Bauskas novadā pārdota dārgākā lauksaimniecības zeme Latvijā – 14 100 eiro par hektāru

Meža zemju darījumu skaits šogad pirmajā ceturksnī ir sarucis, bet zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas, aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānija “Latio”.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Vietējo investoru iegādāto zemju kopējā platība 2024.gada ceturtajā ceturksnī bija lielākā pēdējo gadu laikā.

“Latio” Lauku īpašumu tirgus indekss parāda, ka kopējais lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža īpašumu darījumu skaits šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 15% – līdz 1370 darījumiem.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā pirmajā ceturksnī bija 188 eiro par hektāru.

Augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena pirmajā ceturksnī bija 14 100 eiro par hektāru, un tas reģistrēts Bauskas novada Īslīces pagastā. Savukārt lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru pirmajā ceturksnī bija 5500 eiro par hektāru.

“Latio” norāda, ka pieauguša skujkoku meža cena pirmajā ceturksnī bija 24 000 eiro par hektāru, bet pieauguša lapu koku meža cena – 17 500 eiro par hektāru. Vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos pirmajā ceturksnī bija 3300 eiro par hektāru.

“Latio” skaidro, ka šogad pirmajā ceturksnī lauksaimniecības zemes cenas būtiski atšķīrās starp Latvijas reģioniem. Augstākās vidējās cenas reģistrētas Zemgalē, kur tās sasniedza 7294 eiro par hektāru, un Pierīgā – 6718 eiro par hektāru. Arī Kurzemē cenas saglabājās augstas – vidēji 5598 eiro par hektāru. Savukārt Latgalē un Vidzemē tās bija ievērojami zemākas – attiecīgi 3049 eiro par hektāru un 3748 eiro par hektāru.

Kopumā analizētajā datu izlasē, kas ietver darījumus ar vismaz trīs hektāru lielām lauksaimniecības zemēm ar 80% un vairāk lauksaimniecības izmantojamās zemes īpatsvaru un bez apbūves, tika reģistrēti 178 darījumi, kuru vidējā cena visā Latvijā bija 5499 eiro par hektāru.

Šogad pirmajā ceturksnī reģistrētajā datu izlasē, kas ietver darījumu ar vismaz trīs hektāru lielām, neapbūvētām lauksaimniecības zemēm, kuru lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars ir 80% vai vairāk, tika fiksēti 178 darījumi. To vidēja cena visā Latvijā bija 5499 eiro par hektāru.

“Latio” arī norāda, ka zemes cena pirmajā ceturksnī skaidri korelē ar zemes kvalitāti. Augstākas kvalitātes lauksaimniecības zemes tiek pārdotas ievērojami dārgāk nekā zemes ar zemāku vērtību. Platības ar kvalitātes rādītāju “60-69” sasniedza augstāko vidējo cenu – 9522 eiro par hektāru. Vidējas kvalitātes zemēm, īpaši klasē “40-49”, kur notika visvairāk darījumu (84 no 178), vidējā cena bija 5291 eiro par hektāru. Šī klase joprojām veido tirgus kodolu – gan pēc apjoma, gan cenas. Savukārt zemes ar kvalitātes rādītāju “30-39”, tika pārdotas ievērojami lētāk ar vidējo cenu 4766 eiro par hektāru, bet segmentā “0-29” – 3748 eiro par hektāru.

Kā norāda “Latio”, skaļāki paziņojumi par “Sodra” meža īpašumu pārdošanu izskanēja tikai 2025.gada janvārī, bet tirgus dati liecina, ka uzņēmums aktīvu zemju iegādi bija būtiski samazinājis jau iepriekš, iespējams, sagatavojot savu portfeli pārdošanai. Šo pieņēmumu netieši apstiprina arī ārvalstu kapitāla dinamika – jau kopš 2023.gada otrā pusgada ārvalstu investoru iegādāto platību apjoms samazinās, bet pērn ceturtajā ceturksnī ārvalstu investoru aktivitāte noslīd līdz zemākajam punktam pēdējo četru gadu laikā – tikai 622 hektāri iegādātās platības.

Ņemot vērā, ka “Sodra” bijis viens no nozīmīgākajiem ārvalstu spēlētājiem Latvijas meža tirgū, šī izstāšanās no tirgus izskaidro arī kopējo ārvalstu investoru pasivitāti 2024.gada ceturtajā ceturksnī un 2025.gada sākumā. “Latio” skaidro, ka citi potenciālie ārvalstu investori, iespējams, jau nojauta gaidāmo paziņojumu un ieņēma nogaidošu pozīciju, redzot, ka viens no aktīvākajiem spēlētājiem ir kļuvis pasīvs.

Vietējie investori acīmredzami izmantoja šo tirgus pauzi un ārvalstu konkurences samazināšanos, lai aktivizētos 2024.gada nogalē. Tieši 2024.gada ceturtajā ceturksnī vietējo kapitāla pārstāvji iegādājās vēsturiski lielāko zemes platību pēdējo četru gadu laikā, pārsniedzot pat 7200 hektāru robežu. Šī aktivitāte notika laikā, kad ārvalstu investori vēl joprojām bija piesardzīgi vai arī pilnībā izstājušies no tirgus, iespējams, gaidot “Södra” īpašumu pārdošanas attīstību vai stratēģiski vērojot tirgus reakciju. Tādējādi vietējais kapitāls ieguva priekšrocības – gan cenu ziņā, gan piekļuvē lielākam zemju piedāvājumam.

Salīdzinot šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar 2024.gada vidējiem rādītājiem, iezīmējas kopējs tirgus aktivitātes kritums, vienlaikus saglabājoties relatīvi augstam cenu līmenim. Darījumu skaits samazinājies, kā arī iegādāto platību apjoms – no vidēji no 7464 hektāriem ceturksnī 2024.gadā līdz 5311 hektāriem 2025.gada pirmajā ceturksnī. “Latio” norāda, ka tas liecina par piesardzīgāku pircēju uzvedību un iespējamu nogaidīšanas stratēģiju, īpaši ārvalstu investoru vidū.

Ja tirgus turpinās saglabāt līdzsvarotu attīstības dinamiku, 2025.gada laikā sagaidāma pakāpeniska darījumu aktivitātes atjaunošanās. Vietējie investori, kā līdz šim, spēlēs galveno lomu, kamēr ārvalstu kapitāla atgriešanās būs cieši saistīta ar skaidrību ap lielo īpašumu portfeļu nākotni.

“Latio” norāda, ka vēsturiski tirgus vienmēr ir mainījies viļņveidīgi – un 2025.gada sākums, šķiet, ir šī cikla pārejas posms.