lielāko daļu no tiem 11 gadiem bija jārūpējas vecu slimu tēvu.
Atbilde es! Gudra Sieviete ievirzis Vīrieti darbā, lai pati varētu strādāt mājās. Sievietei darba daudz.