www.bauskasdzive.lv
Kopš 2019. gada 1. maija, kad Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, līdz 2023. gada beigām kopumā saņemti 652 trauksmes cēlēju ziņojumi par pārkāpumiem visdažādākajās jomās, tomēr visbiežāk tie bijuši par izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un līdzekļu izšķērdēšanu, liecina Valsts kancelejas informatīvais ziņojums, ko šī gada 21. janvārī pieņēma valdība. Ziņojumā ir izvērtēta Trauksmes celšanas likuma ieviešana, ietekme un efektivitāte.
Trauksmes celšanas likumu ieviesa, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par darbā novērotiem pārkāpumiem, vienlaikus nodrošinot aizsardzību cilvēkam, kurš ir cēlis trauksmi. Trauksmi iespējams celt par darbā novērotu amatpersonu bezdarbību, par sabiedrības veselības apdraudējumu, būvniecības drošības riskiem un virkni citu pārkāpumu.
Trauksmes cēlējam, kurš ziņojis par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, likums paredz identitātes aizsardzību un citas aizsardzības garantijas, ja trauksmes celšanas dēļ radušās nelabvēlīgas sekas. Ja sekas ir radušās, trauksmes cēlējam var sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem un juridiskās atbildības, kā arī izmaksāt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai kaitējumu.
21. janvāra valdības sēdē skatītajā ziņojumā norādīts, ka, lai gan piecos gados izpratne par trauksmes celšanu un tās būtību ir augusi, tā joprojām nav pietiekama un bieži kā trauksmes celšanas ziņojumi tiek saņemti neatbilstoši iesniegumi. Visbiežākais neatbilstības iemesls – sniegtā informācija nav saistīta ar darbu vai ir par personīgu strīdu. Tāpat ne vienmēr ievērots būtisks aspekts – pārkāpuma novēršanai jābūt plašākas sabiedrības interesēs.
“Bauskas Dzīve” noskaidroja, ka Bauskas novada pašvaldībā trauksmes cēlēju ziņojumi pēdējos divos gados nav bijuši.
Bauskas novada Administratīvā departamenta vadītāja Līga Kausiniece informēja, ka 2022. gadā pašvaldībā saņemti divi trauksmes cēlēju ziņojumi par iespējamu amatpersonu prettiesisku darbību un nepamatotu finanšu līdzekļu izlietošanu.
Savukārt 2023. un 2024. gadā pašvaldībā nav saņemti trauksmes cēlēju ziņojumi. “Trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Valsts kancelejā un tā loma ir koordinēt trauksmes celšanas mehānismu valstī un arī veicināt sabiedrības izpratni. Būtiska informācija, kas palīdz izprast trauksmes celšanas nozīmi un veicina vienotu izpratni, ir atrodama Valsts kancelejas izveidotajā tīmekļa vietnē «trauksmescelejs. lv».
Mājaslapā ir pieejami publiskie gada pārskati. 2023. gadā no valstī saņemtajiem 386 iesniegumiem, kurus noformēja kā trauksmes cēlēju ziņojumus, par tādiem atzina 106 iesniegumus. Ne visus saņemtos iesniegumus par trauksmes cēlāju ziņojumiem atzina, jo tie neatbilda kādai no trauksmes celšanas pazīmēm. Sabiedrību ir vairāk jāinformē, kas ir šīs pazīmes un kā iesniedzami šie ziņojumi,” teic L. Kausiniece.
2023. gadā saņemtie iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi (kopā 386 iesniegumi/Statistika | Trauksmescelejs.lv)
Kompetentā institūcija Pirmreizēji no iesniedzēja tajā skaitā saņemts no Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Saņemts no citas kompetentās institūcijas Saņemts citā veidā Kopā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 35 7 9 8 52 LR IeM Valsts policija 21 7 2 17 40 Rīgas valstspilsētas pašvaldība 37 6 0 2 39 Prokuratūra 30 7 1 6 37 Valsts ieņēmumu dienests 22 7 3 8 33 Valsts darba inspekcija 11 3 3 6 20 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 12 2 0 5 17 Iepirkumu uzraudzības birojs 11 1 1 4 16 Būvniecības valsts kontroles birojs 10 0 5 0 15 Valsts valodas centrs 12 6 1 0 13 Finanšu ministrija 8 2 1 1 10 Iekšējās drošības birojs 6 1 0 3 9 Aizsardzības ministrija 7 2 1 0 8 Valsts kontrole 6 0 0 2 8 Izglītības un zinātnes ministrija 7 0 0 0 7 Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2 0 2 2 6 Tieslietu ministrija 6 0 0 0 6 Valsts vides dienests 3 1 2 0 5 Datu valsts inspekcija 4 3 0 0 4 Izglītības kvalitātes valsts dienests 1 0 0 2 3 Jelgavas novada pašvaldība 3 0 0 0 3 Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība 3 0 0 0 3 Kultūras ministrija 1 0 1 1 3 Bērnu aizsardzības centrs 0 0 0 2 2 Ekonomikas ministrija 0 1 0 2 2 Ķekavas novada pašvaldība 2 0 0 0 2 Konkurences padome 2 1 0 0 2 Labklājības ministrija 0 0 2 0 2 Preiļu novada pašvaldība 2 0 0 0 2 Talsu novada pašvaldība 2 0 0 0 2 Augstākā tiesa 1 0 0 0 1 Finanšu izlūkošanas dienests 1 0 0 0 1 Liepājas valstspilsētas pašvaldība 1 1 0 0 1 Maksātnespējas kontroles dienests 0 0 0 1 1 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 1 0 0 0 1 Nodrošinājuma valsts aģentūra 1 0 0 0 1 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 1 0 0 0 1 Rēzeknes novada pašvaldība 1 0 0 0 1 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 0 0 0 1 1 Salaspils novada pašvaldība 1 1 0 0 1 Tiesībsarga birojs 1 0 0 0 1 Tukuma novada pašvaldība 1 1 0 0 1 Valkas novada pašvaldība 1 0 0 0 1 Valsts kanceleja 1 0 0 0 1 Ventspils valstspilsētas pašvaldība 1 0 0 0 1 386
2023. gadā par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzītie iesniegumi (kopā 106)
Kompetentā institūcija Par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzītie iesniegumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21 Valsts ieņēmumu dienests 14 Valsts darba inspekcija 8 Rīgas valstspilsētas pašvaldība 7 Iepirkumu uzraudzības birojs 6 LR IeM Valsts policija 6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 6 Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 5 Valsts valodas centrs 5 Būvniecības valsts kontroles birojs 4 Kultūras ministrija 3 Prokuratūra 3 Izglītības kvalitātes valsts dienests 2 Valsts vides dienests 2 Aizsardzības ministrija 1 Augstākā tiesa 1 Bērnu aizsardzības centrs 1 Finanšu izlūkošanas dienests 1 Finanšu ministrija 1 Iekšējās drošības birojs 1 Izglītības un zinātnes ministrija 1 Jelgavas novada pašvaldība 1 Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība 1 Labklājības ministrija 1 Talsu novada pašvaldība 1 Tieslietu ministrija 1 Valkas novada pašvaldība 1 Valsts kanceleja 1 Kopā 106
Ja dažu stundu laikā viss slepenais saturs Bauskas Dzīves komentāros lasāms..
diez, kā jūs šo “faktu” varētu konstatēt, ja likums atļauj viņiem strādāt attālināti un vismaz viņu privātā dzīve un privātīpašums ir neaizskarams. Pat pēc valsts prezidenta ierosinātā izbeigt šādu nejēdzību, jo attālinātajam “darbam” vairs nav pamata, tad MK un Saeima nolēma, ka tomēr pamats tam esot, jo valsts un pašvaldību “darbs” esot savādāks nekā tas parastajiem mirstīgajiem veicamais un “attālinātais darbs” priekš viņiem nav atceļams.